“Neatbraucām šeit vergot!” Ukrainas strādnieki atklāj patiesību par zemeņu lasīšanas fermu aizkulisēm 127
Sāpju zāles no rīta un vakarā, 15 stundu maiņas, pazemojumi un veltīgas cerības uz labāku dzīvi – tāds bija Ukrainas sezonas strādnieku darbs kādā zemeņu fermā Somijā, atklāj ārzemju medijs.
Izmeklējošā žurnālistikas vienība Yle MOT intervēja vairākus ārvalstu sezonas darbiniekus, galvenokārt no Ukrainas, kuri apgalvo, ka Somijas zemeņu fermā piedzīvojuši smagus darba apstākļus: zemu atalgojumu, pārmērīgi ilgas darba stundas un atpūtas dienu trūkumu. Daži uzrādīja nodarbinātības līgumus, algas lapas un saziņu ar fermas īpašniekiem kā pierādījumus.
Nadija Bolehovska, Ļubova Zavadecka, Vasils Konevičs un Borislava Koneviča devās uz Somiju ar cerību nopelnīt sezonas darbā, taču realitāte izrādījās krietni skarbāka nekā solīts. Vīlušies un fiziski pārguruši, viņi nolēma pārtraukt darbu un priekšlaicīgi atgriezties Ukrainā.
“Es neticēju, ka attīstītā valstī var eksistēt šāda verdzība,” sacīja Vasils Konevičs.
Nadija Bolehovska stāsta, ka darba dienas regulāri bijušas 13 – 15 stundas garas, brīvdienas – jāizlūdzas, un dzīvojamie apstākļi – ļoti pieticīgi. Turklāt gan fermas īpašnieks, gan kāds ukraiņu uzraugs izturējušies aizskaroši un pazemojoši.
Darbs – daudz, samaksa – nezināma
Lai gan Nadijas līgumā bija norādīta 37 stundu darba nedēļa, realitātē tas netika ievērots. Algas lapā netika norādīts kopējais stundu skaits, jo darbs tika apmaksāts daļēji par stundām, daļēji pēc apjoma – gabaldarba. Par virsstundām samaksa netika veikta. Maiņu grafiki netika nodrošināti un to, ka nākamajā dienā atkal jādodas uz darbu bieži vien paziņoja tikai vēlu vakarā, izmantojot “WhatsApp”.
“Divas nedēļas bez nevienas brīvdienas. Katru vakaru mēs vienkārši saļimām gultā. No rīta un vakarā dzērām pretsāpju zāles, lai vispār varētu nostāvēt,” stāsta Nadija.
Saspīlēti apstākļi arī ārpus zemeņu lauka
Lauku darbos savāktās ogas tika nosvērtas, taču darbiniekiem neļāva piedalīties svēršanā, radot aizdomas par samaksas viltošanu. Strādnieki novāca atšķirīgus apjomus, bet algas bijušas visiem gandrīz vienādas.
Dzīves apstākļi arī bijuši nožēlojami – četratā vienā šaurā istabā, uz darbu reizēm tika vesti pikapa kravas kastē, un pat par došanos uz tualeti bija jāsagaida atļauja.
Fermas īpašnieks: “Viss pārpratums valodas dēļ”
Fermas īpašnieks noraidīja, ka lielāko daļu apsūdzību, var novelt uz starpā esošo valodas barjeru. Viņš atteicās uzrādīt maiņu grafikus un neatļāva žurnālistiem runāt ar ukraiņu darbiniekiem uz vietas.
Viņš atzina, ka viena strādnieka līgums tiešām parakstīts tikai pēc darba beigām, taču to skaidroja ar “aizmāršību”. Tāpat viņš apgalvoja, ka darbinieki esot drīkstējuši piedalīties svēršanā un saņēmuši atalgojumu par visām novāktajām ogām.
Inspekcijas: problēma ir aktuāla
Reģionālās darba inspekcijas dati liecina, ka daudzās ogu un dārzeņu fermās novērojami pārkāpumi: nepilnīgi darba grafiki, neapmaksātas virsstundas, neatbilstoša samaksa, pat gadījumi, kad strādnieki nav legāli nodarbināti.
Darba inspektore Žanete Bloma uzsver, ka 15 stundu darba dienas ir nepieņemamas un pārkāpj kolektīvo vienošanos, kur noteikts, ka darba laiks – pat ar virsstundām – nedrīkst pārsniegt 48 stundas nedēļā sešu mēnešu periodā.
“Šie noteikumi attiecas arī uz īsākiem darba periodiem, piemēram, trīs mēnešu sezonas darbu,” viņa piebilst.
Ceļā uz mājām caur Tallinu strādnieki atzina, ka Somijas sezonālais darbs nav bijis tā vērts, jo ienākumi bijuši krietni zem cerētā, un dzīves kvalitāte maigi sakot “pazemojoša”.
“Neatbraucām šeit vergot. Mēs gribējām dzīvot normāli – aiziet uz mežu, sēņot, makšķerēt, baudīt Somijas dabu. Bet mums tāda iespēja netika dota,” sacīja Nadija.
Tomēr atskatoties uz visu iepriekš piedzīvoto, viņi vēl nav pavisam norakstījuši Somiju. Zinot, ka pastāv arī godīgas zemeņu fermas, viņi cer, ka nākamreiz pieredze būs citāda un daudz veiksmīgāka.
