Viduslaikos celtās Grobiņas luterāņu baznīca palikusi bez krusta. Vietējie ko tādu piedzīvo pirmo reizi… 16
Vairākas dienas Grobiņas luterāņu baznīcas krusts bija slīps, bet tad no torņa pazuda. Draudzes priekšniece Egita Bublauska pastāsta, ka krusts sašķiebās pēdējā lielajā vējā, tā 31.janvārī vēsta portāls “liepajniekiem.lv“.
Torņa čukuru apskatot, secināts, ka ir bojājums zem jumta. Tikai tad, kad salabos to, būs droši krustu likt atpakaļ. “Kādu laiku tas bija slīps – kamēr dabūjām transportu. Jumtam nav tik vienkārši tikt klāt, vajag lielo pacēlāju,” paskaidro E. Bublauska.
Draudzes priekšniece līdz šim nebija piedzīvojusi, ne arī dzirdējusi, ka dabas stihijā baznīca cietusi. Ēkā pirms 15–16 gadiem atjaunoja jumtu un tā konstrukciju, no tā laika izteikti bojājumi neesot bijuši. Pie baznīcas aug lieli koki, bet uz jumta nav krituši smagi zari, vien palaikam kāds mazs.
“Mums vairāk raižu par žogu apkārt, tas ir novecojis. Savulaik bija uzrakstīts projekts, lai atjaunotu, bet, tā kā baznīca ir kultūras piemineklis, draudze nesaņēma atļauju to darīt. Ceru, ka mums tas izdosies.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore brauks baznīcu apsekot, un tad par šo jautājumu runāsim,” E. Bublauska dalās iecerēs.
Kā liecina informācija Dienvidkurzemes tūrisma portālā, tad pie Grobiņas pils 1560.gadā atradusies pirmā baznīca pilsētā, kas celta no koka. Sliktā stāvokļa dēļ tā nojaukta un 1596.gadā uzcelta jauna koka baznīca iepretim Grobiņas viduslaiku pilij ar bastioniem.
“Diemžēl zviedru iebrukuma laikā 1659.gadā baznīca nodegusi vai nodedzināta apzināti. Ugunsgrēkā bojā gājis viss baznīcas iekārtojums, t.sk. greznais altāris. Hercoga Jēkaba laikā jeb 1660.gadā, kad hercogs dzīvojis Grobiņas viduslaiku pilī ar bastioniem, uzsākta jaunas mūra baznīcas būvniecība. Baznīca iesvētīta 1664.gadā un atkārtotu atjaunošanu piedzīvojusi 1892.gadā. Pašlaik baznīca var lepoties ar tās neparasto gaišumu un atjaunoto, grezno altāri,” teikts aprakstā.
