Latvijā
Sabiedrība

Viena pensija, deviņi likumi: Izdienas pensionāru skaits aug, bet daudzi turpina strādāt6

Foto: Fotolia

Grūti runāt par vienotu izdienas pensiju sistēmu Latvijā, ja to regulē deviņi atsevišķi likumi. Turklāt saņēmēju lokam ir tendence arvien paplašināties, piemēram, pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu šādu pensionāru skaits pieaudzis par 27%. Pieaug arī budžeta tēriņi šo pensiju izmaksai.

Izdienas pensiju sistēmu kritizējusi Valsts kontrole – šī sistēma, pēc Valsts kontroles domām, neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jo dod tiesības noteiktās institūcijās un profesijās strādājošajiem pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla.

Tomēr politiķiem ieviest izmaiņas līdz šim pietrūcis politiskās gribas. 13. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride gan teic, ka atbalsta Latvijas izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Pēc visu ministriju viedokļu apkopošanas 2020. gadā par šo jautājumu esot plānots rīkot konferenci.

Nozarēs izdienai liels atbalsts

Jau vairākus gadus Latvijas Robežsargu asociācija vēlas panākt, lai šībrīža algu un piemaksu pieaugums Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm skartu arī tos, kuri pensijā devušies agrāk.

“Atvaļināto robežsargu, militārpersonu, zemessargu, policistu, ugunsdzēsēju izdienas pensijas apmērs pārskatāms reizi gadā – 1. oktobrī. Indeksācija jāveic, izlīdzinot to ar izdienas pensijas apmēru, kādu saņemtu minētie pensionāri ar tādu pašu dienesta pakāpi, izdienas stāžu un pielīdzināmo amatu, kādu ieņēma atvaļināšanas brīdī,” vēstulē “Latvijas Avīzes” redakcijai raksta 81 gadu vecais robežsardzes atvaļinātais majors Leonards Smagars.

Ar šiem un citiem priekšlikumiem viņš vērsies gan pie iekšlietu ministra Sanda Ģirģena, gan labklājības ministres Ramonas Petravičas, taču atbalstu nav guvis. L. Smagars par atvaļināto robežsargu problēmām cīnās gadiem, bet bez rezultāta, par to iepriekš rakstījusi arī “LA”.

Tendence saglabāt un vairot papildu sociālās garantijas ir arī citu profesiju pārstāvjiem. Šā gada oktobra sākumā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Misē­vičs tikās ar kultūras ministru Nauri Puntuli, lai aizstāvētu spēkā esošo “Valsts un pašvaldības profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumu”. Pērn decembrī Saeima apsprieda likumprojektu, kas paredzēja tiesības uz izdienas pensiju arī 60 gadu vecumu sasniegušiem pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogiem, kuru tomēr nolēma tālāk nevirzīt.

Līdzīgu vēlmi pauduši arī muitas un pašvaldības darbinieki, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm. Turpretī valdība atbalsta pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz iemaksu veikšanu 3. pensiju līmenī.

Katrai profesijai sava kārtība

Eiropas Savienībā pensiju reformas paredz pakāpenisku atteikšanos no speciālajām pensijām, vienlaikus rūpējoties par šo ienākumu aizvietošanu.

Latvijā vēl aizvien tās saņem 15 profesiju grupās nodarbinātie (militārpersonas, iekšlietu sistēmas darbinieki, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, teātru, cirka mākslinieki, tiesneši, prokurori, diplomāti, KNAB amatpersonas, valsts drošības ie­stāžu amatpersonas, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki), kuri var pensionēties ievērojami agrāk – dažs pat 50 gadu vecumā – nekā pārējie.

