Aicinām iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas stratēģijā “2020” noteiktās vērtības un principus. 


Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55

Lasīt citas ziņas

Turpinot Baltijas valstu kopīgi sākto cīņu par godīgiem tiešajiem maksājumiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Zemnieku saeima (ZSA), Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un pateicoties Valsts lauku tīkla atbalstam organizē parakstu vākšanas kampaņu.

Visas Baltijas akcija

Parakstu vākšana vienlaikus tiek organizēta Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Latvijā tā tika sākta aprīļa beigās un turpināsies līdz 18. jūnijam. Pēc tam Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji parakstīto aicinājumu iesniegs Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām.

Numeroloģija un skaitļu maģija: Kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt?

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Latvijas lauksaimnieku organizācijas ir lūgušas Ministru prezidenta V. Dombrovska atbalstu, lai nodotu šo svarīgo dokumentu Eiropas Savienības amatpersonām. Dokumentam ir liela simboliska nozīme, jo tas parāda Baltijas valstu iedzīvotāju vienotību cīņā par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politiku.

Kādēļ ir svarīgi parakstīties

Svarīgi saprast, ka Baltijas valstu lauksaimnieki cīnās par to, lai būtu ievēroti un stiprināti Eiropas Savienības principi, tādi kā vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums, godīgums, solidaritāte. Ja visas dalībvalstis ir apņēmušās likvidēt šķēršļus, kas sadala Eiropu, un nodrošināt godīgu konkurenci, tad šie principi ir jāievēro.

Baltijas valstu lauksaimnieki nevar piekrist tam, ka tiešo maksājumu līmenis par vienu hektāru starp ES dalībvalstīm ir tik atšķirīgs. Tādējādi Baltijas valstu lauksaimnieki pakāpeniski tiek izstumti no ES vienotā tirgus nevienlīdzīgu konkurences apstākļu dēļ.

Baltijas valstu lauksaimnieki uzstāj, ka tiešo maksājumu sadalei starp dalībvalstīm ir jābūt godīgai un ir jāsamazina lielās atšķirības starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni ES dalībvalstīs.

Vienādas prasības, atšķirīga attieksme

Baltijas valstu lauksaimnieki patērētājiem piedāvā kvalitatīvus pārtikas produktus, izejmateriālus un citus sabiedriskos labumus, taču lauksaimniecības izmaksu līmenis ir līdzīgs kā citās ES dalībvalstīs (tikai atsevišķās pozīcijās izmaksas ir zemākas, piemēram, darbaspēka, nomas).

Tāpat Baltijas valstu lauksaimniekiem ir jāievēro vienādas ES prasības, piemēram, vides un augsnes aizsardzībā, gruntsūdeņu aizsardzībā, ūdeņu aizsardzībā pret piesārņojumu ar nitrātiem, prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā.

Savukārt tiešo maksājumu līmenis uz vienu hektāru Baltijas valstīs ir zemākais. Rezultātā Baltijas valstu lauksaimnieki tiek diskriminēti.

Ko sabiedrība 
var iegūt

Lai skaidrotu, kādi ieguvumi ir sabiedrībai kopumā un kāpēc tiek maksāti tiešie maksājumi, ir jāatceras ES Kopējās lauksaimniecības politikas pamata mērķi: celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgu un nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū, panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.

Tāpēc ir svarīgi cīnīties par ES godīgu attieksmi un vienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem, mēs visi būsim ieguvēji, jo:

1) lauksaimnieki būs motivēti ražot un nodrošināt lauksaimniecības produktus tirgum;

2) laukos joprojām būs uzņēmēji un tiks īstenota saimnieciskā darbība, veicināta nodarbinātība;

3) iedzīvotājiem būs pieejama droša un zināmas izcelsmes pārtika;

4) lauksaimnieki un citu nozaru lauku uzņēmēji kļūs konkurētspējīgāki un varēs laikus nomaksāt nodokļus;

5) pašvaldībām būs vairāk finanšu līdzekļu, lai varētu kvalitatīvi nodrošināt pamata funkcijas.