“Tie, kas iet studēt lauksaimniecības dzīvnieku medicīnu, nedomā  tik daudz par peļņu, viņiem tas darbs patīk,” teic Pļaviņu novada jaunais veterinārārsts Miks Kaidaks.
“Tie, kas iet studēt lauksaimniecības dzīvnieku medicīnu, nedomā tik daudz par peļņu, viņiem tas darbs patīk,” teic Pļaviņu novada jaunais veterinārārsts Miks Kaidaks.
Foto no privātā arhīva

Veterinārārsti labprātāk ārstē kaķus un papagaiļus, bet trūkst to, kas rūpējas par govīm 10

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Labi veterinārārsti šodien laukos meklējami kā ar uguni. To trūkums novedis pie tā, ka zemnieki iemanījušies paši pieņemt teļu vai arī dakterē lopiņu uz savu roku, tostarp ar cilvēku zālēm.

LA
LA.LV
Ziņas
“Liekas dīvaini, ka atbalstu saņems arī lielo pensiju saņēmēji.” Kučinskis par pabalstu piešķiršanu 56
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pirmo reizi vēsturē karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips tiks “izšķirti” 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā būs jāceļ algas, citādi nākamgad būs vēl viena lielā izbraukšana,” ekonomists prognozē 35
8 stundas
Lasīt citas ziņas
Pieredzējušie speciālisti noveco, jaunie labprātāk ārstē šķirnes kaķus, suņus vai papagaiļus – gan darbs tīrāks, gan īpašniekam maciņš biezāks.

Bet vai tikai alga ir noteicošais jaunā speciālista izvēlei par labu darbam pilsētā?

 

Darbs laukos atbaida

“Darba vide laukos ir ļoti skarba, un tas daudzus atbaida. Ir liela atšķirība, vai tu izoperē kaķeni vai brauc uz ganībām pieņemt gaļas govs dzemdības,” saka 30 gadus vecais veterinārārsts Miks Kaidaks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņam piecus gadus ir privātprakse Pļaviņu novadā, kur darbs lielākoties ar lielajiem dzīvniekiem. Miks stāsta, ka laukos strādā vien daži kursabiedri, pārējie vai nu darbā valsts ie­stādē kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vai arī pilsētu klīnikās.

“Pilsētā veterinārārstam maksā četrus eiro stundā, turklāt mazo dzīvnieku ārstēšanā ir daudz manipulāciju, kur var nopelnīt ar nelielām procedūrām. Ar lielajiem dzīvniekiem tas nestrādā. Nevaru saimniekam prasīt 13 eiro par injekciju – nemaksās, jo, viņaprāt, ekonomiski izdevīgāk būs lopiņu nevis ārstēt, bet nodot lopkautuvē,” tā Miks Kaidaks.

“Ja uzreiz vajag palīdzību, būs liela problēma, jo tuvumā veterinārārstu vairs nav. Kaut ko esam iemācījušies paši – uzvelkam gumijas cimdu un palīdzam aitai dabūt to jēru ārā. Bet bija gadījums, kad vajag ātri noņemt smalku analīzi un nav kas to izdara,” spriež Kokneses novada zemnieks Aigars Kalniņš.

Viņš stāsta, ka saimniecībai vēl esot laimējies, jo 500 līdz pat 1000 aitu lielo ganāmpulku regulāri apskata veterinārārste. Tiesa, ne vietējā – brauc no Vecpiebalgas.

“Pirms daudziem gadiem asociācijā ieteica zinošu ārsti Ilzi Miķelsoni, ar kuru sadarbojamies arī tagad. Pāris reizes gadā viņa mūs apciemo, izraksta vitamīnus, mikroelementus. Pārējās manipulācijas veicam paši. Kad mācījos par aitkopi, mums teica, ka smagos gadījumos vienīgais dakteris aitai ir nazis. Ja gadās smaga trauma, arī veterinārārsts nevar palīdzēt. Ikdienā tad nu, cik varam, izdarām paši, bet normāli tas nav. Neviens no lauku dienestiem nav jautājis, kā tiekam galā,” stāsta Aigars.

Viņš ir neizpratnē – kur paliek jaunie speciālisti, kuri ik gadu pabeidz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultāti?

 

“Nošņurkušas personas” vietā – multispeciālists

“No aptuveni 75 studentiem, kas ik gadu iestājas fakultātē, studijas pabeidz ap 35–40, no kuriem apmēram 9% izvēlas strādāt lielo dzīvnieku praksē. 23% strādā jauktajās praksēs, kur aprūpi  sniedz dažādām sugām, tajā skaitā lauksaimniecības dzīvniekiem. Vairākumā puišu skaits attiecībā pret meitenēm ir viens pret seši, turklāt studenti lielākoties dzīvo lielajās pilsētās, kas arī ietekmē jauno veterinār­ārstu karjeras izvēli,” studenta portretu iezīmē fakultātes dekāns, profesors Kaspars Kovaļenko.

