VIDEO. Latgales traģēdija 2005. gadā, kad simtiem lopu krita plūdu un knišļu dēļ. Šogad laikapstākļi līdzīgi… 0
Šis maijs Latvijā ir vēss un ļoti mitrs, līdzīgi bija 2005. gadā. Pirms 20 gadiem Latgalē maija lietavas izraisīja plūdus, tiem sekoja straujš karstums, kas veicināja knišļu savairošanos. No knišļu uzbrukumiem bojā gāja vairāk nekā 500 lopu, lielākoties govis, arī zirgi un cūkas, raksta lsm.lv.
2005. gada maija lietavas Latgalē
Togad maija pirmā puse bija līdzīga kā šogad – vēsa un lietaina. Īpaši daudz lija no 8. līdz 18. maijam Latgalē, kur Daugavpilī nolija 184 milimetri, Jēkabpilī un Dagdā mazliet virs – 160, Rēzeknē ap – 140 milimetriem. Lai vieglāk saprastu apjomus – maijā visa mēneša klimatiskā norma Latgalē ir ap 60 milimetriem. Tātad desmit dienu laikā reģionā nolija 2–3 mēneša normas. Togad pavasaris kopumā bija gana vēls, pirms lietavām lauki bija mitri vēl no sniega kušanas, upēs ūdens līmeņi arī vēl gana augsti, tāpēc ilgstošo lietavu atnestie ūdeņi kāpināja ūdens līmeni upēs un appludināja krastus. Tādās lietavās applūst arī zemākās vietas tālu prom no upēm.
Kas izraisa lietavas maijā
Iemesli ilgstošām lietavām var atšķirties, tomēr gan 2005. gadā, gan šogad atmosfēras apstākļi Baltijas reģionā bija diezgan līdzīgi. Mazkustīga ciklonu sistēma, kas nokrišņu mākoņus veido virs viena reģiona vairākas dienas pēc kārtas. Var iztēloties, ka ciklons ir kā liels gaisa masu maisītājs, kas parasti meteoroloģiskajos satelītattēlos veido virpuļa vai spirālveida formu. Šāds ciklons ilgstoši turpina no ziemeļiem ienest, burtiski ievilkt sevī aukstu gaisu, savukārt no dienvidiem tajā ieplūst silts gaiss.
Ciklonā siltais gaiss, savests kopā ar auksto, paceļas augšup un rada lietus mākoņus.
To var iztēloties arī kā sūkli – siltais gaiss, ko sevī no dienvidiem ievelk ciklons, ir mitrs, bagāts ar ūdens tvaiku, un tad, sagriežoties virpulī un paceļoties augstāk, ūdens it kā tiek izgriezts, izspiests no gaisa, mitrais gaiss tiek atbrīvots no ūdens. Toreiz, 2005. gadā, visas stiprākās nokrišņu zonas, ko ciklons radīja, izlija tieši virs Latgales un tuvējiem kaimiņvalstu reģioniem – Lietuvas ziemeļaustrumiem, Baltkrievijas un Krievijas pierobežas reģioniem.
Sākās plūdi
Lai arī meteoroloģiskās prognozes un brīdināšanas sistēma pirms 20 gadiem nebija tik attīstīta kā tagad, tomēr arī tad brīdinājumi par upju iziešanu no krastiem paspēja izskanēt vismaz dienu divas, pirms plūdi sāka aptvert plašus reģionus. Visvairāk cieta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajons, kur applūda lauksaimniecības zeme tūkstošiem hektāru platībā.
Kopumā zem ūdens bija ap 10 % no visas Latvijā lauksaimniecībā apstrādājamās zemes, tolaik vērtēja pašvaldību vadītāji.
Applūda, tika izskaloti un sabojāti ceļi. Apvidos ar izteiktāku reljefu ūdens straumes aizskaloja iesētos graudus, dažviet pat tika izskaloti un prom aiznesti nupat sastādītie kartupeļi.
Plūdi vēl nebija galā, kad ieradās karstums
Plūdu ūdeņi vēl nebija aiztecējuši, kad Latvijā strauji ieradās karstums – 24. maijā Latgalē temperatūra sasniedza 28 grādus, dažas dienas vēlāk arī 30 grādus, ļoti siltas bija arī naktis. Latvijā plaši plūdi vasaras apstākļos ir reta parādība. Pērkona lietusgāzēs vasarā īslaicīgi mēdz izcelties lokāli plūdi, bet ne tādi, kas aptver simtiem un tūkstošiem kvadrātkilometru platību. Ūdens pilnajās upēs, ezeros, dīķos un grāvjos, ūdens lāmās, kas joprojām bija uz laukiem, strauji savairojās dažāda veida knišļi. Cilvēki bieži maldīgi uzskata, ka odu un knišļu daudzumu vasarā nosaka iepriekšējā ziema, ka aukstās ziemās kukaiņi izsalst, bet siltās pārziemo lielā skaitā.