Lielākā daļa no viņiem saņem 55% no vidējās izpeļņas, bet atsevišķas grupas, piemēram, tiesneši vai diplomāti, pat 65%. Tā kā izdienas pensijas piešķiršanas kārtību regulē dažādi likumi, arī to apmērs ir visai atšķirīgs. Pēc Saeimas Analītiskā dienesta pētījuma datiem, pērn tiesnešu vidējā izdienas pensija Latvijā sasniedza 2029 eiro, kamēr mākslinieku – 465 eiro.

Turklāt izdienas pensijas tiek aprēķinātas pēc vecās un jaunās sistēmas. Pirmajā gadījumā – pēc līdzīga principa kā vecuma pensija, otrajā – vadoties pēc pēdējo piecu vai trīs (māksliniekiem) darba gadu vidējās mēnešalgas, tādēļ jaunās izdienas pensijas vairumā gadījumu ir lielākas par vecuma pensijām.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska skaidro, ka tiesības uz izdienas pensijām dažādās amatu kategorijās nodarbinātajiem ir noteiktas vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, tāpēc pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji – gan attiecībā uz pensionēšanās vecumu, izdienas stāžu un uz amatiem, gan izdienas pensiju aprēķināšanas principiem.

54 miljoni eiro gadā

No valsts pamatbudžeta finansēto izdienas pensionāru skaits ar katru gadu palielinās, aug arī izdienas pensijām nepieciešamie izdevumi – 2012. gadā tie bija 34,3 miljoni eiro, bet 2018. jau 54,1 miljons eiro.

Komentējot šos izdevumus, pensiju eksperte Ruta Zilvere savā interneta blogā raksta: “Īpaši sāpīgi redzēt šos skaitļus tādēļ, ka ir tik daudz patiešām neaizsargātu iedzīvotāju (ļoti veci, slimi cilvēki, I grupas invalīdi u. tml.), kuriem valsts atbalsts būtu daudzreiz vairāk nepieciešams nekā pilnīgi darbaspējīgiem iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā.”

LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa savukārt norāda, ka ministrija izstrādā politiku tikai pensiju jomā, kuras balstītas uz sociālās apdrošināšanas principiem (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas).

Tā nav izdienas pensiju politikas veidotāja. Arī ministrijas centieni sakārtot šo jomu, lai pakāpeniski paaugstinātu izdienas vecumu un sašaurinātu pensiju saņēmēju loku, bijuši neveiksmīgi, jo lielākā daļa iesaistīto institūciju uzskata, ka tas nav nepieciešams.

Kropļo darba tirgu

Lai gan izdienas pensijas galvenais mērķis ir saistīts ar personu nespēju strādāt, vidēji septiņi no 10 Latvijas izdienas pensionāriem to turpina darīt, turklāt liela daļa tajā pašā iestādē, no kuras pensionējušies.

Latvijā visbiežāk minētais pamatojums, lai kādai profesijai noteiktu tiesības uz izdienas pensiju, ir sociālās garantijas un personāla trūkums. Patiesībā izdienas pensija ir sava veida atliktais maksājums jeb darbiniekam nesamaksātais algas palielinājums.

Eksperte R. Zilvere nesaprot, kādēļ joprojām aktu­āla ir padomju laiku pieeja, kad smagi darba apstākļi darbiniekiem tika kompensēti ar izdienas pensijām, nevis ar atbilstošiem uzlabojumiem vai paaugstinātu darba samaksu.

“Tikai adekvāta darba samaksa var dot iespēju uzkrāt cienījamu pensiju vecumdienām vispārējās pensiju sistēmas ietvaros, kā arī būt materiāli pasargātam darba nespējas gadījumā,” viņa uzsver. Turklāt, saglabājot izdienas pensiju sistēmu, valsts nevērīgi izturas pret darbaspēka resursiem, virzot prom no darba tirgus spēka pilnus cilvēkus.

