IAEA komanda saņem bruņuvestes pirms izlidošanas Ukrainas misijā no Vīnes 29. augustā. Iespējams, daļa speciālistu situācijas uzraudzībai varētu palikt Zaporižjas AES ilgāku laiku.
IAEA komanda saņem bruņuvestes pirms izlidošanas Ukrainas misijā no Vīnes 29. augustā. Iespējams, daļa speciālistu situācijas uzraudzībai varētu palikt Zaporižjas AES ilgāku laiku.
Foto: Dean Calma/AFP/SCANPIX

Vissarežģītākā misija: starptautiska komanda noskaidros Zaporižjas AES notiekošo 42

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas
Lasīt citas ziņas

Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) ekspertu komanda Krievijas – Ukrainas karadarbības apdraudētās Zaporižjas AES pārbaudei vakar ieradās Kijivā un galamērķi varētu sasniegt nedēļas beigās.

Krievijas armijas kopš marta okupētā sešu reaktoru jaudīgā Zaporižjas AES pie Enerhodaras pilsētas Ukrainas dienvidaustrumos ir lielākā kodolspēkstacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē. Pēdējo nedēļu laikā augušas bažas, ka AES un tās infrastruktūras apšaude var izsaukt avāriju, kuru speciālisti gan aicina nesalīdzināt ar 1986. gada Čornobiļas katastrofu, taču kas vienalga var plašu teritoriju piesārņot ar radioaktivitāti.

Līdzsvarota komanda

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums ir jāaizsargā Ukrainas un Eiropas lielākās kodolspēkstacijas drošība,” paziņojot par atbalsta un palīdzības misijas došanos ceļā, pirmdien izteicās IAEA direktors Rafaels Grosi. Kopā ar viņu komandā ir vēl 13 speciālisti. Pēc “The New York Times” ziņām, grupa veidota pēc iespējas neitrālāka.

Tajā iekļauti eksperti no Ukrainai draudzīgās Polijas un Lietuvas un Krievijai lojālās Ķīnas un Serbijas, kamēr pārējie pārstāv Albāniju, Franciju, Itāliju, Jordāniju, Meksiku, Ziemeļmaķedoniju. Uzdevums ir novērtēt karadarbības nodarītos postījumus AES, stacijas tehnisko un drošības sistēmu stāvokli, situāciju ar personālu un stacijā izmantotajiem kodolmateriāliem, kā arī veikt nepieciešamās drošības darbības.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šo misiju jau nosaucis par “grūtāko IAEA vēsturē, ņemot vērā aktīvās kaujas, ko Krievijas Federācija veic uz vietas, kā arī ļoti kliedzošo veidu, kā Krievija mēģina leģitimizēt savu klātbūtni”. Stacijā kā personāls šobrīd uzturas vismaz 1500 ukraiņu darbinieku, taču teritoriju un ēkas kā karabāzi un pat ieslodzījuma vietu izmanto Krievijas armija.

Reaktoru tuvums der par aizsegu, lai izvietotu kara tehniku, sargājot no ukraiņu uguns. Staciju pēdējās dienās apšauda regulāri. Puses vaino viena otru, bet neatkarīgu novērotāju nav. Kāds spēkstacijas inženieris britu BBC paudis, ka šauj no konkrēta AES teritorijas sektora un to provokācijas nolūkā dara krievi.

Lādiņi dīvainā kārtā pārsvarā krituši apkaimē, neradot būtiskus postījumus AES būvēm vai kaitējumu Krievijas armijai, taču radot bīstamības iespaidu. Nedēļas sākumā publiskotajos satelītuzņēmumos kāda AES korpusa jumtā tomēr saskatāmi četri šāviņu izsisti caurumi. Korpusā parasti glabājas kodoldegvielas krājumi un izstrādātā kodoldegviela. Līdzās ēkai kolonnā stāv Krievijas armijas bruņutransportieri. Viens no spēkstacijas energoblokiem ar kodolreaktoru atrodas ap 150 m attālumā no trāpītās būves.

Reklāma
Reklāma

Personāla “apstrāde”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvo, ka pagājušo ceturtdien Eiropa atradusies soli no radiācijas katastrofas, jo Krievijas armija sabojāja stacijas pieslēgumu Ukrainas elektrosistēmai un nācās ieslēgt avārijas dīzeļģeneratorus, kas nodrošina reaktoru dzesēšanu. Speciālisti tieši augstsprieguma līniju sabojāšanu karadarbībā saista ar vislielākajiem riskiem.

Ja saraus līniju ar Ukrainu, reaktoros strauji kāps temperatūra. AES piekomandētie krievu kompānijas “Rosatom” speciālisti tad var mēģināt Zaporižju pieslēgt Krievijas energotīklam, taču, ja tas neizdosies, briesmas kļūs reālas.

“Ja elektrosistēmas līnijas pārraus pilnībā, reaktorus vairs nevarēs dzesēt, kas novedīs pie nevadāmas ķēdes reakcijas un kodolkatastrofas,” atsaucoties uz ekspertiem, apgalvo BBC. Čornobiļas scenāriju apšauba, jo Zaporižjā ir cita tipa reaktori, labāk aizsargāti, taču atmosfēras un gruntsūdeņu radioaktīvais piesārņojums ir iespējams.

No Rietumu viedokļa, labākais risinājums būtu kontrolēti apturēt Zaporižjas AES un pasludināt ap to demilitarizēto zonu. Uz demilitarizāciju mudinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Maskava līdz šim tādu variantu noraidījusi – esot “jāsargā” spēkstacija no “ukraiņu provokācijām”.

Kijivā ir aizdomas, ka Krievija tikai tamdēļ piekritusi IAEA misijai, lai radītu iespaidu par okupācijas armijas uzturēšanās nepieciešamību. AES ukraiņu personāla anonīmi izteikumi, kas nonākuši medijos, liecina par okupantu gatavošanos starptautiskās komandas sagaidīšanai.

“Cik zinu, krievi strādāja ar vairākiem cilvēkiem pagrabos (izmantojot iebiedēšanu un spīdzināšanu. – Red.), lai tad, kad atbrauks IAEA misija, personāls mestos tai pie kājām ar lūgumu drošības vārdā atstāt krievus spēkstacijā, ka cilvēki ir noguruši no apšaudēm.

Sak, Ukraina apšauda, bet Krievija nodrošina kārtību,” Ukrainas ziņu vietnei “Telegraf” stāstījis kāds AES darbinieks, kura vārdu drošības dēļ neizpauž. Personālu pastāvīgi pārmeklē un terorizē; mobilos telefonus pie ieejas spēkstacijas teritorijā atņem, lai nebūtu iespēju kaut ko fiksēt.

Nepaklausības gadījumā piedraud vest “uz pagrabu”, paņemt par ķīlniekiem. “Noskaņojums cilvēkiem ir dažāds. Un kāds gan var būt noskaņojums, ja pie tevis atnāk ar automātu un zina, kur tu dzīvo?” sacījis “Telegraf.com” avots.

ASV domnīca “Kara pētījumu institūts” (ISW) līdzīgi sagaida Krievijas mēģinājumus manipulēt un ietekmēt IAEA misijas iznākumu. Nav izslēgts, ka tiks apšaubīta atsevišķu valstu ekspertu spriedumu vai gala ziņojuma objektivitāte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.