Ameriks piedāvās “rīdzinieku ideoloģiju” 0
Par nolūku dibināt savu politisko organizāciju Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks bija paguvis pastāstīt, vēl pirms bija apbērēta viņa iepriekšējā partija LPP/”LC”. Un ne jau nu sakritības pēc A. Ameriks partijas dibināšanu izziņoja tieši tajā pašā vietā (Mazajā ģildē), kur pirms nepilniem diviem mēnešiem Ainars Šlesers aicināja uzticīgos biedrus balsot par LPP/”LC” likvidāciju.
Arī A. Amerika organizācijas “prezentācijas” pasākumā netrūka LPP/”LC” biedru (Dainis Turlais, Jānis Šmits, Eižēnija Aldermane, Ainārs Baštiks, Aivars Leimanis, Vjačeslavs Stepaņenko), pārsvarā gan tie, kuri darbojušies Rīgas domē. Taču runās agrākās politiskās saistes netika pieminētas ne ar vārdu. Gluži pretēji, A. Ameriks savā uzrunā centās norobežoties no “lielās politikas”. “Tā nebūs viena cilvēka partija un arī ne liela partija, kas izvirzīs ambīcijas valsts mērogā,” skaidroja politiķis, izsakot pārsteigumu, ka Rīgai atšķirībā no vairākām citām Latvijas pilsētām nekad nav bijis savas partijas. “Reālā dzīve ir tuvāk pašvaldībām, kur saskaramies ar konkrētu sāpi. To cilvēki vairāk redz. Varbūt tāpēc par parlamentu cilvēki izsakās tik negatīvi, jo tas ir pārāk tālu no viņiem,” klāstīja Ameriks, kura iecerētās organizācijas nosaukums būšot “Gods kalpot Rīgai!” (saukli “Gods kalpot!” politikā pirmais pieteica Einars Repše un “Jaunais laiks”, lai gan daudziem tas vairāk saistās ar Latvijas armiju).
Zināms, ka sākotnēji Ameriks bija iecerējis veidot Rīgas partiju, taču šo nosaukumu pasteidzās reģistrēt citi. Pagaidām ir tapis tikai memorands, bet līdz martam tikšot apzināti “cilvēki, kuri gatavi iet kopā”.
Pasākumā klāt bija augsti Rīgas domes ierēdņi un uzņēmumu amatpersonas: RD Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs, Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle, sabiedriskā transporta uzņēmuma “Rīgas satiksme” vadītājs Leons Bemhens u. c. Ar kultūru saistītas personas: Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals, diriģenti Romāns Vanags un Ints Teterovskis. Arī vairāki uzņēmēji, piemēram, Guntis Rāvis, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Liela daļa no viņiem atbalstot ideju, bet partijā nestāšoties, uzsvēra Ameriks.
Runu teikt bija aicināts arī kardināls Jānis Pujats, kurš mudināja jaunajai organizācijai nekautrēties paust savu nostāju par gaidāmo 18. februāra referendumu – nostāties pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un aicinot arī krievus un citu mazākumtautību cilvēkus balsot pret šo ieceri.
“Kristiešiem tas ir nevis politikas, bet morāles jautājums. Ir jāatzīst, ka mazai nācijai tas ir eksistences jautājums. Tas ir tāpat kā salīdzināt ziloni ar peli. Pele zilonim neko nevar nodarīt, bet zilonis var viegli samīt peli.”
A. Ameriks paskaidroja, ka topošā organizācija nebūs ne latviska, ne krieviska, un atgādināja, ka Rīga jau kopš bīskapa Alberta laikiem esot bijusi daudznacionāla. Partijas ideoloģija nebūšot ne labēja, ne kreisa, tā būšot “rīdzinieku ideoloģija”. Aizkulisēs runā, ka, ļoti iespējams, jaunā partija pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā nestartēs atsevišķi, bet veidos bloku ar Nila Ušakova “Saskaņas centru”, ar kuru A. Ameriks jau šobrīd labi sastrādājies Rīgas domē.
Uzziņa Andra Amerika politiskā evolūcija Politiskās organizācijas un partijas, kurās agrāk darbojies pašreizējais Rīgas vicemērs: * Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā komiteja; Latvijas Jaunatnes progresa savienība (līdz 1993. gadam) * Tautas saskaņas partija (1994 – 1996) * Demokrātiskā partija “Saimnieks” (1996 – 1999) * Latvijas Demokrātiskā partija (1999 – 2004) * Latvijas Pirmā partija (2004 – 2007) * LPP/”LC” (2007 – 2011)
Latvijas partijas Latvijā šobrīd oficiāli reģistrētas 58 partijas, un tiek lēsts, ka kopumā partijās darbojas apmēram 25 000 biedru.
Reklāma
Ne viens, ne otrs skaitlis gan neatspoguļo patieso ainu. Vairākas Uzņēmumu reģistrā esošas partijas jau nobalsojušas par likvidāciju, taču juridiski šis process var ilgt vairākus gadus. Līdzīgi ir ar partijām, kas jau apvienojušās ar citām, tomēr reģistrā pagaidām figurē arī to vecais nosaukums. Ir ne mazums tā dēvēto sīkpartiju, kas pastāv uz papīra, bet politisko darbību reāli neveic un par sevi atgādina vienīgi pirms vēlēšanām. Arī reālo partiju biedru skaitu pārbaudīt nav iespējams, ja pašas partijas nav ieinteresētas to noskaidrot. Piemēram, Zatlera Reformu partija sākotnēji ļoti lepojās ar savu straujo biedru skaita pieaugumu (ap 2400), bet šobrīd izvairās no skaidras atbildes, cik no agrākajiem biedriem palikuši partijai uzticīgi. Jaunas partijas reģistrēšanai nepieciešami vismaz 200 biedri.
Latvijā reģistrētās partijas un to apvienības (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) * Centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība” * Latvijas Zaļā partija l Latviešu Zemnieku savienība * “Mūsu zeme” l Rīgas partija (līdz 29.12.2011. ar nosaukumu partija “Latvijas atmoda”) l Sociālā taisnīguma partija l “Latvijai un Ventspilij” l Apvienība “Liepājas attīstībai” l Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK * Kristīgi demokrātiskā savienība l Tautas partija * Latvijas Atdzimšanas partija l Rīcības partija (līdz 13.11.2008. ar nosaukumu politiskā partija “Eiroskeptiķi”) l Latvijas Sociālistiskā partija l Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija l Latvijas Nākotnes partija * Partija “Daugava – Latvijai” (līdz 15.07.2010. ar nosaukumu “Tēvzemes nacionālo spēku savienība”) * Zaļo un zemnieku savienība *l “Par Dzimteni!” * “Visu Latvijai!” * “Tukuma pilsētai un novadam” * “Jūrmala – mūsu mājas” * Politiskā partija “Ogres novadam” * Reģionu partija (līdz 29.04.2010. politiskā partija “Rīgas apriņķa novadu apvienība”) * Liepājas partija * “Tautas kontrole” (līdz 2.03.2010. ar nosaukumu “Mūsu Latvijai”) * “Mūsu izvēle” (līdz 19.04.2010. “Latvijas Jaunatnes partija”) * Savienība “Latgales sirds” * Politiskā partija “Rēzeknes jaunsaimnieks” * “DEMOKRĀTI.LV” (līdz 7.04.2009. politiskā partija “Jaunie demokrāti”) * Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs” * Latvijas kustība “Solidaritāte” (līdz 8.12.2009. Vislatvijas partija “21. gadsimts”) * “A8 partija” * “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” * LPP/”LC” * Politiskā partija “Spēks vienotībā” * “Latgales tauta” * “ATBILDĪBA – sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” (līdz 10.06.2010. ar nosaukumu politisko partiju apvienība “Libertas.lv”) * “Tev, Jūrmalai” * Osipova partija * “Vienota Rēzekne” * Apvienība “Iedzīvotāji” * “Jaunlatvija” * “Daugavpils atdzimšana” * “13. janvāra kustība” * Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (izveidota politisko partiju “Tautas saskaņas partija”, JAUNAIS CENTRS un politiskās partijas “Sociāldemokrātiskā partija – SDP” reorganizācijas – saplūšanas ceļā. Reorganizācijā iesaistītās partijas izbeidza darbību bez likvidācijas procesa). (14.12.2011. reģistrēta organizācija – pievienota partija “Daugavpils pilsētas partija”) * “Ražotāja Latvija” * Nacionālās “Vienotības” apvienība (līdz 20.01.2012. partijas “Jaunais laiks”, partijas “Pilsoniskā savienība” un partijas “Sabiedrība citai politikai” apvienība) * “Par prezidentālu republiku” * Partiju apvienība “Par labu Latviju” * Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK * “Ražots Latvijā” * “Pēdējā partija” * Vidzemes partija * Zatlera Reformu partija * Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” * Partija “Vienotība” * Politiskā organizācija “Attīstības partija” |
