Labs draugs un palīgs, kas bieži vien tev… samelo. Kur mākslīgais intelekts kļūdās visbiežāk? 0
Mākslīgais intelekts (MI) ir spēcīgs rīks, kas var ģenerēt tekstus, atbildēt uz jautājumiem un pat radīt mākslu, taču tas ne vienmēr ir uzticams. Dažkārt MI sniedz nepatiesu vai izdomātu informāciju – fenomenu, ko dēvē par “halucinācijām”.
Kādos apstākļos MI “melo” visbiežāk, un kāpēc tas notiek? Ir izpētīti galvenie iemesli, kas liek MI sniegt neprecīzas atbildes, kā arī – tiek piedāvāti praktiski padomi, kā izvairīties no maldinošas informācijas tiem, kuri arvien vairāk izmanto MI rīkus, piemēram, čatbotus vai tulkošanas programmas.
Kas ir MI “melu” pamatā?
MI, piemēram, lieli valodas modeļi (LLM), kā ChatGPT vai Grok, darbojas, analizējot milzīgus datu apjomus un ģenerējot atbildes, balstoties uz statistiskām varbūtībām. Tie neizprot pasauli kā cilvēki un neapzinās, vai viņu sniegtā informācija ir patiesa.
Tā vietā tie “paredz” visticamāko atbildi, kas var novest pie kļūdām vai izdomājumiem. Saskaņā ar MIT Technology Review, MI halucinācijas rodas, kad modelis saskaras ar datu nepilnībām, neskaidriem jautājumiem vai situācijām, kur tas “aizpilda tukšumus” ar ticamu, bet nepatiesu informāciju.
MI biežāk sniedz nepatiesu informāciju šajos apstākļos:
