Latvijā
Vēsture

1929. gada 11. septembrī. Katastrofāls mājokļu trūkums Rīgā0


Ausekļa ielas blokēka 20.–30. gados.
Ausekļa ielas blokēka 20.–30. gados.
Ausekļa ielas blokēka 20.–30. gados.

Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” konstatēja: “Komisija, kura pārbauda pieprasījumus pēc pilsētas dzīvokļiem, konstatējusi, ka vairāki desmiti ģimenes vēl tagad dzīvo dārzu un ģimenes dārziņu lapenēs, trepju telpās, pavārtēs, šķūņos un citās dzīvei nepiemērotās telpās. Šīs ģimenes pa lielākai daļai izliktas no viņu agrākiem dzīvokļiem ar tiesas lēmumiem. Pavisam Rīgā ir ap 100 ģimeņu, kurām nav gandrīz nekāda patvēruma – Pilsētas dzīvokļu krīzes apkarošanas komisija nolēmusi noturēt Ausekļa ielas blokmājas dzīvokļu izsoli pēc 2 nedēļām. Komisijai jāpārbauda vēl ap 800 dzīvokļu pieprasītāju anketas.” Akūtu dzīvokļu trūkumu Rīgā sajuta jau neatkarības pirmajos gados. Vainīgs bija kara posts, kā arī straujais galvaspilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. 1925. gadā pilsētas valde oficiāli atzina, ka Rīgā pastāv dzīvokļu krīze. Jau 1926. gadā pilsēta par saviem līdzekļiem sāka būvēt samērā nelielas īres mājas, tomēr pats lielākais bija iepriekš pieminētais nams Ausekļa ielā 3 ar 117 dzīvokļiem. Mājokļus tajā tradicionāli izlozēja. 1929. gada rudenī uz kārtējo pabeigto Ausekļa ielas dzīvokļu izlozi 28. septembrī pieteicās ap 2000 pretendentu, no kuriem lozēšanai kvalificējās 910, bet tikai 65 lozes bija pilnas. Skarbi, bet tā paša gada oktobra beigās izrādījās, ka pieci pilsētas blokmājas jaunie īrnieki īri samaksāt nespēj, tāpēc dzīvokļi jāatstāj. Saskaņā ar tarifu par divistabu dzīvokli Ausekļa ielā mēnesī bija jāmaksā Ls 25, bet par vienistabas – Ls 17.

LA.lv