VIDEO: Stenfordas Universitātes profesors Kristaps Zariņš Latvijas Ārstu 10. kongresā stāsta Pēterim Apinim un profesoram Dainim Krieviņam
0
Kristaps Zariņš Latviju atstāja 1944. gadā kopā ar vecākiem un brāli Bertramu Zariņu laivā no Kurzemes jūrmalas uz Zviedriju.
Pēc Universitātes beigšanas Kristaps Zariņš sāka strādāt Čikāgas Universitātē kā jauns ķirurgs. Pievērsa uzmanību asinsvadu problēmām. Jau tolaik – sešdesmitajos gados Čikāgā tika operētas miega artērijas un aortas aneirismas. Tolaik nebija zināms cēlonis asinsvadu sieniņu problēmām. Nebija zināms koronārās sirds slimības iemesls. Nebija zināms – kā aterosklerotiskās plātnītes rodas.
Čikāgas Universitātē tolaik bija aterosklerozes pētījumu centrs. Tādi centri Amerikā bija pieci. Kristaps Zariņš sāka pētīt – kāpēc plātnītes rodas vienā vietā, bet ne otrā. Kāpēc plāksnītes veidojas miega artērijā, bet neveidojas distāli smadzenēs? Rokas artērijās nav aterosklerozes, bet kāju artērijās ir. Tas bija biomehānikas pētījums, kas Kristapu Zariņu pirmo reizi atveda uz Latviju. Latvijā līdzīgus pētījumus tolaik darīja Biruta Puriņa.
1986. gadā Kristaps Zariņš tika ielūgts uz Rīgu, uz biomehānikas kongresu. Viņš tolaik Čikāgas Universitātē pētīja asinsvadu biomehāniku un holesterīna izgulsnēšanos artēriju sieniņās.
Savu uzstāšanos 1986. gada konferencē viņš sāka latviski, tad uzrunāja auditoriju krievu valodā, bet galu galā savu lekciju lasīja angļu valodā. Neviens cits konferencē publiski latviešu valodu nelietoja.
1987. gadā uz Latviju atbrauca Bertrams Zariņš. Atgriezies no ortopēdu kongresa Rīgā, viņš zvanīja Kristapam Zariņam un sacījis, ka jātaisa latviešu ārstu kongress un jābrauc uz Latviju. Kristaps teicis, ka tā ir laba ideja un viņš gatavs braukt. Pateicoties brāļiem Zariņiem 1989. gada jūnijā notika Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress, bet šogad – ir jau desmitais Latvijas Ārstu kongress. Katrus četrus gadus Kristaps ir braucis uz Latviju, lasījis vairākas lekcijas, arī šajā kongresā.
Patiesībā Kristaps Zariņš Latvijā ir bijis katru gadu un ļoti daudz palīdzējis Latvijai. Kristapam gan bērni, gan mazbērni brīvi runā latviski. Deviņdesmitajos gados viņš palīdzēja ar medicīnas aparatūras un zāļu sūtījumiem.
1996. gadā Latvijā pirmais digitālais angiogrāfs tika uzstādīts Paula Stradiņa slimnīcā.
Kristaps Zariņš atveda Tomu Fogertiju (Thomas J. Fogerty), radiologu Maiklu Deiku un Stenfordas Universitātes invazīvo kardiologu Stīvu Astraliju. Četri profesori no Stenfordas ieradās Rīgā. Viņi līdz tam četratā nemaz pa pasauli kopā nebija braukājuši. Stenfordas Universitātes profesori bija izbrīnīti, ieraugot Latvijas līmeni. Digitālais angiogrāfs līdz tam gan vēl nebija lietots, Stīvs Astralijs bija paņēmis no Stenfordas līdzi visus katetrus, instrumentus un tehniku. Tajās dienās publikas priekšā – tieši raidot no operācijas zāles uz Stradiņa universitātes konferenču zāli tika veiktas pirmās angiogrāfijas, arī pirmā aortas aneirismas operācija. Tas kļuva par pamatu vēlāk Andrejam Ērglim pārvērst Rīgu par pasaules digitālās angiogrāfijas centru.
Stenfordas Universitāte pieņem cilvēkus no visas pasaules. Pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Dainis Krieviņš aizgrauca uz Stenfordu mācīties. Viņš bija ķirurģijas rezidents, kurš atlika vienu mācību gadu lai varētu praktizēt Stenfordā. Viņš bija laikā, kad aortas aneirismas ārstēšanā sāka izmantot jaunas metodes, jauna veida diagnostiku ar datortomogrāfiju. Notika pētījumi dzīvniekos, un Dainis veica operācijas aitām. Tas pēc tam deva iespēju veikt revolūciju aneirismu ārstēšanā.
Kristapa Zariņa grāmata par asinsvadu ķirurģiju ir tulkota 20 pasaules valstu valodās, no tās joprojām mācās studenti visā pasaulē. Daiņa Krieviņa tulkojumā un Pētera Apiņa redakcijā šī grāmata izdota arī latviešu valodā. Tā ir viena no nozīmīgākajām asinsvadu ķirurģijas grāmatām visā pasaulē.
Kristaps Zariņš ir HeartFlow metodes autors un sistēmas īpašnieks.
Kā digitāli neinvazīvi izmeklēt koronārās artērijas? Tehnoloģija iet uz priekšu. Līdz šim bija tā – taisījām kompjūtertomogrāfiju – redzējām aizsprostojumu, neredzējām asinsplūsmu. Zariņa vadībā tika atrasta metode – kā plūsmu izrēķināt matemātiski. Piecpadsmit gadu pētījumos Stenfordā tika izstrādāta tehnoloģija – līdz bija metode kā neinvazīvi izmērīt asinsplūsmu. Būtiski ir saprast – vai aterosklerotiskās plātnītes apdraud asins plūsmu un apdraud dzīvību. Ar neinvazīvu metodi skatot, ar koronāru sirds slimību var identificēt pacientus, kam ir labums, ieliekot stentu. Jo bieži stenoze nekavē cirkulāciju, un tad stentu nevajag. Anatomiski to nevar izmērīt.
Heartflow tika pierādīts Rīgā. Andrejs Ērglis pirmais pasaulē pierādīja, ka kalkulācija darbojas. 2010. gadā varējām uzstāties ar ziņojumu Stokholmā, Eiropas Kardiologu sanāksmē, kas ir lielākā kardiologu sanāksme pasaulē, un tur Latvija parādīja pirmos rezultātus, ka metode darbojas. Šodien šī metode ir pirmajā vietā diagnostikā pasaulē.
Līdz šim kardiologi paļāvās uz neakurātām diagnostikas metodēm – veloergometriju, strestestiem, kas itin bieži dod nepareizus rezultātus. Tagad primārā diagnostikas metode ir datortomogrāfija ar mērījumiem, kas dod precīzu atbildi – vai ateroskleroze ir bīstama sirds veselībai.
Sadarbība 36 gadus ir bijusi abpusēja. Kristaps Zariņš slavē Latvijas ārstus, kas ir bijuši izcili sadarbības partneri. Katrus četrus gadus Latvijas medicīna kļūst labāka. Lietas iet uz labo pusi.
Aterosklerozes pētījumi turpinās, jo koronārā mirstība vēl joprojām ir pirmais nāves cēlonis pasaulē un arī Latvijā. Gaidām Kristapu pēc četriem gadiem 11. Latvijas Ārstu kongresā, kas nozīmēs – 40 gadus pēc pirmā kongresa.
