Viltus referendumi, viltus procedūras… Procesi Moldovā atgādina Krievijas-Ukrainas konflikta sākumu 27
Pēdējā laika norises Moldovā atgādina notikumus pirms vairākiem gadiem Ukrainas un Krievijas konflikta sākumā, kad Maskava anektēja Krimu, ceturtdien sacīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
“Viltus referendumi, viltus procedūras, lai destabilizētu citu valsti, ir starptautisko tiesību pārkāpums,” sacīja ministre.
Vācijas Ārlietu ministrija jau labu laiku saredz centienus destabilizēt Moldovu no ārpuses, viņa piebilda.
Bērboka uzsvēra, ka grib atbalstīt Moldovas tiesības uz teritoriālo integritāti.
Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona prokrieviskie līderi trešdien pieprasīja Maskavas “aizsardzību”, pamatojoties uz rezolūciju, ko nule pieņēmis reģiona īpašais visu līmeņu deputātu kongress.
Šauro zemes strēmeli Dņestras kreisajā krastā, kas starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, prokrieviskie separātisti kontrolē kopš PSRS sabrukuma. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.
Pēdējo reizi Piedņestras separātisti šādu deputātu kongresu sasauca 2006.gadā, kad tika izsludināts referendums par integrāciju Krievijā. Lai gan pārliecinošs vairākums referenduma dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Krievijai, Maskava tā iznākumu tolaik faktiski ignorēja.
Taču šobrīd prasība pēc Krievijas “aizsardzības” tiek salīdzināta ar situāciju 2022.gada februārī, kad Krievijas atkārtotā iebrukuma priekšvakarā Maskavas “aizsardzību” pieprasīja prokrievisko kaujinieku bandas Ukrainas austrumos.
Neskatoties uz to, Moldovas valdības pārstāvis izteicies, ka “no Kišiņevas situācija izskatās mierīga (..). Piedņestras teritorijā nav eskalācijas un situācijas destabilizācijas draudu. Tā ir kārtējā kampaņa histērijas radīšanai.”
