Latvijā
Politika

Jaunsardze ar smalkām šautenēm, bet bez zābakiem… 5

Foto – Gatis Dieziņš/JIC

Orientēšanās un biatlona inventārs Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) vajadzībām par 393 364 eiro – iepirkuma konkursa rezultāts pagājušā gada nogalē, 110 000 eiro biatlonam (šautenēm, slēpju komplektiem u. c.) 2016. gada budžetā, 50 – 60 tūkstoši eiro biatlona mērķu sistēmām 2017. gada budžetā… Iespējams, šīs un arī citas summas raisījušas Aizsardzības ministrijas pastiprinātu interesi, prasot papildu skaidrojumus no JIC par iepirkumiem un tēriņiem. Jautājumi patiešām var rasties – kāpēc laikā, kad joprojām ir problēmas ar jaunsargu apģērbu un zābakiem, vairāki desmiti vai pat simti tūkstošu no Jaunsardzes budžeta naudas plūst, piemēram, biatlona virzienā.

JIC vadītājs Druvis Kleins man stāsta, ka konceptuāli no ministrijas par biatlona mīlestību netiekot pārmests, tiesa, bijuši vairāki jautājumi par iepirkumu, tostarp par inventāra dārdzību. D. Kleins gan sakās neesot pārsteigts, ka ministrijā par biatlonu un viņu spriež. Iespējams, kādam skaužot, ka biatlonam (pat ja arī ne tiešā veidā Latvijas Biatlona federācijai vai profesionāliem sportistiem) tiek aizsardzības budžeta nauda.

D. Kleins nebrīnās, ka zem viņa tiek “rakts” un tiek izmantots pat biatlons, un neslēpj, ka viņam neesot normālu attiecību ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani. 7. martā JIC beidzas dienesta līgums, un viņš necerot uz tā pagarināšanu. Viņš uzskata, ka Jaunsardzes iepirkumos viss ir kārtībā, tas viss esot saskaņots ar ministriju, bet pēc nepamatotām sūdzībām tiekot meklēti vainīgie. “Starp citu, ministra konsultants, Zemnieku savienības Talsu nodaļas vadītājs (Dainis Karols. – A. D.) ir mans padotais, Jaunsardzes 1. novada nodaļas vadītājs. Iespējams, viņš stāsta ministram informāciju, ko ministrs nespēj kritiski izvērtēt,” piebilst D. Kleins. Par to, ka rīvēšanos, iespējams, veicina arī politiskie zemteksti, liecina neoficiālo avotu norādes uz D. Kleina politiskā ziņā labajām attiecībām ar Biatlona federācijas prezidenti, Nacionālās apvienības biedri Baibu Broku.

 

Bergmanis – dusmīgs?

Tomēr man vairākas ministrijas amatpersonas neformāli apliecināja, ka neapmierinātība ar D. Kleinu kā vadītāju esot arī no ministra R. Bergmaņa puses. Lūdzot vērtēt situāciju ar iepirkumiem un Jaun­sardzes vadītāja spēju tikt galā ar saviem pienākumiem, no Aizsardzības ministra biroja oficiāli gan saņēmu formālu atbildi: “Saskaņā ar likuma par budžetu un finanšu vadību 46. pantu budžeta finansētas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.”

Arī pats ministrs oficiāli ir diplomātiski atturīgs, lai gan redzams, ka uzslavas vārdu nav: “Atturēšos no Druvja Kleina kā vadītāja vērtēšanas, jo pirms ievēlēšanas Saeimā piecus gadus esmu strādājis viņa tiešā pakļautībā. Tas nebūtu korekti izteikt personīgus vērtējumus par viņu kā vadītāju un viņa darba stilu. Ministriju vadu tikai pusotru gadu.”

Sarunā man aizsardzības ministrs R. Bergmanis noliedz, ka būtu bijis dusmīgs uz JIC vadītāju biatlona dēļ. Ministrs gan piebilda, ka varbūt dažas lietas ar iepirkumiem un citas biatlona lietas nav ritējušas tik raiti, kā vajadzētu. Katrā ziņā biatlons Jaunsardzē tiekot attīstīts un konceptuāli tur neesot ko iebilst.

Tikmēr neoficiāls avots ministrijā teic, ka JIC vadītājam nevajadzētu visu atbildību novelt uz ministrijas pleciem: par ideju, tās realizāciju un tāmēm jāatbild pašam. Jaunsardzes un informācijas centrs tomēr ir atsevišķa iestāde ar savu budžetu, ko ministrija pārrauga, nevis tieši kontrolē. Turklāt ministrijā ir viedoklis, ka uz tā fona, kad Jaunsardzei daudz kā trūkst, piemēram, ieroči, ierindas ekipējums, formas tērpi, tāds dāsnums biatlonam, ar ko nodarbojas salīdzinoši maz jaunsargu, šķiet pārlieku liels.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Biatlons jaunsargiem esot ļoti piemērots

Kā skaidro Jaunsardzes vadītājs D. Kleins, biatlona projekts aizsācies pirms trijiem gadiem, kad Aizsardzības ministrija apstiprināja sporta attīstības vadlīnijas, un viena no tām bija tāda, ka jaunsargiem jārada treniņu iespējas. Ņemot vērā to, ar ko jaunsargi pēc programmas nodarbojas – šaušana, skriešana, ieroču mācība, fiziskā sagatavotība –, biatlons bijis viens no sporta veidiem, ko nolēmuši atbalstīt.

