Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
15. jūnijs, 2017
Drukāt

1937. gada 15. jūnijā.

15jun_Jurmala_16

Cīņa pret žogiem Jūrmalā

Pirms 80 gadiem laikraksts “Rīts” par sētu problēmu Jūrmalā: “Pagājušajā gadā kāds vasarnīcas īpašnieks Dzintaru kāpās uzcēla lielu, augstu, neglītu žogu, kurš ar savu iesarkano krāsojumu bojāja visu pludmales krasta panorāmu. Pilsētas valdes jaunie noteikumi par žogiem paredz, ka tie būvējami tikai 1,5 metru augsti. Žogiem jābūt glīti nokrāsotiem un caurredzamiem. Lai Jūrmala paturētu dārzu pilsētas raksturu, aizliegts celt augstākus par 2 metriem arī tos žogus, kuri atdala vienu gruntsgabalu no otra. Neglīto žogu Dzintaru pilsētas valdes būvju nodaļa nojauks piespiedu kārtā, ja līdz dotam termiņam to neizdarīs žoga īpašnieks.” Vienlaikus tika sekots, lai gruntsgabalu žogi, vasaras sezonai iestājoties, nebūtu sagāzušies vai noplukuši. Otra lieta, pret ko tika karots, bija dzeloņstiepļu sētas. 1939. gadā bija saskaitīts, ka Jūrmalā tādu ir ap 600, turklāt īpaši daudz Mellužu–Asaru apkaimē. Tika dots rīkojums tos novākt. “Sevišķi nepatīkamu iespaidu atstāj tie dzeloņdrāšu iežogojumi, kas ierīkoti gar dzelzceļa līniju un ko it labi var redzēt garāmbraucošie pasažieri,” togad atzīmēja “Rīgas Jūrmalas Vēstnesis”. Kā zināms, par žogiem sūdzības ir arī mūsdienu Jūrmalā, tikai vairāk attiecībā uz to, ka sabūvēti vietās, kur aizšķērso atpūtniekiem ceļu uz jūru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+