“Esmu strādājusi vairākos darbos, lai samaksātu dēla mācības” – mamma neizprot, kāpēc dēlam jāpamet studijas un jādodas dienēt
0
Saņēmu vēstuli no kāda jaunieša mammas, kura ir neizpratnē par to, kāda valstī šobrīd ir sistēma – saņemtā ziņa par to, ka viņas dēlam jādodas dienēt, pamatīgi izjauc viņa nākotnes plānus.
Mamma raksta: “Nezinu, vai šī vēstule vairs var ko līdzēt manam dēlam, bet, domājot par citiem jauniem puišiem, tomēr vēlos aktualizēt šo jautājumu.”
Viņas dēls šobrīd studē Latvijas Universitātē (LU). Pagājušā gadā viņš bijis viens no jauniešiem, kurš izlozēts valsts aizsardzības dienestam. Taču dēlam bijuši citādi plāni.
“Tā kā viņam tobrīd jau bija apstiprināta stipendija mācībām ārzemēs Erasmus programmā, LU uzrakstīja vēstuli ar lūgumu dienestu uz gadu pārcelt. Tas tika izdarīts, taču šajā vasarā viņam tomēr uz gadu jāpamet studijas un jādodas dienēt. Dēls uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu viena gada intensīvā dienesta veidu mainīt uz piecu gadu dienestu studējošiem, taču saņēma atteikuma vēstuli, jo šāda iespēja pienākoties tikai tiem, kas dienestā pieteikušies brīvprātīgi.”
Līdz ar to mammai radušies būtiski jautājumi par šo sistēmu. Ar LA.LV starpniecību tos nosūtījām Aizsardzības ministrijai un saņēmām skaidrojumu.
Mamma jautā: “Vai ir kāda iespēja sabiedriski aktīvam studējošam jaunietim, kurš neplāno izvairīties no sava dienesta pienākuma, tomēr nezaudēt savu iespēju mācīties, jo ir skaidrs, ka atgriezties pēc izlaista gada studijās ir ārkārtīgi grūti? Esmu strādājusi vairākos darbos, lai varētu samaksāt dēla mācības. Būtu ļoti sāpīgi, ja tas viss būtu veltīgi. Un diezin vai valstij tas būtu ieguvums, ja studijas uzsācis jaunietis mācības pārtrauktu.”
AM atbild: “Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk – likums) 27. panta pirmajai daļai izglītības iestāde atbrīvo no mācībām (studijām) pilsoni, kurš pirms valsts aizsardzības dienesta (turpmāk – VAD) uzsākšanas ir norīkots veselības pārbaužu veikšanai Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) pavēstē norādītajā laikā, kā arī pilsoni, kurš ir uzsācis VAD militāro vai alternatīvo dienestu.
Savukārt likuma 27. panta otrā daļa noteic, ka izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām (studijām), saglabā tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija spēkā pirms iesaukšanas.
Līdz ar to jaunietim pēc VAD pabeigšanas būs iespēja turpināt iesāktās studijas, nezaudējot iegūto studiju vietu un tās nosacījumus. Tāpat var vērsties ar iesniegumu Aizsardzības ministrijā un, pamatojoties uz likuma 9. pantā minētajiem gadījumiem, lūgt atlikt VAD izpildi ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai.
Jautājuma kontekstā par šādiem gadījumiem var uzskatīt, piemēram, augstskolas stipendijas iegūšanu vai citus būtiskus iemeslus, piemēram, studiju programmas specifiku, kas liedz to apgūt citā laikā. Šajā sakarā svarīgi norādīt, ka katrs lēmums par dienesta atlikšanas pieprasījumu tiek izvērtēts individuāli.