“Biatlona ekipējums ir diezgan dārgs. Kamēr dabūjām budžetu, izstrādājām specifikācijas, notika konkursi, pagāja laiks. Kad visus ciparus saliek, kopā tie izskatās iespaidīgi. Bet, piemēram, ieročus lietos 10 – 15 gadus. Pagājušā gada pirkums 20 biatlona šautenes un 77 slēpju pāri par vairāk nekā 100 000 eiro varbūt izskatās daudz, bet tik labas lietas arī maksā. Mēs nevaram iedot koka slēpes un gaidīt rezultātu. Šogad, piemēram, Baltijas karavīru sporta spēlēs viss pjedestāls bija mūsējais. Šogad vēl plānojam nopirkt trīs vai četras mērķu sistēmas,” stāsta D. Kleins. Visi iepirkumi gan vēl nav beigušies, kopējā summa biatlonam tiek lēsta ap 300 000 eiro. Taču ja rēķina, ka iepirktais inventārs kalpos vismaz desmit gadus, tad tādas naudas summas, pēc JIC vadītāja domām, neesot lielas.

Biatlona inventārs aiziešot uz vietām, kur ir potenciāls un tradīcijas: Madonā, Priekuļos un Daugavpilī. Panākta vienošanās ar Gulbenes novada pašvaldību, ka tā dod zemi, uz kuras jau uzlikta desmit mērķu sistēma, un tur esot arī treneris. Vēl ir sarunas ar Alūksnes novadu, kur ilgi turas sniegs un ir armijas bāze; ar Jelgavas novada pašvaldību – par vasaras biatlonu Zaļenieku pagastā; un ar Ādažu novadu. Trenējoties jau kādi 60 jaun­sargi Gulbenē, Priekuļos un Lejasciemā. Jaunsargi tiekot apgādāti ar inventāru, bet vietējo pašvaldību uzdevums ir algot trenerus un nodrošināt vidi.

“Biatlona federācijai neko nedodam. Mums ir noslēgts sadarbības līgums, bet tajā nav paredzētas materiālas saistības. Tāds pats līgums mums, piemēram, ir ar Orientēšanās federāciju. Protams, federācijas interesēs ir mūsu atbalsts biatlonam, bet tā neko nelobē. Mēs paši skatāmies, kas jaunsargiem patīk un kas viņiem nepieciešams. Nu, un ja kāds biatlona talants mums uzradīsies, būsim tikai priecīgi, ka viņš aizies profesionālajā sportā. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai jaunsargi var trenēties, – biatlonā tās ir kādas četras reizes nedēļā. Man nav kauns, ka esmu panācis, ka jaunsargiem tiek patiešām labs biatlona inventārs un trenēšanās iespējas,” saka Jaunsardzes vadītājs.

 

Nauda ir, bet zābaku – joprojām nav

“Veidojas tāds paradokss: 2009. – 2015. gadā vilkām dzīvību, naudas bija maz. Tagad mums nauda ir, bet formu un apavu nav joprojām, jo centralizēti jau pāris gadu netiekam pie iepirkuma līgumiem. Lielākā problēma ir zābaki un formas. Tagad pirmo reizi 25 gadu laikā varētu katram jaunsargam nopirkt formu un zābakus, bet sistēma to neļauj. Lielie konkursi visu laiku izgāžas, jo ir nemitīgas pārsūdzības. Konkursu nolikumus raksta Jaunsardzes speciālisti, tad tos pārbauda Aizsardzības ministrijas ierēdņi un sūta uz Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru. Cik katru gadu varam, tik par 50 tūkstošiem eiro (tā ir summa, ko varam tērēt bez Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra ziņas) paši arī nopērkam, bet kopumā uz 8000 jaunsargiem tas maz ko risina. Ar mazajiem iepirkumiem mums kaut kā veicas labāk, jo tur nav tik liela komersantu rīvēšanās. Tādēļ arī veidojas priekšstats, ka pērkam to, kas it kā nav pats svarīgākais. Gada nogalē beidzās iepirkumi, kas paredzēti mācību inventāram, – arī tas bija divu gadu process, un piegādes notiks tikai šogad. Līdz jaun­sargam šis inventārs droši vien tiks līdz ar jauno mācību gadu. Bet, piemēram, tūrisma inventāra iepirkums beidzās tikai daļēji, kas nozīmē, ka jārīko atsevišķas procedūras, var gadīties, ka, piemēram, guļammaisu, telšu, ekipējuma nebūs arī šogad,” komentē D. Kleins.

