Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “ES līmenī nepieciešama līdzsvarota zvejniecības politika un ātra rīcība lauksaimniecības izmaksu mazināšanai” 0
22. un 23. jūnijā zemkopības ministrs Uldis Augulis Luksemburgā piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kur dalībvalstis pārrunāja ES zvejas ilgtspēju, Kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, situāciju lauksaimniecības tirgos, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2027. gada.
Diskusijā par ilgtspējīgu zveju ES un zvejas iespējām 2027. gadam ministrs uzsvēra, ka lēmumiem jābalstās zinātnieku ieteikumos, vienlaikus pilnvērtīgi izvērtējot sociālekonomisko ietekmi uz zvejniecības nozari. Latvija atkārtoti norādīja arī uz Baltijas jūras ekosistēmas sarežģīto stāvokli un papildu riskiem zivju krājumiem Baltijas jūrā, ko rada Krievijas īstenotā zveja tādā apjomā, kas neatbilst zinātnieku ieteikumiem.
Pārrunājot Kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, zemkopības ministrs Uldis Augulis akcentēja nepieciešamību pēc iespējas drīzāk sagatavot ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares attīstības redzējumu līdz 2040. gadam. Turklāt turpmākajā politikas plānošanā jāparedz pietiekams finansējums nozares izaicinājumu risināšanai, jāņem vērā sociālekonomiskie faktori un jāsamazina administratīvais un finansiālais slogs zvejniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem.
Uldis Augulis aktualizēja arī jautājumu par ES un Mauritānijas zivsaimniecības nolīgumu. Šis nolīgums un tajā paredzētās zvejas iespējas Mauritānijas ūdeņos ir ļoti svarīgas Latvijas tāljūras zvejas flotei – tās nodrošina Latvijas zvejniekiem piekļuvi nozīmīgiem zvejas resursiem un veicina nozares konkurētspēju. Ministrs aicināja Eiropas Komisiju pielikt maksimālas pūles, lai jaunais nolīgums tiktu noslēgts, ievērojot ES, tostarp Latvijas, intereses. Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā katras dalībvalsts specifiskās prasības un zivsaimniecības nozares vajadzības, lai nodrošinātu līdzsvarotu un abpusēji izdevīgu rezultātu.
“Latvijai ir būtiski, lai ES politika vienlaikus nodrošinātu gan ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu, gan nozares dzīvotspēju. Zvejniecībā lēmumiem ir jābalstās zinātnē, bet tie nedrīkst ignorēt cilvēkus un uzņēmumus, kuri nozarē pelna sev iztiku un nodrošina piekrastes apvidos sociālekonomisko aktivitāti. Savukārt lauksaimniecībā šobrīd ir vajadzīga ātra, mērķēta un taisnīga rīcība no ES, lai mazinātu būtiski pieaugušo ražošanas izmaksu spiedienu uz saimniecībām,” uzsver zemkopības ministrs Uldis Augulis.
Pārrunājot izaicinājumus lauksaimniecībā, Uldis Augulis vērsa uzmanību uz ražošanas resursu izmaksu kāpumu, īpaši minerālmēslu, degvielas un elektroenerģijas cenu ietekmi uz saimniecībām. Ņemot vērā saimniecību finanšu noturības kritumu iepriekšējos gados, pašreizējais izmaksu kāpums prasa mērķtiecīgāku Eiropas Komisijas rīcību. Vienlaikus nozares atbalstam ministrs aicināja pārlieku nepaļauties uz valsts budžeta līdzekļiem, lai vēl vairāk nepalielinātu nevienlīdzību dalībvalstu starpā, ņemot vērā atšķirīgās valsts budžeta iespējas. Tāpēc Latvija aicināja sākt diskusijas par ES ārkārtas atbalstu izmaksu kāpuma kompensēšanai, uzsverot, ka atbalsta sadales mehānismam jābūt taisnīgam un balstītam faktiskajā dalībvalstu atkarībā no minerālmēslojuma, nevis tiešo maksājumu apmērā.
Debatēs par KLP pēc 2027. gada ministrs uzsvēra, ka arī turpmāk KLP jāsaglabā kā spēcīga kopēja ES politika ar vienotiem mērķiem, kopīgiem pamatnoteikumiem, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un stabilu, prognozējamu finansējumu. Jaunajai KLP jābūt vienkāršākai, saprotamākai un administratīvi vieglāk īstenojamai, paredzot dalībvalstīm lielāku elastību atbalsta pasākumu izvēlē un ieviešanā atbilstoši nacionālajām un reģionālajām vajadzībām.
