Zinātnes institūciju konsolidācijai un izcilībai atvēl gandrīz 10 miljonus 0
Zinātnisko institūciju strukturālās reformas īstenos par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem 9,91 miljona eiro apmērā, to otrdien apstiprināja valdība.
Finansējums zinātniskās izcilības attīstībai mērāms 2 500 000 eiro, bet zinātnisko institūciju konsolidācijas atbalstam – 7 411 645 eiro apmērā.
Zinātnisko institūciju strukturālā reforma jeb pētniecības resursu konsolidācija konkurētspējīgajās zinātniskajās institūcijās un universitātēs kā zināšanu centros, ir būtisks priekšnoteikums ES fondu ieguldījumiem zinātnes attīstībā, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Savukārt būtisks fondu ieguldījumu atdeves, kā arī procesu caurspīdīguma nodrošināšanas priekšnoteikums ir monitoringa sistēmas izveide un rezultātu pārvaldības ieviešana.
Pasākumu galvenais mērķis ir stiprināt zinātnisko institūciju vadību un tās spēju īstenot uz rezultātiem orientētu un labas pārvaldības principiem atbilstīgu zinātnisko institūciju pārvaldību, kā arī zinātnes resursu koncentrēšanu atbilstoši zinātnes ārējā izvērtējuma rekomendācijām.
Latvijas zinātnes strukturālās reformas līdz 2015.gada 1.jūlijam ietver četrus galvenos virzienus: zinātnisko institūciju iniciētās reformas, normatīvā regulējuma un pārvaldības uzlabošana zinātnes nozarē, atbalsta pasākumi zinātnisko institūciju iniciētajām reformām, un zinātniskās darbības monitoringa sistēmas izveidošana.
15 zinātniskajām institūcijām jāizstrādā pasākumu plāni starptautiskajā izvērtējumā minēto problēmu risināšanai un savas zinātniskās darbības kapacitātes attīstībai. Zinātnisko institūciju iniciētās reformas ir vērstas uz starptautiskā izvērtējuma ieteikumu īstenošanu un ietver pasākumus funkcionālai un teritoriālai resursu konsolidācijai, tajā skaitā pārvaldības spējas stiprināšanai un izcilības attīstībai.
Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītāja vietnieks Juris Ekmanis sacīja, ka minētais finansējums ļaus zinātniskajiem institūtiem celt savu kapacitāti. Viņš norādīja, ka Latvijā šobrīd darbojas 15 starptautiski augsti vērtēti institūti, savukārt 15 citiem institūtiem nāksies restrukturizēt savu darbību, iekļaujoties citu iestāžu sastāvā.
Ekmanis arī atzina, ka nauda institūtu reformai nebūtu vajadzīga, ja zinātne ik gadu saņemtu sev nepieciešamo finansējumu.
“Šobrīd valdība zinātnei gadā piešķir 20% līdz 25% no tā finansējuma, kas, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, būtu nepieciešams,” viņš sacīja.
Zinātnisko institūtu reforma, izmantojot Eiropas finansējumu, jāveic līdz nākamā gada vidum.