Vienlaikus atgādinām, ka, piesakoties VAD brīvprātīgi, ir iespēja izvēlēties gan vēlamo dienesta vietu, gan vienu no trim dienesta veidiem, tai skaitā dienestu VAD Zemessardzē un rezerves virsnieka programmā. 5 gadu dienests VAD Zemessardzē (28 dienas gadā) vai rezerves virsnieka programmā (kopumā 180 dienas) ļauj apvienot studijas vai citas aktivitātes ar VAD un nav pilna laika dienests kā VAD 11 mēnešu programma. Tāpat jauniešiem, kuri VAD pieteikušies brīvprātīgi, pēc dienesta beigām izpildot uzņemšanas prasības, tiek nodrošināta iespēja studēt bez maksas kādā no Latvijas augstskolām vai koledžām.”
Mamma jautā: “Kāpēc studijas uzsākuši un izlozēti jaunieši tiek diskriminēti salīdzinājumā ar tiem studējošiem, kuri pieteikušies brīvprātīgi? Uzskatu, ka jebkuram studējošam jaunietim pienākas vienādas tiesības apvienot studijas ar dienestu.”
AM atbild:
“Latvijas pilsoņiem ir gan tiesības, gan pienākumi pret savu valsti, lai Latvijas neatkarība nākotnē varētu tikt nosargāta, aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves.
Jaunieši caur VAD netiek diskriminēti, jo tā ir katra jaunieša izvēle pēc 18 gadu sasniegšanas vai vidējās izglītības iegūšanas: pieteikties VAD brīvprātīgi vai gaidīt atlasi pēc nejaušības principa. Latvijas pilsoņiem attiecībā pret VAD izpildi ir noteikti vienlīdzīgi nosacījumi un tiesības, tai skaitā tiek sniegta iespēja VAD pieteikties brīvprātīgi un izvēlēties sev vēlamo dienesta veidu un vietu.
Dažādi bonusi par brīvprātīgu pieteikšanos VAD ir ieviesti, lai jauniešus VAD motivētu pieteikties brīvprātīgi. Vienlaikus, neatkarīgi no tā, VAD pakļauti visi pilsoņi —vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.”
Mamma jautā: “Kāpēc šajā valstī no studijām rauj ārā jauniešus, neļaujot viņiem pabeigt uzsāktās mācības, ja ir simtiem puišu, kuri nekur nemācās un nestrādā? Ja būtu noteikts, ka dienēt jāiet tiem, kuri nemācās un nestrādā, tad valsts iegūtu dubultā: tie, kuri negribētu dienēt, ietu mācīties vai strādāt un celtu valsts ekonomiku, bet tie, kuri negribētu ne mācīties, ne strādāt, izgājuši armiju, varbūt tomēr kļūtu par sabiedrībai noderīgiem cilvēkiem.”
AM atbild: “VAD mērķis ir vienlīdzīgi sagatavot Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas.
Vispārējs dienests ar pēc iespējas mazāk izņēmumiem ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības vēlmē iesaistīties valsts aizsardzībā, jo šādi tiek novērsta nosacīta segregācija. Tas nozīmē, ka pienākums pildīt dienestu ir visiem pilsoņiem vienlīdzīgi, nevis tikai tiem, kuri nezināja vai nemācēja atrast veidu, kā no dienesta izvairīties.
Tādējādi ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām.
Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Kā minēts iepriekš, VAD ir pakļauti visi pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, neatkarīgi, vai šie pilsoņi ir uzsākuši studijas vai darba gaitas. Ja jaunietis tiek iesaukts VAD pēc nejaušības principa un uzsāk dienestu, tad izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no studijām, saglabā tiesības turpināt studijas ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.
Darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabā iepriekšējo darba vietu (amatu) vai nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darba vietu (amatu) ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Pēc VAD pabeigšanas jaunieši atgriežas ikdienas dzīvē un var pabeigt uzsāktās studijas vai turpināt strādāt iepriekšējā darba vietā.”
Ja arī Tev ir jautājumi, situācijas, ar kurām esi ar mieru padalīties, raksti uz [email protected] vai šeit:
