Zaļā augu siena interjerā 0
Augu sienas pasaulē ir ļoti iecienītas. Ļaujoties arhitektu un dizaineru fantāzijai, tās veido gan pie māju fasādēm, gan iekštelpās.
Kafejnīcā “Tart Cafe – Take It Easy” (Rīgā, Ģertrūdes ielā 39) vairāk nekā pusgadu zaļo no dažādiem telpaugiem veidota siena, kas tapusi saimnieku spēkiem. Rīgā kāda firma piedāvājot izveidot augu sienas par 400 latiem kvadrātmetrā, taču, ja galva un rokas ir īstajā vietā, daudzas lietas var izdarīt paši un ar daudz mazākām izmaksām.
Ekoloģiskā pieeja
Sameklējuši piemērotas telpas kafejnīcai, tās īpašniece Madara Rutkovska un viņas dzīvesdraugs Edgars Rozentāls nolēma veidot dabisku, ekoloģisku vidi, pēc iespējas iztiekot bez riģipša un dažādiem moderniem apdares materiāliem. Nopirka vecus dēļus, kas bija kalpojuši kādā nojaukšanai paredzētā mājā, rūpīgi izvilka visas naglas un atdeva galdniekam kafejnīcas galdiņu un citu mēbeļu gatavošanai, vecajiem materiāliem dāvinot otru mūžu. Lai būtu mazāk ķīmijas, apdarei izmantotas lakas uz ūdens bāzes.
Remontdarbos iesaistījušies draugi – meitenes špaktelējušas sienas, puiši mūrējuši. Lai varētu aplūkot sarkanos ķieģeļus, atsegts senais mūris. No “Aldara” nākušās vecās durvis pieliktas pie sienas, veidojot oriģinālus plauktus. Griestu un sienas lampas darinājuši paši, stiepļu karkasu apvelkot ar rupju lina audumu. Dažādie krēsli sameklēti vecās mājās un lietotu mēbeļu veikalos. Šādas eklektiski raibas krēslu grupas izskatās interesanti un mājīgi.
Zaļās domāšanas koncepcija aicina taupīt dabas izejvielu krājumus, saglabāt vecas lietas un dot tām jaunu dzīvi, nevis bez mitas ražot arvien jaunas mantas, bezatbildīgi šķērdējot planētas resursus.
Vertikālā dzīvošana
Augu siena aizņem 10 kvadrātmetrus. Lai apdzīvotu 2 m augsto un 5 m garo laukumu, sākumā iestādījuši ap 200 augu, tagad, kad tie paaugušies, palikusi apmēram puse. Ja šādu augu bagātību izliktu uz palodzēm, tām vajadzētu būt milzum platām, bet, izkārtojot vertikāli, augi telpā neaizņem daudz vietas. Šādu zaļo sienu var veidot pat pārvietojamu, uz riteņiem.
Edgars Rozentāls (viņa pamatspecialitāte ir informācijas tehnoloģijas) internetā izpētījis ārzemju pieredzi un atradis savu risinājumu. Augi piestiprināti pie skaidu plates, kas noklāta ar hidroizolācijas materiālu. Lai ēka nebojātos un būtu nodrošināta ventilācija, skaidu plate piestiprināta pie profiliem, dažus centimetrus no ēkas sienas.
Tagad Edgars domā, ka labāk būtu izmantot polivinilhlorīdu (PVC), kas veidots uz putu bāzes un ir pietiekami irdens, lai varētu iedzīt skavas augu stiprināšanai.
Katrs augs stādīts savā kabatiņā. Sākotnēji tām izmantoja lina voiloku, diemžēl tas mitrumā ātri sairst, tāpēc tagad kabatiņas veido no sintētiska materiāla Water mat, no kura ļoti labi notek liekais ūdens. (Būvmateriālu veikalos neliels gabaliņš šā materiāla maksā 2,50 latus).
Augu daudzveidība
Edgaram patīk efejas, tāpēc sākumā sienu gribējuši apzaļumot ar tām. Tomēr efejām kaut kas nebija pa prātam, pakāpeniski tās visas aizgāja bojā. Arī singonijas pie sienas nejūtas komfortabli. Toties tur patīk tropu augiem – alokāzijām, asplēnijām, kordilīnēm un marantām, kas dzīvokļos bieži vien aiziet bojā, jo vēlas mitrāku gaisu. Labi jūtas stromantes iegarenām sarkanraibām lapām un antūrijas, kas zied gandrīz nepārtraukti. Antūrijas iegādājušies nocenotas, bez ziediem, taču tās drīz atkopušās un uzsākušas ziedēšanas maratonu. Pieticīgas un čaklas ziedētājas ir spatifīlas, kuru baltie ziediņi atgādina miniatūras kallas. Lielus laukumus var nosegt ar nokarenajiem epipremniem (šie pieticīgie ofisa vīteņi ar raibām lapām ir gandrīz katrā darbavietā), hlorofītiem un asparāgiem. Varen nadzīgas šajā ziņā ir arī nefrolēpes, kuru kuplās lapas nu jau ir jāapgriež, lai nenoēnotu zemāk augošos augus. Iegādājoties augus, Edgars iesaka tos uzmanīgi aplūkot – sevišķi lielveikalos ir visai daudz slimu augu ar bojātām saknēm vai kaitēkļiem.
