Astoņi “Sadales tīkls” vadītāji gadā izmaksā tikpat, cik 55 elektrotehniķi. Cik nopelna ļaudis, kas šajās dienās mums atgriež elektrību? 0
Kamēr pēc nedēļas nogalē piedzīvotās postošās vētras “Sadales tīkla” brigādes turpina atjaunot elektroapgādi desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, platformā “X” plašu uzmanību izpelnījies lietotāja @rAIva ieraksts, kurā viņš salīdzina uzņēmuma tehnisko darbinieku darba sludinājumos piedāvātās algas ar uzņēmuma vadības izmaksām.
Vētra elektrotīklā radīja ārkārtīgi plašus postījumus – 23. augusta rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu. Vēl 25. augusta rītā bez elektrības bija aptuveni 31 000 klientu, bet uzņēmums ziņoja, ka novērsti jau 700 vētras izraisīti sadales tīkla bojājumi. Tas nozīmē, ka simtiem speciālistu intensīvi strādāja, lai iespējami operatīvi risinātu situāciju.
Tieši šajā situācijā sociālo tīklu lietotājs pievērsis uzmanību tam, cik saņem cilvēki, kas ikdienā veic tehniskos darbus elektrotīklā, un cik izmaksā uzņēmuma vadība.
“Cik gadā pelna (bruto) tie “Sadales tīkla” darbinieki, kuri strādāja, lai novērstu vētras sekas? Piemēram, elektrotehniķis – 20 400 EUR, trašu tīrītājs (spec.tehnikas vadītājs) – 20 280 EUR, autoiekrāvēja vad. – 18 600 EUR. Avots – ST mājas lapā šobrīd esošie sludinājumi (ņēmu range augstāko skaitli, būsim optimistiski).
Tagad par cilvēkiem baltos pletkreklos, kuri izmaksā daudz vairāk un kuri dzen ST parādos (šobrīd – ~360 miljoni EUR). Valde (atbild par uzņēmuma darbību) un padome (teorētiski pārstāv pilsoņu, kā īpašnieku intereses uzraugot valdi):
8 personas, kuras gadā izmaksā 1.13 miljonus EUR jeb 55 elekrotehniķus.
Jautājums – kāpēc vajag 8 cilvēkus valdē un padomē? Turklāt, Latvenergo, kas ir Sadales tīklu īpašnieks, tas tikai savāc jebkādu peļņu un, protams, ka arī Latvenergo ir sava valde un padome (10 gab, citi cilvēki). Augstsprieguma tīkls? Vēl viena valde un padome – 7 gab. Un cik vēl citu mazāka kalibra priekšnieku un puspriekšnieķeļu?
Piedodiet, atvainojiet, bet mēs vairs nevaram atļauties uzturēt šādas dzīres mēra laikā, kurā cilvēki ir bez elektrības vairāk nekā diennakti un kuriem dirš uz galvas, ka paši vainīgi, kāpēc ģeneratorus nav nopirkuši, tak paņem ātro kredītu un parūpējies par sevi, lumpeni, ne gaudo.
Nodokļus maksā? Ā, nu paldies, mēs, valde un padome, knapi galus velkam kopā.”
Šādi skaitļi tiešām atbilst realitātei!
Elektrotehniķim Aiviekstē uzņēmums piedāvā 1530–1700 eiro bruto mēnesī, tātad, rēķinot maksimālo norādīto algu 12 mēnešiem, 20 400 eiro gadā.
Specializētā automobiļa vadītājam, kura pienākumos ietilpst elektrolīniju trašu tīrīšana, piedāvāti 1510–1690 eiro bruto mēnesī jeb maksimāli 20 280 eiro gadā. Savukārt autokrāvēja vadītājam – 1390–1550 eiro bruto mēnesī jeb līdz 18 600 eiro gadā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka darba sludinājumos minēta ne tikai alga, bet arī gada prēmijas atsevišķiem amatiem, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, piecas papildu atvaļinājuma dienas, darba devēja iemaksas trešajā pensiju līmenī un citi labumi. Tāpēc vienkāršs gada pamatalgas salīdzinājums ar uzņēmuma kopējām vadības izmaksām nav pilnīgi līdzvērtīgu pozīciju salīdzinājums.
Arī ierakstā minētie aptuveni 1,13 miljoni eiro vadības izmaksām nav no zila gaisa. “Sadales tīkla” 2025. gada pārskatā norādīts, ka kopējā atlīdzība uzņēmuma vadībai bija 1,136 miljoni eiro. No tiem 908 000 eiro bija atlīdzība par darbu, bet pārējo veidoja sociālās iemaksas, iemaksas pensiju plānā un citas izmaksas.
Ieraksts izraisījis virkni emocionālu reakciju. Ivars Auziņš komentārā bija ļoti lakonisks: “Kartelis.”
Savukārt lietotājs @Larry ironizēja: “Jāsāk maksāt viņiem mazāk. Situācija noteikti uzlabosies.” Uz to ieraksta autors atbildēja: “Tev vajag maz maksāt un nešaubos, ka tā jau arī ir.”
Martins izteicās vēl skarbāk, valžu un padomju locekļus nosaucot par “parazītiem” un apgalvojot, ka padomes būtu vispār likvidējamas, bet valdēs pietiktu ar diviem cilvēkiem. Viņš arī apšaubīja, vai līdzīga līmeņa atalgojumu šie cilvēki saņemtu privātajā sektorā.
Artis Lapsa situāciju salīdzināja ar kādu anekdoti: “Atgādina anekdoti par tilta departamentu. Tikai mūsējā nav vairs smieklīga.”
Gatis savukārt izvēlējās ironiju: “Elektriķis ir aizvietojams, valdes locekļi nav aizvietojami!”
Vēl viens komentētājs izteica pieņēmumu, ka daļa vadības atalgojuma varētu nonākt politisko partiju “melnajās kasēs”.
Diskusija par algu samērīgumu notiek laikā, kad uzņēmuma tehniskajiem darbiniekiem ir īpaši liela slodze. “Sadales tīkls” pēc vētras bojājumu novēršanā iesaistīja vairāk nekā 200 brigāžu, turklāt palīdzībā ieradās arī Igaunijas sadales sistēmas operatora brigādes. 24. augusta vakarā elektroapgāde jau bija atjaunota aptuveni 220 000 klientu.
Uzņēmuma 2025. gada pārskats rāda arī, ka tajā strādāja 1685 darbinieki un kopējās personāla izmaksas, ieskaitot vadības atalgojumu, sasniedza gandrīz 70 miljonus eiro. “Sadales tīkls” pērn investēja tīklā vairāk nekā 172 miljonus eiro, bet uzņēmuma aizņēmumu apjoms sasniedza 577 miljonus.
Tādēļ sociālajos tīklos aizsāktajai diskusijai faktiski ir divas puses: cik konkurētspējīgi tiek atalgoti speciālisti, kuri ekstremālos apstākļos fiziski atjauno elektrotīklu, un cik liela un dārga vadības struktūra nepieciešama valsts kontrolētam infrastruktūras uzņēmumam ar gandrīz divu miljardu eiro aktīviem.