Patiesībā ziemai uz odu un knišļu populāciju nav tik liela ietekme kā apstākļiem pavasarī un vasaras sākumā.
Odi vairojas slapjās vietās, ūdenī, un, jo vairāk ir ūdens un siltāks laiks, jo tie ātrāk var savairoties. Oliņu izšķilšanās ātrums atkarīgs no gaisa temperatūras – 2005. gada maijā radās perfekti apstākļi. Knišļu bija tik daudz, ka tie apsēda lopus ganībās burtiski kārtām. No knišļu kodumiem mājlopi sāka iet bojā.
Govis saļima dažās minūtēs
Pirmie gadījumi, kad knišļu uzbrukumos gāja bojā govis, lauksaimniekiem radīja šoku. Vairums zemnieku neko tādu nebija pieredzējuši un nezināja, kā rīkoties. Kāds no zemniekiem stāstīja, ka, izvedot govis ganībās, tām uzbrukuši knišļi tik biezā kārtā, ka saujām varēja traukt nost, bet tie uzreiz bija atpakaļ. Govis mēģināja apliet ar ūdeni, lai aizskalotu asinsūcējus, bet arī tas nelīdzēja.
Kamēr mēģina glābt vienu govi, citas blakus jau saļima.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veica analīzes, lai noskaidrotu, kas ir lopu bojāejas iemesls. Bija bažas, ka knišļi var izplatīt kādu slimību, tomēr izrādījās, ka nāvējoši ir knišļu siekalās esošie toksīni. Tā laika PVD vadītājs Vinets Veldre sacīja, ka sterilos apstākļos audzētas laboratorijas peles pēc šo knišļu kodumiem gāja bojā gandrīz tūlīt.
Ziņās izskanējušos brīdinājumus par nāvējošajiem knišļu bariem gana daudz lopkopju Latgalē sākumā vēl neņēma vērā. Zemnieki neticēja, ka nelaime kļūs par plašu problēmu visā Latgalē un daļā Vidzemes, jo tā likās tik eksotiska un nesaprotama.
Kad problēmu aptvēra, krituši bija jau simtiem mājlopu. Trūka medikamentu.
Zemkopības ministrija un PVD veica īpašas medikamentu piegādes Latgales pašvaldībām, tomēr ar to nebija gana. Cilvēki meklēja citus risinājumus, pirmkārt, nelaida lopus ganībās, taču knišļi mēdza salīst pat kūtīs. Govis iezieda ar pārtikas eļļu, lai knišļi tajā saķeptu un nespētu piesūkties, vietējie izmēģināja arī dabas veltes un secināja, ka lopu ierīvēšana ar lupstāju mazliet atbaida knišļus, jo augam ir specifisks aromāts.
Problēmas radīja arī kritušo lopu utilizācija. Nesen ieviestie veterinārās drošības noteikumi aizliedza beigtās govis vienkārši aprakt, bet uzņēmums, kas bija atbildīgs par kritušo lopu savākšanu, nespēja laikus paveikt darbu. Bojā gājušo lopu bija tik daudz, ka trūka tehnikas to aizvešanai. Bija saimniecības, kuru ganībās dienām ilgi uz lauka gulēja mājlopu līķi.
Visi iemesli joprojām nav skaidri
Lielais ūdens daudzums apkārtējā vidē un augstā gaisa temperatūra bija galvenais iemesls, kādēļ knišļi savairojās, tomēr visi apstākļi, kas radīja traģēdiju, nav pilnībā skaidri.
Daži entomologi jeb kukaiņu pētnieki minējuši, ka plūdu faktors nebija tik noteicošs kā temperatūras režīms 2005. gada maijā.
Tā kā lielākā daļa maija bija vēsa, knišļu sadēto oliņu inkubācija bija ilga vai vienkārši sakot, oliņas nešķīlās, savukārt, uznākot karstumam, vienlaikus izšķīlās visas, kas pavasara gaitā ūdeņos un mitrās vietās bija sadētas. Kas bija noteicošais – plūdu apjoms vai temperatūras režīms, nav skaidrs. Tāpat līdz galam nav noskaidrots, kādēļ knišļu kodumi bija tik nāvējoši.
Par knišļu uzbrukumiem laikus brīdināt nebūtu iespējams arī šodien
Laikus brīdināt par knišļu savairošanos nav iespējams arī mūsdienās. Nav nedz datu, nedz arī skaidru nosacījumu, kuros notiek masveida knišļu savairošanās. Laika periodos, kad ir liels mitrums un tam seko ļoti silts, karsts laiks, iespējams, ka dažādu odu un knišļu var būt vairāk.
Lopkopjiem jāpievērš vairāk uzmanības saviem ganāmpulkiem, lai pēc iespējas laicīgāk pamanītu bīstamu knišļu uzbrukumu.