Kā saka JIC vadītājs, vajadzību ir tik daudz, ka vienā gadā visu nopirkt nevar. Tādēļ saliktas prioritātes: iepriekš sakārtota orientēšanās apmācība un nopirkts inventārs. Tagad tiek kārtots biatlons, nākamais būšot kaut kas cits, un tā palēnām tikšot galā ar visām jomām. D. Kleins nenoliedz, ka gada beigās, redzot, ka lielie iepirkumi atkal izgāzušies, viņš pieprasa daļu naudas pārlikt uz mazākiem sporta iepirkumiem, lai saglābtu vismaz daļu budžeta naudas.

 

Jaunsardzes budžets un sportam atvēlētā nauda*

2014. gads. Kopā: 581 057 eiro

No tā: * 2614 eiro samaksa par sporta treniņiem un sacensībām

* 37 894 eiro sporta inventāram (4830 – sporta granātām, 5000 – hronometriem, mešanas bumbiņām, mērlentēm, 7200 – pievilkšanās espanderiem, 9570 – sporta apģērbam, 300 – volejbola un florbola bumbām, 3200 – piekaramām treniņu sistēmām, 7794 – florbola nūjām, vārtiem un citām mantām)

* 89 938 eiro biatlonam (14 000 – mērķiem, 50 819 – šautenēm, 20 013 – slēpēm, 5106 – citam biatlona inventāram)

 

2015. gads. Kopā: 804 109 eiro

No tā: * 11 158 eiro samaksa par sporta treniņiem un sacensībām

* 39 994 eiro sporta inventāram (4800 – sporta apģērbam, 4000 – hokeja inventāram, 3500 – florbola inventāram, 18 800 – sporta granātām, 6300 – hronometriem, mešanas bumbiņām, mērlentēm, 2594 – iekaramām treniņu sistēmām)

* 4556 eiro tērēts biatlona inventāra kopšanai

 

2016. gads. Kopā: 2 501 556 eiro

No tā: * 14 858 eiro samaksa par treniņiem un sacensībām

* Ap 80 000 eiro sporta inventāram (4800 – slēpju somām un klipšiem, 50 820 – sporta tērpiem, 4820 – sporta apaviem, 3000 – sporta krekliem, 4125 – termoveļai, 4800 – peldēšanas inventāram, 5050 – kausiem un medaļām, 2585 – sporta inventāra apkopei)

* 110 000 eiro biatlonam (67 715 – divdesmit biatlona šautenēm, 38 000 – 77 komplektiem slēpju ar zābakiem, stiprinājumiem un nūjām, citi izdevumi saistīti ar līguma izpildi)

 

2017. gads. Kopā: 3 922 129 eiro

No tā: * 29 920 eiro plānots tērēt samaksai par treniņiem un sacensībām

* 17 260 eiro sporta inventāram (3188 – slēpju somu un slēpju klipšu iegādei, 3206 – velo sporta inventāram, 3793 – peldēšanas sporta inventāram, 3300 dvieļiem ar apdruku, 3773 – daudzfunkcionāliem lakatiem)

* 50 000 – 60 000 eiro plānots tērēt biatlona mērķu sistēmām

 

Pavisam kopā no 2014. līdz 2016. gadam biatlonam iztērēts 204 494 eiro.

* Šeit minēts budžets tikai Jaunsardzei; Jaunsardzes un informācijas centra kopējie izdevumi ir lielāki, piemēram, 2016. gadā tie bija 5 120 189 eiro.

 

Iepirkums par pusmiljonu eiro

2016. gada 17. novembrī tika paziņoti iepirkuma konkursa rezultāti par orientēšanās un biatlona inventāra iegādi Jaunsardzes un informācijas centra vajadzībām. Uzvarēja SIA “Zommers”, SIA “Divas pasaules” par kopējo pirkuma summu 393 363,95 eiro (bez PVN), tātad ar PVN kopējā summa būs ap pusmiljonu eiro. JIC sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Žilin­ska skaidro, ka tas ir vairāku gadu iepirkums (līdz 2019. gadam ieskaitot).

Paredzētie pirkumi (summas neesot konstantas, bet gan maksimālie griesti; atkarībā no vajadzībām varot iepirkt mazāk; daļa no summas tikšot novirzīta citam jaunsardzes ekipējumam):

* elektromehāniska biatlona mērķu sistēma un aprīkojums – līdz 53 826,44 eiro;

* biatlona šautenes – līdz 235 405,28 eiro;

* orientēšanās elektroniskās reģistrēšanas sistēmas un aprīkojums – līdz 80 595,37 eiro;

* orientēšanās lukturi ar statīvu un kompasi – 
līdz 23 536,86 eiro.

LA.lv