Labklājības ministrijas pārstāve D. Trušinska gan norāda, ka darbiniekiem, kuri ilgstoši cietuši no emocionālās vai fiziskās pārslodzes, ar ko parasti argumentē nepieciešamību pēc izdienas pensijām, valsts jau nodrošina vairākus atbalsta mehānismus, piemēram, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, iestājoties kādam no riskiem, piemēram, invaliditātei vai pārejošam darbspēju zudumam, nodrošina invaliditātes pensiju vai slimības pabalstu.

Latvijā darbojas arī privāto pensiju shēma, kuras mērķis uzkrāt un ieguldīt strādājošo veiktās naudas līdzekļu iemaksas, turklāt noteiktās profesijās strādājošiem uzkrāto pensijas kapitālu ir iespējams saņemt jau pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

“Tiek nodrošināti gan mūžizglītības pasākumi, gan pārkvalifikācijas iespējas. Līdz ar to persona, nespējot turpināt darbu augstā emocionālā vai fiziskā pārslodzē, ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību var piedalīties profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijā vai tālākizglītībā, tādējādi apgūstot iemaņas kādā no mazāk noslogotām profesijām,” viņa norāda.

Arī Saeimas Analītiskā dienesta pētnieki rosina domāt par izdienas pensiju saņēmēju darba mūža paildzināšanu, nodrošinot pārkvalifikācijas iespējas, subsidētas darba vietas, elastīgu darba laiku vai citas iespējas, bet ienākumu drošības palielināšanu risināt ar pašu darbinieku vai viņu darba devēju veiktajām brīvprātīgajām iemaksām privātajos pensiju fondos.

 

 

Pensionāru federācijas pārstāvis: vajadzīga reforma

Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Jānis Felsbergs: “Būtiskākā izdienu pensiju jēga, kas bija aktuāla iepriekšējā gadsimtā, mūsdienās ir zaudējusi savu jēgu. Policijas darbinieks (izmeklētājs) šobrīd var aiziet izdienas pensijā pēc 50 gadu vecuma, bet drīkst turpināt analogu darbu, piemēram, KNAB, saglabājot piešķirto izdienas pensiju vai iestāties darbā apsardzes dienestā, kur ir augstas prasības fiziskajai veselībai. Taču izdienas pensija viņam ir piešķirta ar pamatojumu, ka viņa fiziskā veselība vairs neatbilst policijas operatīvā darbinieka prasībām. Mūsdienās, kad darba tirgū ir neierobežoti darba piedāvājumu veidi un, izejot pārkvalifikācijas kursus, ikviens var atrast jaunu, savam iepriekšējam amatam pietuvinātu darba vietu, izdienas pensijas varētu saglabāt tikai retām profesijām.

Saistītie raksti

Ja man 81 gada vecumā joprojām atļauj rīkoties ar paaugstinātas bīstamības avotu, tas ir, vadīt automobili, arī izdienas pensiju sistēmā jāveic būtiska reforma, ievērojot veselīgi nodzīvoto gadu pieaugumu sabiedrībā, vidējo dzīves ilgumu, darbaspēka pieprasījumu, pārkvalifikācijas iespēju pieejamību un pensijas vecuma sasniegšanas gadu regulāru paaugstināšanu.

Izdienas pensijas šobrīd kavē jaunu speciālistu savlaicīgu ienākšanu nozarēs, jo tuvā izdienas pensijas gadu pienākšana kavē nepiemērotu darbinieku savlaicīgu nomaiņu ar spējīgākiem.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Aizmirsa paskatīties luksoforā… Tērbatas ielā notikusi auto avārija ar smagām sekām
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizdomas par ļaunprātīgu ugunsgrēka izraisīšanu auto pārdošanas laukumā 1
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
12 stundas

Lasītākie raksti

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Valstsvīrs ar statistiķa aicinājumu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
2020.gads Latvijā varētu kļūt par siltāko novērojumu vēsturē
56 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vidzemes ziemeļos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -10 grādiem
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Babītē līdz 90% palielināta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm
20 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO: repmetāla grupas “Limp Bizkit” koncerts “Arēnā Rīga”
32 minūtes