Viņš atzīst, ka studentu izvēli nestrādāt lauksaimniecības sektorā ietekmē arī vēsturiskais fons, kad viedoklis par lauku veterinārārstu bija bēdīgs.

“Taču pēdējos 30 gados lauku veterinārārsts vairs nav persona, kas nošņurkusi staigā pa fermu un klausa katram zootehniķa vārdam. Mūsdienu veterinārārsts ir multispeciālists, kuram jāpārzina dzīvnieku ēdināšana, jā­orientējas labturībā, jāprot strādāt ar jaunākajiem medikamentiem un tehnoloģijām. Daudzi izvēlas nišas – strādā ķirurģijā vai ginekoloģijā, jo viens cilvēks visu nevar zināt.

Protams, darbs ar lauksaimniecības dzīvniekiem ir smags, bet smags tas arī mazo dzīvnieku klīnikā vai ar broilercāļiem.

Katram darbam ir “garoziņa”, bet ir arī gandarījums – vai tā ir veiksmīga operācija vai veiksmīgi piedzimis teliņš,” tā dekāns.

Tikmēr Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš atgādina, ka Latvijas veterinārmedicīnā paši ārsti izvēlas prakses jomu – darbu ar mājdzīvniekiem vai ar lauksaimniecības dzīvniekiem, darbu ar zirgiem vai jaukta tipa prakses.

Tieši laukos vairāk ir jaukta tipa prakses. Kopumā Latvijā ir 940 sertificētu veterinārārstu, no tiem prakses vietas reģistrējuši 912. Daļa strādā kā algoti darbinieki saimniecībās, daļai ir pakalpojuma līgumi ar saimniecībām.

“Domāju, ka situācija nav tik traģiska, kā cenšas pasniegt saimnieki. Veterinārārsts ir reglamentēta profesija, kur strādājošie bez valsts dotācijas veic veterināros pakalpojumus. Tādēļ tie veterinārārsti, kuri strādā veterinārajos servisos, kas ir sava veida kooperatīvs, jau šobrīd saka, ka ārstu ir par daudz. Veterinārārstam lēmumos jābūt neatkarīgam, neietekmējoties no saimnieka vēlmēm, bet vadoties tikai no dzīvnieku labturības, epidemioloģiskās, vides un cilvēku drošības aspekta,” norāda biedrības vadītājs.

 

Par maz māca?

Varbūt laukos veterinār­ārstu trūkst, jo LLU mācībās akcents likts uz mīļdzīvnieku ārstēšanu? Fakultātes dekāns to kategoriski noraida, akcentējot, ka problēma drīzāk meklējama atbalsta trūkumā studentu prakses jautājumā.

“Veterinārmedicīnas fakultātes studiju programma ir atzīta Eiropas Veterināro skolu asociācijā. Kopējā mācību apjoma daļa produktīvajiem dzīvniekiem ir vismaz 70%. Produktīvās sugas, kuru ārstniecību māca fakultātē, ir govis, aitas, kazas, cūkas, putni, truši u. c. Liela daļa apmācības notiek LLU MP “Vecauce”, kā arī mūsu mobilajā fakultātes klīnikā.

Protams, mēs gribētu palielināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu klīnikā, kur ir lieliska iespēja sniegt dzīvniekiem labāko veterināro aprūpi, bet diemžēl gadiem sarunās ar Zemkopības ministriju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi u. c. organizācijām neesam atraduši veidu, kā šo klīnikas nodaļu nodarbināt pilnā apjomā. Saimniecības nav gatavas tērēt naudu dzīvnieku transportam uz klīniku, bet atbalsta mehānismi tā arī nav radīti,” uzskata dekāns.

Arī V. Šmēliņš norāda, ka lauku veterinārārstu trūkumu neatrisināt ar studiju priekšrocībām. “Drīzāk tas būtu vai nu valsts subsīdijas prakses sākšanai, subsidējot kādus pirmos piecus līdz desmit pirmos gadus, un, iespējams, arī dzīvesvietas nodrošinājums.”

 

Dzīvoklis neglābs

“Kad pēc studiju beigšanas saņēmu norīkojumu, kolhozs iedeva labu dzīvokli, un tā arī paliku strādāt pēc trim obligātajiem gadiem,” atceras veterinārārste Anna Mackeviča.

