“Izlīda ārā velniņš” – Kulbergam sanācis visai neveikls kašķis ar žurnālistu Ivo Leitānu 0
Needēļas nogalē soctīkli “uzvārījās” saistībā ar visai neveiklu kašķi “X” platformā. Tas norisinājās starp premjeru Andri Kulbergu un žurnālistu Ivo Leitānu.
Viss sākās ar to, ka piektdien, 8.augustā, pats Kulbergs savos soctīklos ievietoja fotogrāfijas, kas apliecina, ka viņš ir devies aģitācijas pasākumā.
Žurnālists uzdeva it kā pavisam loģisku jautājumu, kas šajā priekšvēlēšanu laikā, ieraugot līdzīgas fotogrāfijas, varētu rasties katram: “Gribētos saprast tomēr – šis premjeram, finanšu ministram un tieslietu ministram bija komandējums/reģionālā vizīte, vai tomēr apvienības valdes locekļa saorganizēts aģitācijas brauciens, izmantojot administratīvo resursu?”
Tālāk gan sekoja visai neveikla komunikācija no Kulberga puses. Viņš, atbildot uz žurnāliste jautājumu, rakstīja: “Leitān, es domāju, ka esi jau ļoti labi pierādījis un apliecinājis, ka esi jau gatavs un nobriedis profesionāli pāriet jau augstākā žurnālistikas līga un mēs visi tavu darbu novērtētu Privātā Dzīve izdevumā. Tev padodas.”
Leitāns diskusiju turpināja: “Pag, kas te par privāto dzīvi? Es uzdodu jautājumus par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu komandējumos, kuri izskatās pēc vāji maskētiem aģitācijas braucieniem.”
Vēlāk kāds komentētājs apšauba, vai tiešām tas bijis premjera komandējums, uz ko žurnālists atbild ar ekrānuzņēmumiem, kas to apstiprina.
Tālāk jau sākās… Daudzi dalījušies ar šīm vārdu pārmaiņām, daudzi izteikuši savu viedokli par tām. Turpinājumā vairāki ekrānuzņēmumi no diskusijām par šo tēmu.
Jāpiebilst, ka pats fakts, ka ministrs, premjers vai cita valsts amatpersona piedalās savas partijas priekšvēlēšanu pasākumā, pats par sevi nenozīmē pārkāpumu. Arī amatpersonām ir tiesības iesaistīties politiskajā darbībā un aģitēt. Būtiskais jautājums ir cits – kādi resursi šim nolūkam tiek izmantoti un kurā brīdī beidzas valsts amatpersonas pienākumu pildīšana un sākas partijas priekšvēlēšanu kampaņa.
Latvijā 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas 2026. gada 3. oktobrī, bet oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās jau 6. jūnijā. Šajā laikā politiskajiem spēkiem un kandidātiem jāievēro īpaši aģitācijas noteikumi.
Viens no būtiskākajiem principiem – priekšvēlēšanu aģitācijai nedrīkst izmantot valsts vai pašvaldību administratīvos resursus. KNAB skaidro, ka pie tiem pieskaitāmi publisko institūciju finanšu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta, pakalpojumi un noteiktos gadījumos arī institūciju īstenotās sabiedrības informēšanas aktivitātes. Aizlieguma būtība ir nepieļaut situāciju, kurā amatā esošam kandidātam priekšvēlēšanu cīņā parādās priekšrocības uz nodokļu maksātāju rēķina.
Tas nozīmē, ka politiķis drīkst doties uz partijas pasākumu un uzrunāt vēlētājus, taču partijas aģitācijas organizēšanai nedrīkst bez maksas vai par acīmredzami pazeminātu cenu izmantot, piemēram, valsts apmaksātu transportu, institūcijas tehniku, telpas, darbinieku darba laiku vai citus publiskos resursus. KNAB savās vadlīnijās īpaši min arī valsts un pašvaldību darbinieku iesaistīšanu politiskās aģitācijas organizēšanā kā vienu no administratīvā resursa izmantošanas riskiem.
Tāpēc arī konkrētajā diskusijā jautājums nav par to, vai premjers drīkst aģitēt. Drīkst. Jautājums ir par to, vai konkrētais brauciens bijis amatpersonu darba pienākumu ietvaros apmaksāts komandējums vai partijas priekšvēlēšanu aktivitāte un – ja vienā braucienā apvienotas abas lietas – kā nodalīti ar amata pienākumiem un ar partijas kampaņu saistītie izdevumi.
Tieši tādēļ žurnālista jautājums par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu pēc būtības ir leģitīms. Savukārt tas, vai konkrētajā gadījumā patiešām notikusi neatļauta administratīvo resursu izmantošana, nav nosakāms pēc fotogrāfijām vai asām vārdu pārmaiņām sociālajos tīklos vien – tam nepieciešami fakti par brauciena mērķi, finansējumu un izmantotajiem resursiem. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu un administratīvo resursu izmantošanas ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga KNAB.
