Uncategorized

17 spēles, lai mazinātu stresu un trauksmi bērnam0

Foto – Shutterstock.com

Bērnu un ģimenes psiholoģe Svetlana Roiza iesaka spēles, lai bērniem mazinātu stresu un satraukumu. Mūsu zemapziņa tiecas pēc izdziedināšanās, meklē iespēju būt harmonijā. Zemapziņa sniedz atbildes simbolu, sajūtu, tēlu un metoforu veidā. Piedāvājot “veselīgu” metaforu, mēs dodam it kā grūdienu pašdziedināšanās iespējai. Izmantojot tālākās spēles kopā ar bērniem, ir svarīgi, lai pats pieaugušais būtu harmonisks.

 

1. Augs

Izmantojam metaforu par augu, kurš dzen saknes jaunā vietā. Saceram pasaku (zīmējam, veidojam no plastilīna, izmantojam dabas materiālus un “atdzīvinām” tos, pielīmējot uzzīmētas actiņas u.tml.) par sēkliņu (ziedu vai mazu kociņu), kurš pārstādīts citā podiņā (to aiznesis vējš vai sēkliņa pati devusies ceļojumā). Par to, kā augs iejūtas jaunajā vietā, kā iepazīst apkārtni, iesakņojas, iedzīvojas. Tad sāk ziedēt, pie viņa atlido draugi – putni, atnāk zvēriņi. Ja bērns saka, ka koks jūtas neērti un nedroši, jautā – kas varētu viņam palīdzēt, varbūt žogs, varbūt eņģelis vai feja, varbūt kāds draugs pieaugušais. Pēc pasakas sacerēšanas varat doties dabā, aplūkot kādu īstu koku, noglāstīt to, apsiet lentīti utt.

2. Dzīves līnija

Stresu pārdzīvojušie bērni „iekapsulējas” iepriekšējos traumatiskajos notikumos. Viņi it kā ir atdalīti no realitātes. Atgriezties realitātē palīdzēs spēle – “Dzīves līnija”. Garu lentu izstiepjam taisnā līnijā. Labi noderētu virtene ar mirgojošām lampiņām. Atkarībā no tā, cik gadu ir bērnam, liekam uz līnijas spilgtus objektus (derēs arī kurpes) – dažu soļu attālumā vienu no otra. Papildus uzliekam zīmi + 1 (gadu pēc pašreizējā vecuma) un + 1 (5 gadus pēc).

Kopumā līnija ir daudz garāka nekā saliktās gadu atzīmes. Bērns nostājas uz pirmās. Atgādinām, ka šis ir punkts, kurā viņam bija tikai gadiņš, bērni vēl tikai mācās staigāt. Bērns var apsēsties, palūgt, lai viņu paņem rokās.

Katrā pieturā sakiet patiesus vārdus. “Ak! Vēl viens gadiņš! Kā es par tevi priecājos. Šogad tu… (atgādini, kas svarīgs notika). ” Noteikti mazliet ilgāk jāpastāv pie pašreizējā vecuma atzīmes. Un tad bērns sper soli “nākotnē” – vecāki saka – “O! Tu būsi tik laimīgs pieaugušais!”. Vari paņemt bērnu rokās un “paskraidīt” pa nākotni. Ja bērni prot lasīt, pie gadu atzīmēm var salikt lapiņas ar nākotnes plāniem, vēlmēm.

3. Spēles ar seju

Jebkura vecuma cilvēkam, kurš piedzīvojis traumu, seja var būt sastingusi tādā kā maskā – vienaldzīgā vai nenosakāmu emociju izpausmes sejas izteiksmē. Te noderēs jebkuras “plastiskās” spēles.
• Var sākt ar plastilīna mīcīšanu. Tad “pārveidot” bērnu par plastilīnu. No viņa sejiņas “veidojam” dažādas formas (liekam piepūst vaigus, izbāzt mēli…)
• Rīkojam seju šķobīšanas sacensības, veidojot visdažādākās grimases.
• Maskas. Izmantojam gatavas, paši uztaisām, krāsojam. Bērns izvēlas sava “spēka” masku – šajā lomā staigā, runā, žestikulē. Tad viņš uzliek sava “vājuma” masku (piemēram, bailes). Runā maskas vārdā. Tad noņem masku. Beigās lūdzam atbildēt – kad tev noderētu pirmā maska? Kā tā varētu palīdzēt otrajai maskai?
• Kļūstam aktieri un iestudējam jebkuru pasaku.

4. Vienkārši svētki

Cilvēkiem, kuriem ir bijusi kāda rūgta pieredze pagātnē, bieži vien ir sajūta – laime nākotnē vairs nav iespējama un pat sīki prieki dzīvē ir liegti. Tāpēc bērni jāiemāca atkal atļauties priecāties, neizjūtot vainas apziņu pagātnes vai to cilvēku, kam klājas grūti pašlaik, priekšā.

Sagādājam patīkamus pārsteigumus tuviniekiem. Koncentrējamies uz sasniegumiem (pierakstām, uzzīmējam tos), atzīmējam, kas labs dienā noticis. Izdomājam svētkus. Piemēram, gultas saklāšanas svētki; ziepju putu uz vaigiem svētki; spilvenu uzbužināšanas svētki utt. Starp citu – bieži vien traumas pārdzīvojušie bērni vai nu sāk ļoti rūpīgi mazgāties vai pretēji – izvairās no tēmām, kas skar tīrības uzturēšanu, jebkādas mazgāšanās, pieskārieniem ķermenim.

5. Krāsu terapija

Ir bērni, kuri it kā dzīvo pagātnē, nepievērš uzmanību pašreizējai dienai. Rādām bērnam laika tecējumu, izdzīvojam katru dienu, atdzīvinām sajūtas. Piemēram, katrai dienai tiek dota noteikta krāsa. Pieņemsim, trešdienai – sarkana. Visu dienu pievēršam uzmanību sarkaniem priekšmetiem, ēdam sarkanus ēdienus, izmantojam sarkano krāsu apģērbos, aksesuāros.

6. Kur tu esi?

Arī spēle “kur tu esi?” iemācīs būt šeit un tagad. Pēkšņi, jebkurā diennakts laikā uzdod jautājumu – “Kur tu esi?”. Atbilde jāsāk ar vārdiem: “Es esmu šeit!”. Tad jāpasaka daži teikumi par šo “šeit” ar sīkāku aprakstu – par aromātu, skaņu, fiziskām izjūtām, garšu. Piemēram: „Es esmu šeit. Istabā, sēžu uz mīksta spilvena ar datoru klēpī, ēdu saldas zemenes”.

7. Dienas režīms

Lai stabilizētu bērna stāvokli, noņemtu trauksmi un atgrieztu atbalsta, drošības izjūtu, bērnam nepieciešams vairāk informācijas un stabilitāte, paredzamība. Te palīdzēs vienkāršs un skaidrs dienas plāns, režīms. Noteikti savlaicīgi brīdiniet par izmaiņām plānos. Dienas režīmu var uzrakstīt uz papīra, skaisti noformēt, aicināt bērnu atzīmēt punktu izpildi utt.

8. Virtene

Daudziem bērniem nepieciešami plaši kontakti, saskarsme, bet viņi tomēr izvairās no tās. Šī nodarbe noderīga kautrīgiem bērniem vai palīdzēs iejusties jaunā grupā. Izgriežam no papīra rokās sadevušos cilvēciņu virteni. Cilvēciņiem var uzzīmēt sejas, uzrakstīt draugu, radu vai grupiņas bērnu vārdus. Tā veidojas metafora – “mēs esam kopā”.

9. Krāsas piliens

Izmanto stresa noņemšanai, lai atslābinātos, transformētu fiksāciju uz vienu notikumu, pieredzi, pārdzīvojumu. Pilina akvareļu krāsas ūdenī, vēro, kā tā izplūst, kādas figūras veido. Pēc tam aicini bērnu dejā parādīt, kādas bija krāsas pilienu kustības ūdenī.

10. Nospiedumi

Cilvēki, kas piedzīvojuši traumatiskas situācijas, mēdz „iesaldēt” savas emocijas, jo domā – labāk nejutīšu neko, jo tāpat kopā ar prieku var nākt arī sāpes, bailes un dusmas. Tāpēc vēl viena ļoti vienkārša videi draudzīga metode palīdzēs attīstīt iztēli un sajūtas. Iemērcam pirkstus tintē, krāsā vai biešu sulā, uzliek uz lapas vairāku pirkstu nospiedumus. Tad lūdzam bērnam – pabeidz šo zīmējumu, lai iznāktu cūka, trusis, gulbis, zivis…

11. Zīmēšana uz tumša vai melna papīra

Zīmē ar krītiņiem, pasteļkrāsām, guašu. Jebkura tēma. Šī metode palīdz transformēt trauksmi, izgaismo dziļi iekapsulējušās bailes. No pagātnes tumsas, no nezināmā un briesmīgā rodas kaut jauns un krāsains. Metafora: no tumšas nakts piedzimst jauna dzīve – diena.

12. Palaižam debesīs

Pagātnes pieredzi ir grūti atlaist. Nepieciešama metafora “atlaižam ar prieku” – palaižam debesīs krāsainus balonus, upītē – kuģus un laiviņas.

13. Sevis apzināšanās

Darbs ar vārdu. Saraksta kolonnā vārda burtus. Katram burtam pretī raksta kādu īpašību. Piemēram: Uldis – uzmanīgs, laipns, drosmīgs, izpalīdzīgs, smaidīgs.

14. Pārvēršamies super – varoņos

Bieži vien bērns, kurš pārdzīvojis smagu pieredzi, saskaras ar pastiprinātu uzmanību no pieaugušo puses un pārliekām rūpēm. Bērns kļūst pasīvs, infantils. Svarīgi neprovocēt bērnā “iemācītu bezpalīdzību.”

Nedariet bērna vietā to, ko viņš var darīt pats! Kad bērns saka: – “Es nevaru! Man neizdosies! Palīdzi! “, kad čīkst un izvairās no rīcības – spēlējiet spēli – „Pārvēršamies par supervaroņiem”.
• «Tagad es tevi un tu mani pārvērtīsi par Supermenu. Tikai jāapēd (konfekte, oga, vitamīns, jāiedzer sula…).
• «Mums būs super spējas. Man – pārvietot priekšmetus. Paskaties – Es pārvietoju šo veļas grozu uz vannas istabu. Un tev – ātrums. Tu varēsi neparasti ātri piecelties, saklāt gultu, saģērbties…»

15. Spēle – mazulis

Bieži vien zemapziņa bērniem atgādina laiku, kad viņi bija pavisam maziņi un laimīgi, jo atradās drošībā. Viņi sāk uzvesties kā zīdaiņi, šļupstēt, prasīties uz rokām. Paspēlējiet šo spēli “mazulis”, bet tad “pārvērtiet” viņu par pieaugušo. Dodiet bērnam iespēju izrīkot – lai viņš pieņem jūs par pavāru savā virtuvē, lai izvēlas pastaigas maršrutu utt.

16. Loģisks solis

Agresijai meklējam veidus, kā to pēc iespējas nekaitīgi izlādēt – spaidot burbuļplēvi, kaujoties ar spilveniem, sitot naglas u.tml. Ja bērnam ir bailes no skaļām skaņām – spēles ar aplausiem, mūzikas instrumenti. Ja ir bailes no pieskārieniem – iztēlojamies, ka līst. Vispirms lietus čabina uz bērna plaukstām (ar pirkstu spilventiņiem viegli piesitam pie bērna rociņām), tad pa visu ķermeni. Lietus var būt gan stiprāks, gan ne tik stiprs.

17. Lēkāšana

Nemierīgi, nervozi bērni intuitīvi izvēlas rotaļas ar lēkāšanu. Viņi labprāt lēkā uz batuta vai vienkārši pa gultu. Lēkāšana noņem stresu, ļauj izjust gan atsperšanos uz pēdas, gan «bezsvara stāvokli». Nevajadzētu aizliegt bērniem lēkāt, gluži otrādi – vajadzētu izveidot īpašas vietas lēkāšanai. Piemēram – “šeit var lēkāt uz vienas kājas, te – uz abām”.

Nosauktās spēles mājas lapā vospitaj.com ieteikusi bērnu un ģimenes psiholoģe Svetlana Roiza.

Saistītie raksti

Spēles balstās uz teoriju, ka zemapziņa tiecas izdziedināties, meklē veidus, kā harmonizēt personību. Zemapziņa runā simbolu, sajūtu, tēlu un metaforu valodā. Piedāvājot “veselīgu” metaforu – mēs dodam stimulu šim brīnumainajam dziedināšanās procesam.

Psiholoģe aicina atcerēties – bērns pats lūgs pat vairākas reizes atkārtot tās spēles un nodarbes, kas viņam ir derīgas un veselīgas. Pieaugušajiem pacietīgi un priecīgi jāatsaucas. Bērns nespēlēs spēles, kas izraisa emocijas, kurām viņš nav gatavs. Mums jāizturas pret to ar cieņu un nav jāuzstāj. Ja nolemjam nodarboties ar bērnu, to nevar darīt steigā vai brīžos, kad paši nejūtamies īpaši harmoniski.

 

Avots: vospitaj.com

LA.lv