Patlaban viņa ir pensijā, bet turpina darboties piensaimnieku kooperatīva aptiekā Piebalgā, reizēm izbrauc arī uz izsaukumiem lauku sētās. Viņasprāt, arī šodien nekas nav mainījies un jaunos kolēģus laukiem var piesaistīt tikai ar dzīvokli un algu.

“Jaunajiem vajag savu dzīvokli, turklāt – nevis izīrētu, bet piešķirtu, tad tas būs stimuls. Nauda, ko jaunie nopelna par kaķīšu ārstēšanu pilsētā, ir pasakaina, to nevar salīdzināt ar algu par smago darbu laukos,” teic Anna.

“Protams, nebūtu slikti, ja piešķirtu dzīvokli. Bet tas situāciju neglābs, drīzāk graus pašreizējo sistēmu, kad nozarē nav reģionālā sadalījuma,” spriež Miks.

Privāti praktizējošam veterinārārstam ir tiesības strādāt visā Latvijā, viņš paskaidro.

“Piezvana no Daugavpils, jo saimniekam vajag palīdzību, bet viņš nevar atrast veterinārārstu, sēžos mašīnā un braucu. Tas ir brīvais tirgus – vai nu pats, vai meklēju kolēģi, kurš to var izdarīt. Bet, ja man piešķirtu dzīvokli, vai es drīkstētu sniegt pakalpojumu citā reģionā? Tas būtu sarežģīts regulējums.”

 

Pašdarbība plaukst

Saistībā ar veterinārārstu trūkumu Anna Mackeviča akcentē vēl kādu problēmu, proti, zemnieki paši iemācījušies tikt galā – gan teliņu dzemdībās iegrozīt, gan darīt citas lietas, kas būtu jāveic speciālistam. Tam piekrīt arī V. Šmēliņš.

“Daļa vainas jāuzņemas arī pašiem saimniekiem. Nav noslēpums, ka ir saimniecības, kas ar dzīvnieku ārstēšanu un slimību “diagnosticēšanu” nodarbojas pašas, medikamentus iegūstot puslegāli kādā zāļu lieltirgotavā. Laikā no deviņdesmito gadu beigām līdz 2010. gadam tā bija ļoti izplatīta prakse. Arī šodien tā nav zudusi. Un nevar teikt, ka Latvija ir kāds īpašs gadījums, problēma pastāv visā Eiropā.”

Tikmēr Miks uzskata, ka šim kokam ir divi gali. “Saimniekam laukos jāspēj saprast, kas ir normālas dzemdības un ko darīt, ja kas notiek.

Vēlama kaut kāda lauksaimnieciskā izglītība, lai spētu veikt dažas manipulācijas. Diemžēl liela daļa saimnieku nav izglītoti, bet domā, ka visu saprot. Ja sunim sāp, iedod ibumetīnu, bet to nedrīkst!

Gadās, ka negrib veterinārārstam maksāt un pats velk ārā to teļu, bet izvelk tiktāl, ka ārstam tur vairs nav ko darīt.”

 

Par labu pakalpojumu jāmaksā

Veterinārie pakalpojumi nav lēti, tāpat kā zobārsta, notāra vai citu sniegtie pakalpojumi, kuri nav subsidēti no valsts, atzīst Valdis Šmēliņš.

“Tādēļ ir saimniecības, kuras algo savu sertificēto veterinārārstu, jo tā viņiem ir lētāk. Un papildus veterinārārstam var uzdot veikt arī citus darbus saimniecībā, ir kolēģi, kuri labprāt to arī dara. Vai tas ir pareizi no profesionālā viedokļa, nezinu, bet aizliegts tas nav. Tomēr viennozīmīgi finansiāli izdevīgākas ir tieši mājdzīvnieku prakses, to skaits ar katru gadu pieaug. Laukos veterinārārstam ir jāapkalpo lielākas teritorijas.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Tomēr LLU dekāns uzskata, ka pēdējos gados labam lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstam privātpraksē atalgojums ir lielāks nekā tādas pašas raudzes speciālistam mazo dzīvnieku sektorā. Jautājums par maksātspēju.

