Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. augusts, 2012
Drukāt

Aizdevuma programma ļauj īstenot oriģinālas ieceres

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Hipotēku un zemes bankas piedāvātās “Starta programmas” ietvaros kopš 2009. gada jauno uzņēmēju atbalstam izsniegti 8,5 miljoni latu. Trīs gadu laikā ar tās atbalstu izveidoti 722 jauni uzņēmumi, kas radījuši 1300 darba vietas. Programma “Starts” joprojām ir atvērta jauniem dalībniekiem.


 

Peldošā pirts

Ar mērķi iekarot Zviedrijas tirgu neliels galdniecības uzņēmums SIA “Milliard” Jelgavā sācis būvēt peldošas pirtis. Kā atzīst tā vadītājs Miks Lode, šī iecere ilgi nogulējusi ideju mapē viņa datora failā, jo pārdot tik neredzētu lietu ar skicēm vien šķitis bezcerīgi.

Pērn Hipotēku bankas piedāvātās “Starta programmas” ietvaros viņš saņēma 17,5 tūkstošus latu lielu aizdevumu un ieguldīja kopumā 20 tūkstošus latu savas peldošās saunas prototipa būvē. Pašlaik otra šāda sauna jau pietauvota kādā no Zviedrijas ezeru krastiem un plānots, ka nākamgad tai klāt nāks vēl divas. Līdzīgas celtnes jau ražo uzņēmēji no Zviedrijas un Kanādas, bet M. Lode nolēmis ar tiem konkurēt, piedāvājot labāku kvalitāti un lielākas ērtības.

“Šāda pirts nekad nebūs ikdienas prece, tāpēc esmu veidojis savējo ērtāku un labāk aprīkotu nekā citas,” skaidro uzņēmējs.

Viņa būvētās pirts sienas veidotas no stikla, lai karstajā telpā varētu baudīt vēla rudens ainavu visapkārt, bet mesties ūdenī atveldzēties iespējams tieši no lāvas pa saunas grīdā izveidotu lūku. Virs ūdens šo būvi notur katamarānu tipa pontoni, kas veidoti pēc speciāla pasūtījuma. Tāpēc, aprīkota ar jaudīgāku dzinēju un vadības sistēmu, šī pirts ir piemērota pat nelieliem kuģojumiem, kaut arī tikai saldūdens tilpēs – ezeros, upēs un dīķos.

 

Lai arī peldošās saunas cena – no aptuveni 12 600 latiem – nepārsniedz parasta katamarāna izmaksas, M. Lode necer uz noietu Latvijā. Zviedriju kā perspektīvāko tirgu viņš izvēlējies, jo tur līdzīgas saunas jau pazīst un šajā valstī ir ap 3200 ezeru, kur tām peldēt.

 

Līdzekļus īpašiem reklāmas pasākumiem vai dalībai izstādēs Skandināvijā gan SIA “Milliard” pagaidām nav varējis atlicināt un ar viņu piedāvājumu zviedrus galvenokārt iepazīstina uzņēmēja paziņas, kuri tur dzīvo un strādā. M. Lode atzīst, ka viņa pamatnodarbošanās, visticamāk, vēl ilgi paliks mēbeļu un virtuves iekārtu ražošana pēc individuāla pasūtījuma, kam lieti noder arī par “Starta programmas” aizdevuma līdzekļiem iegādātās iekārtas. Tomēr viņš paļaujas, ka ideja ir gana laba, lai ar laiku aizrautu gan daudzu privātu savrupmāju, gan viesu namu saimniekus daudzviet pasaulē.

 

Ražotne pagalmā

Savukārt Līga Salmane “Starta programmai” pieteikusies, lai gadu pēc augstskolas beigšanas atvērtu savu pirmo biznesu – hidrolātu ražotni SIA “Graenn”. Hidrolāti ir kosmētikas līdzekļi sejas ādas un matu kopšanai no dabiskām izejvielām. Tos izmanto arī citu kosmētikas produktu izgatavošanā, piemēram, tonikos un maskās.

