Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. novembris, 2014
Drukāt

Ar dzimšanas dienu 18. novembrī

Akmentina_19

Pirms 15 gadiem “LA” aicināja atsaukties cilvēkus, kuri dzimuši vienā datumā ar valsti – 18. novembrī. Atsaucās liels skaits jubilāru.

Zvanīja un rakstīja gan paši 18. novembra gaviļnieki, gan viņu bērni, vecāki un vecvecāki. Par Lindu Akmentiņu pastāstīja viņas vecmāmiņa Vizbulīte Krūmiņa, kas tagad uz savu mazbērnu gaitām noraugās no saulaina mākoņa maliņas. 1999. gadā Linda mācījās 4. klasē, bija ļoti laba skolniece, apguva mūziku, sporta dejas, aktīvi piedalījās skolas dzīvē.

Kā Lindai Akmentiņai sokas šodien? Toreiz pierakstītais tālruņa numurs neatbildēja. Bet ar Madonas novada Sarkaņu pagasta darbinieku laipnu līdzdalību izdevās sazināties ar Lindas mammu Daigu Akmentiņu. Viņa labi atceras to dienu 1989. gadā, kad pasaulē mēnesi pirms noteiktā laika ieradās mazā Linda. Bija sākusies atmoda, radu saime todien devās uz Rīgu, lai piedalītos lielajā svētku manifestācijā, bet topošā māmiņa – uz slimnīcu.

“Nezinu, vai noteicošais ir datums vai kādi citi faktori, bet Linda man ir apbrīnojams bērns, viena no manām trim atvasēm, kas visu izcīna saviem spēkiem, ir ļoti mērķtiecīga un neatlaidīga. Kopš 16 gadu vecuma ik vasaru brauca uz Angliju strādāt, lai pelnītu naudu mācībām ģimnāzijā, pēc tam studijām.” Daigai viņas dzīves visgrūtākajā posmā meita sniegusi lielu atbalstu. Pati vēl bērns, bet uzņēmusies rūpes par slimo mammu. Arī vēlāk, pat pirms augstskolas eksāmeniem kaut pusnaktī ieradusies, lai kaut stundiņu pabūtu kopā ar mammu. Vēl Daiga kā ļoti pozitīvu Lindas īpašību nosauc viņas centienus palīdzēt apkārtējiem – brālim, māsai, saviem draugiem. “Viņa ne tikai pati cīnās, bet arī citus mudina neapstāties grūtību priekšā, aicina būt cīnītājiem. Nekad nenolaiž rokas. Es lepojos ar savu meitu,” saka Lindas mamma.

Uzņēmīgā meitene absolvējusi Madonas ģimnāziju, pabeigusi studijas augstskolā “Turība”, ieguvusi sabiedrisko attiecību speciālistes kvalifikāciju. Pašlaik strādā valsts pārvaldē Valmierā un līdztekus darbam studē juridiskajā koledžā. Nupat, 11. novembrī, Linda Akmentiņa par labu savu tiešo pienākumu izpildi apbalvota ar Labklājības ministrijas diplomu.

Kā jūtas jauns cilvēks, savu dzimšanas dienu svinot 18. novembrī? “Sajūta ir ļoti patriotiska,” smaidot saka Linda. “Jo tad visa valsts gatavojas lielajiem svētkiem – Latvijas dzimšanas dienai.” Pašai visemocionālākā jubileja piedzīvota 2011. gadā. Vispirms tā pavadīta kopā ar draugiem Rīgā, arī 11. novembra krastmalā, bet vakarā steigusies uz mājām Madonas pusē. “Kā es savu dzimšanas dienu bez tevis, mammīt,” teikusi meita, pēc trīs stundu brauciena īsi pirms pusnakts pārsteidzot mājiniekus. Šo dzimšanas dienu joprojām atceras arī Lindas mamma, uzsverot, ka jebkurai mātei tas būtu neaizmirstams un ļoti aizkustinošs mirklis. Bet Linda atzīst – lai gan strādājusi ārzemēs, lai pelnītu naudu skolai, nekad neesot bijusi doma tur palikt. Vienmēr ilgojusies pēc mājām, jo tikai Latvijā ir tāds 18. novembris kā nekur citur pasaulē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+