Cenu izaugsme bez straujiem lēcieniem 0
Centrālās statistikas pārvalde publicējusi informāciju par inflāciju Latvijā aizvadītā gada laikā.
Temps bez paātrinājumiem un palēninājumiem
Saskaņā ar šiem datiem inflācija 2019. gadā (patēriņa cenu izmaiņas pret iepriekšējā gada līmeni) bijusi 2,8%. Šāds inflācijas apmērs ir samērojams ar vidējo cenu kāpumu iepriekšējos gados (2017. g. – 2,9%, 2018. g. – 2,5%). Tas liecina, ka kopējā cenu izaugsme pēdējos gados notiek aptuveni vienādā tempā, bez būtiska paātrinājuma vai palēninājuma.
Inflācijas rādītājs ietver sevī ļoti plašu preču un pakalpojumu sortimentu, ņemot vērā mājsaimniecību tēriņu sadalījumu dažādām vajadzībām.
Patēriņa grozā, kuram ik mēnesi tiek novērotas cenas, ietilpst vairāk nekā 500 preces un pakalpojumi – protams, daļai no tiem cenu tendences var būt līdzīgas (jo tās var ietekmēt kādi kopīgi faktori), bet noteiktām preču un pakalpojumu grupām cenu tendence var būtiski atšķirties no pārējām.
Inflācijas kopējo tendenci visvairāk ietekmē preču un pakalpojumu grupas ar lielāko īpatsvaru mājsaimniecību izdevumos.
Mājsaimniecību lielākie izdevumi
Mājsaimniecību patēriņā apmēram pusi veido mājsaimniecību trīs izdevumu pozīcijas – pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (22,1%), mājokļa uzturēšana un komunālie pakalpojumi (15,4%) un transports (14,3%).
Tāpēc cenu izmaiņas minētajās grupās visvairāk ietekmē kopējo dzīves dārdzību, un arī sabiedrība tām parasti pievērš vislielāko uzmanību.
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni aizvadītā gada laikā ir sadārdzinājušies par 2,9%, kas ir straujāk nekā pirms gada (tikai +0,6%).
Šo kāpumu galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums dārzeņiem (+11,8%), gaļai (+3,4%), maizei un miltu izstrādājumiem (+6,1%), savukārt pasaules cenu samazinājuma dēļ nedaudz lētāki kļuva piena produkti (-0,7%) un kafija (-4,8%).
Mājokļa uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izdevumi 2019. gadā sadārdzinājās par 4,6%, kas ir apmēram tikpat daudz kā pirms gada (+4,2%).
Komunālajos izdevumos lielākais kāpums elektrībai
Komunālie izdevumi 2019. gadā sadārdzinājās visās pozīcijās, no kurām vislielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai (+9%), atkritumu savākšanai (+17%), dabasgāzei (+7,3%).
Transporta izdevumu pozīcijās aizvadītajā gadā nenotika būtiskas cenu izmaiņas, jo pieaugums bija tikai par 0,6%. Šeit gan jāpiebilst, ka 2020. gads sācies ar akcīzes nodokļa palielinājumu autodegvielai, kā rezultātā šīs cenas šogad sadārdzināsies par aptuveni 3%.
No preču un pakalpojumu grupām, kuras aizvadītā gada laikā piedzīvoja straujākās cenu izmaiņas, ir jāatzīmē alkohols un tabaka (+5,5%), kā arī viesnīcas un restorāni (+4,0%).
Akcīzes nodokļa palielināšana ietekmēja cenu kāpumu alum (+12,1%) un cigaretēm (+6,7%).
Ēdināšanā kāpums jau vairākus gadus
Savukārt ēdināšanas jomā vienmērīgs cenu pieaugums notiek jau vairāku gadu garumā, ko ietekmē gan atalgojuma palielināšanās, gan pārtikas un pārējo izmaksu pozīciju kāpums.
2019. gadā ir noticis cenu samazinājums autotransporta apdrošināšanas polisēm (4,6%), kas bija iepriekšējo gadu inflācijas “līderis” (2017. g. cenas kāpa par 28,6%; 2018. g. – 24,8%) – tātad līdzšinējais OCTA polišu cenu pieaugums ir apstājies un tās uz leju spiež konkurence.
Redzamākās izmaiņas no iekšējiem faktoriem
Šobrīd pasaules tirgos nav novērojamas tendences, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas cenas no ārpuses. Redzamākās izmaiņas gaidāmas galvenokārt iekšējo faktoru dēļ, cenām pieaugot atsevišķās grupās, kur šogad tiek paaugstināti nodokļi (autodegviela, alkohols) un tarifi (atsevišķiem transporta pārvadājumiem, pasta pakalpojumiem, atkritumu apsaimniekošanai).
Vienlaikus ir sagaidāms cenu samazinājums elektrībai un gāzei. Tāpēc 2020. gadā kopumā inflācija varētu būt nedaudz zemāka kā aizvadītajā gadā.