“Ja laukos būs attiecīga maksātspēja par veterinārajiem pakalpojumiem, tad šie pakalpojumi tiks arī sniegti, jo mūsdienās nekas nenotiek par “paldies”. Jāaizmirst scenārijs, ka veterinārārstu var algot par minimālo algu un likt viņam darīt dzīvnieku kopēja darbu. Domāju, ka sektors pats nostabilizēsies, tiklīdz lauksaimnieki sapratīs, ka par labu pakalpojumu ir jāmaksā un ka tas nav lēts,” rezumē Kaspars Kovaļenko.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Liekas dīvaini, ka atbalstu saņems arī lielo pensiju saņēmēji.” Kučinskis par pabalstu piešķiršanu 56
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pirmo reizi vēsturē karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips tiks “izšķirti” 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā būs jāceļ algas, citādi nākamgad būs vēl viena lielā izbraukšana,” ekonomists prognozē 35
8 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Atsākušās auto lukturu zādzības: garnadži īpaši iecienījuši vienu auto marku 6
16 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
ZZS aiz Lemberga kā mūris. Ar saviem paziņojumiem zaļzemnieki nogriež ceļu uz valdību nākotnē? 57
21 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Internetā tirgo vakcīnas pret Covid -19. Pārdošanas sludinājumos piedāvā nopirkt arī vakcinācijas pasi
38 minūtes
LE
LETA
Ziņas
TIEŠRAIDE. Lai vērotu ledus spridzināšanu Gaujā, Carnikavā ieradušies vairāki simti cilvēku 3
2 stundas
LE
LETA
Kokteilis
Kosmētikas zīmola “Dzintars” produkcija no šodienas atgriezusies veikalu plauktos
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Liekas dīvaini, ka atbalstu saņems arī lielo pensiju saņēmēji.” Kučinskis par pabalstu piešķiršanu 56
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ciemojoties pie vectēva Kurzemes pusē, mazmeita piedzīvo seksuālu vardarbību
14:48
LA
LA.LV
Ziņas
Internetā tirgo vakcīnas pret Covid -19. Pārdošanas sludinājumos piedāvā nopirkt arī vakcinācijas pasi
14:31
LE
LETA
Ziņas
Valdība atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti
14:23
LA
LA.LV
Ziņas
“Pirms zvanīt trauksmes zvanus vajadzēja izdarīt savus mājasdarbus.” Reizniece-Ozola par Pavļuta vājo darbu un uzticības graušanu 19
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es esmu parasta mirstīgā!” paziņo Sprūde, soctīklotāji iesmej 16
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Aktrise Ieva Florence-Vīksne dalījusies ar intīmām un atklātām fotogrāfijām no laika, kad gaidījusi bērniņu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ciemojoties pie vectēva Kurzemes pusē, mazmeita piedzīvo seksuālu vardarbību
22 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies sporta žurnālists Mariss Andersons
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Iegūtā nauda savulaik dalīta televizoru kastēs!” Lemberga lietas prokurors par varas kāri un draudiem 19
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Bekingemas pils beidzot atklāj patieso iemeslu, kāpēc 99 gadus vecais princis Filips atrodas slimnīcā
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Šobrīd vairāk nekā puse ģimenes ārstu neveic vakcināciju pret Covid-19. Ko cilvēkiem iesākt? 12
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piecas skolas šogad slēgs, bet saraksts tiks papildināts. Nopietnas izmaiņas skolu izglītības pakāpēs 11
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uztraucoties par ķengura veselību, Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētājs vēršas policijā 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti smags darbs!” Tiem, kas palīdz bērniem mācīties, katru mēnesi vajadzētu maksāt 500 eiro 1
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Politiķi: Valdībai nekavējoties jārīkojas, lai Latvija Covid-19 vakcinācijā nepaliktu pēdējā Eiropā 16
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā būs jāceļ algas, citādi nākamgad būs vēl viena lielā izbraukšana,” ekonomists prognozē 35
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Deniss Paškevics TV šovā no aizkustinājuma liek raudāt gan savai sievai, gan raidījuma vadītājiem
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Necilvēki tiesas zālē likuši apcietināt slimu, traumētu cilvēku un izmežģītai pēdai nav uzlikuši ne kompresi! Egila Līcīša feļetons 31
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Atsākušās auto lukturu zādzības: garnadži īpaši iecienījuši vienu auto marku 6
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Sauka: “Kad būs pavisam sūd*gi, Latvija saņemsies un būs Covid-19 veiksmes stāsts. Atceraties 2008. gadu?” 26
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Alise, Auce un Enija
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Zeltainas vistas kotletītes ar Parmezāna sieru un zaļumiem: izcep uzreiz vairāk!
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns grauž, rok bedres vai bēg no mājām: iespējams, dzīvnieks sirgst ar atšķirtības sindromu
1 stunda
Inita Šteinberga
Praktiski
Aveņu jaunstādi: kad sāks ražot un kā tie pareizi jāaprūpē?
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
“Datus no manavakcina.lv neesam saņēmuši, visus apzvanām paši,” ģimenes ārsts atklāj, kā patiesībā notiek vakcinēšana 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pirmo reizi vēsturē karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips tiks “izšķirti” 8
1 diena
IE
Ināra Egle
Ziņas
ZZS aiz Lemberga kā mūris. Ar saviem paziņojumiem zaļzemnieki nogriež ceļu uz valdību nākotnē? 57
21 stundas