Lai iekārtotu telpu ražotnei un noliktavai, iegādātos ražošanas iekārtu, izveidotu iepakojumu, veiktu visas nepieciešamās analīzes un saņemtu atļaujas savus produktus laist apgrozībā, pirms nepilna gada jauniete Hipotēku bankas “Starta programmā” aizņēmās vien četrus ar pusi tūkstošus latu. Pašlaik savu produkciju viņa ražo Raunas pagastā sava tēva māju pagalmā nelielā celtniecības vagonā.

Augus hidrolāta izgatavošanai mežos un pļavās jauniete lasa pati un vienkāršs ir arī ražošanas process, kas mazliet atgādina “kandžas dzīšanu”. Vara destilācijas aparātā tiek vārīts ūdens un tā tvaiki no augiem “paņem” derīgās vielas, bet atdzesēti jau ir lietošanai gatavs produkts. Ideja par šādu zaļu biznesu jaunajai ģeoloģei radusies, jo kā hobiju viņa mājās gatavojusi kosmētikas līdzekļus sev un ģimenei, bet nekur nevarēja iegādāties svarīgu to sastāvdaļu – hidrolātus.

 

“Mājās var izgatavot jebko no veikalos piedāvātās kosmētikas. Tā gan nebūs derīga tikpat ilgi, bet vismaz skaidri zināsiet, kas tajā iekšā,” iesaka jaunā uzņēmēja. Pašlaik viņas produktus pērk galvenokārt ekoloģiska dzīvesveida entuziasti nelielos kosmētikas un ekoveikaliņos.

 

Tomēr jauniete piedāvājusi savu produkciju arī lielajiem ražotājiem un dabiskās kosmētikas ražotāji “KIWI Cosmetics” šobrīd izstrādā jaunu produktu, kurā izmantoti viņas gatavotie hidrolāti. Kas būs šis produkts, jaunā uzņēmēja gan vēl neatklāj.

Tā kā hidrolātus iespējams ražot tikai vasaras sezonā, kamēr mežos un pļavās var ievākt zaļus augus, uzņēmums pašlaik gadā spēj saražot ap 800 litriem produkcijas. Pērnā gada krājumi tikpat kā izpārdoti, tāpēc nākamajos gados SIA “Graenn” vadītāja cer uz savas darbības paplašināšanu. Viņa tic, ka jau tuvākajā laikā izdosies sākt arī eksportu un lielākās cerības saista ar saviem unikālajiem aveņu un nātru produktiem.

 

Uzziņa

“Starta programma”

VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” programmas “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” jeb “Starta programma” ietvaros piedāvā finansējumu projektiem līdz 60 000 latu apmērā ar klienta līdzdalību vismaz 10%. Jaunie uzņēmēji aizņemas vidēji 12 tūkstošus latu.

Ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 latu, līdzdalība nav nepieciešama.

Atbalsts pieejams Latvijas iedzīvotājiem no 18 gadu vecuma un komersantiem, kuri reģistrējuši savu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

To var saņemt arī jau esošie uzņēmēji, kuri vēlas uzsākt jaunu darbības veidu un šim nolūkam reģistrē jaunu uzņēmumu pēc pieteikuma iesniegšanas bankā par dalību programmā.

Kopā ar finansējumu “Starta programmas” dalībnieki var saņemt arī uzņēmējdarbības apmācības un bankas speciālistu konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un realizācijā divu gadu garumā. Līdz šim ap 1380 topošo uzņēmēju mācījušies uzņēmējdarbības kursos.

Pirmajā uzņēmējdarbības gadā iespējams saņemt grantu 3600 latu apmērā saimnieciskajiem maksājumiem, bet pēc tam 2000 latu grantu aizdevuma dzēšanai.

Kopš 2009. gada jauno uzņēmēju atbalstam izsniegti 8,5 miljoni latu. Programmu finansē Latvijas valsts un Eiropas Sociālais fonds.

Trīs gadu laikā atbal-stīta 722 jaunu uzņēmumu izveide, kas radījusi 1300 darba vietas (viens uzņēmums – vidēji 1,8 darba vietas).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+