Publicitātes foto

Aicina uz franču kultūrvēsturnieces lekciju par mākslas nozīmi latviskās identitātes tapšanā 0

Otrdien, 16. decembrī, plkst. 17 Francijas institūts Latvijā un Mākslas muzejs Rīgas Birža rīko vēstures doktores, Latvijas kultūrvēstures speciālistes Suzannas Puršjē-Plasro lekciju “Nācijas māksla. Valsts izveide un vizuālā māksla Latvijā. 1905 – 1934”, portālam LA.lv pavēstīja Francijas institūtā.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

S. Puršjē–Plasro savā jaunākajā darbā aplūko to, kā vizuālā māksla ir ietekmējusi un pārveidojusi nacionālās kultūras jēdzienu, kuru 20. gs. sākumā aizstāvēja vienīgi šaurs inteliģences loks, kā arī tautas centienus pēc valsts neatkarības.

Grāmatas pamatā ir autores vēstures doktora disertācijas pētījums Parīzes Sorbonas universitātē 2011. gadā, kuru pērn izdevusi izdevniecība Presses Universaitaires de Rennes. S. Puršjē-Plasero raksta par latviešu nacionālās identitātes veidošanos caur kultūru, īpašu lomu piešķirot vizuālajai mākslai, caur kuru nostiprinās politiskā apziņa un piederība vispirms nācijai un visbeidzot valstij.

CITI ŠOBRĪD LASA

Autore veikusi pētījumus vairāku gadu garumā, lai taptu šī grāmata un to plānots izdot arī angļu valodā.

Ievadvārdus lekcijai teiks LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, kuras disertācijas tēma “Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas valsts (1918-1940)” sasaucas ar franču autores pētījumu tēmu.

“Les arts de la nation. Construction nationale et arts visuels en Lettonie (1905 – 1934)” nav pirmā autores grāmata, kas veltīta Baltijai. Jau iepriekš zinātniece pētījusi Lietuvas ebreju vēsturi,

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.