Kafejnīca atrodas puspagraba telpās, kur gaismas ir maz, tādēļ augus apgaismo ar divām HPS spuldzēm. Lampas deg desmit stundas – no divpadsmitiem dienā līdz desmitiem vakarā. Tropu augiem šāds gaismas režīms patīk, jo tas ir tuvu dabiskajam (tropos diena ilgst 12 stundas). Katras lampas jauda ir 400 W, abas kopā tās noēd 25 latus mēnesī. Tieši pretī lampām, kur gaismas ir vairāk, papardes dzeltē, tāpēc tur jāstāda gaismas prasīgāki augi. Sākumā Edgars baidījies, vai augi ziemā necietīs no aukstuma, kas ieplūst pa durvīm, tās virinot. Taču bažas izrādījās veltas, jo lampas izdala daudz siltuma.
Ūdens aprite
Augu sienas apakšā no koka dēļiem izveidoti divi savstarpēji savienoti ūdens rezervuāri, kuru kopējais tilpums ir 160 litri. Koka kastes iekšpusē izklātas ar melno, baseiniem domāto plēvi, kas augšpusē (virs ūdens līnijas) piekniedēta ar skavotāju. Ūdens tvertnēs jāpapildina reizi nedēļā.
Augus nedrīkst laistīt ar krāna ūdeni, jo tas satur hloru un citas kaitīgas vielas. Krāna ūdenim vismaz 12 stundas jānostāvas. Ja nav laika gaidīt, var pievienot kādu akvārija ūdens attīrīšanai domātu līdzekli, kas stundas laikā atbrīvo ūdeni no hlora un smagajiem metāliem.
Ūdens tvertnē iegremdēts vibrosūknis Ručejok. Laista divreiz dienā – astoņos no rīta un vienpadsmitos vakarā, kad kafejnīcā nav apmeklētāju, jo sūknis darbojas diezgan skaļi. Taimeris to ieslēdz uz 12 minūtēm.
No rezervuāra augšup pa sienu iet dārza šļūtene. Labāk izvēlēties caurspīdīgu, lai redzētu, vai tajā nav sakrājušies netīrumi. Sienas augšpusē pie šļūtenes piestiprināti dozatori. Laistīšanas laikā pa tiem pil ūdens, tas notek lejā pa sienu, samitrinot visu augu saknes. Liekais ūdens pa sienu noplūst rezervuārā. Lai neaizsērētu dozatoru sprauslas, svarīgi, lai šļūtenē nonāktu tīrs ūdens, bez augu daļiņām, tāpēc aiz sūkņa piestiprināts filtrs.
Aprīkojums augu laistīšanai nav dārgs – sūknis Ručejok maksā 19 latus, taimeris veikalā “Depo” nopirkts par 10 latiem, bet visvienkāršākais ūdens filtrs maksājis aptuveni 5 latus.
Ja augus vajag mēslot, ūdenim pievieno jebkuru telpaugu mēslojumu. Pirmajā mēnesī pēc iestādīšanas nav jāmēslo. Ja ūdens sāk smakot vai ieviešas aļģes, rezervuārā ielej vienu 100 ml pudelīti 3% ūdeņraža pārskābes, ko var nopirkt aptiekā. Uz augu saknēm tas iedarbojas kā dopings! To var izmantot arī tad, ja telpaugi pārlaistīti un saknes sākušas pūt.
Laistīšanas sistēmu var veidot arī savādāk, katrā podiņā ievietojot pilienlaistīšanas caurulīti, kādas izmanto lielajās siltumnīcās. Var arī atteikties no augsnes un augus audzēt hidroponikā, saknes ievietojot neitrālā substrātā, piemēram, minerālvatē.
Augu sienas plusi un mīnusi Priekšrocības • Oriģināls izskats. • Nelielā platībā var izvietot simtiem augu. • Automātiska laistīšana. Var droši doties atvaļinājumā, neuztraucoties, ka augi nokaltīs (ja vien uz ilgu laiku neatslēgs elektrību). • Var ierīkot arī telpās, kur ir vājš dabīgais apgaismojums vai tā vispār nav. • Augi izdala skābekli un mitrina gaisu, uzlabojot mikroklimatu telpā. • Augu sienu var izmantot arī praktiskiem mērķiem – piemēram, cauru gadu virtuvē audzēt garšaugus.
Trūkumi • Apgaismes lampas patērē daudz elektrības. • Ja uz vairākām dienām atslēgs elektrību, augi cietīs no gaismas un ūdens trūkuma. • Augus nevar brīvi pārvietot, lai mainītu kompozīciju. Katra pārvietošana nozīmē pārstādīšanu. • No augu lapām pil ūdens, tādēļ jādomā par piemērotu grīdas segumu. • Augus nevar nomazgāt dušā, putekļi no lapām ir jānoslauka.
|
Stādām pie sienas!
1. Izveido kabatiņu auga stādīšanai: sintētisko audumu saloka divās kārtās un piegriež, lai sānos var aizlocīt malas.
2. Augu (šoreiz tā ir spatifīla) izņem no podiņa, no augšas nokrata lieko augsni un nedaudz saplacina sakņu kamolu, lai tas piemērotos kabatiņai.
3. Augu uzliek uz kabatiņas, aizmugures daļu atstāj brīvu.
4. Izvēlas piemērotu vietu un ar skavotāju piestiprina pie sienas kabatiņu, kurā ielikts augs. Vispirms piestiprina apakšu, tad fiksē augšējos stūrus, pēc tam – malas. Lai skavas izietu cauri abām sintētiskā materiāla kārtām un stingri turētos skaidu platē, nepieciešams kārtīgs skavotājs, kādu izmanto profesionāļi (piemēram, mēbeļu tapsētāji).
