Ar ieročiem pret suņiem, ar likumdošanu – pret to saimniekiem 0
Diemžēl pie ziņām par to, ka klejojoši, bez uzraudzības atstāti suņi uzbrūk cilvēkiem, mēs esam pieraduši visa gada garumā. Bet, sākoties ganību sezonai, vasarai, suņi par upuriem izvēlas arī mājlopus.
Trušu slaktiņš
Straupes pagasta “Gribuļu” saimnieks Armands Vīns 1. jūnija naktī saldi gulēja. Viņa tēvam kā jau vecākam cilvēkam miegs bija trauslāks: ap četriem no rīta viņš pa logu redzēja aizskrienam vilkveidīgu suni. Tā kā savā vaļā skraidoši suņi šajā pusē nav nekāds brīnums un nekāds troksnis nebija sacelts, sirmgalvis licies tālāk uz auss.
Pusseptiņos no rīta, kad Armands devās aplūkot piecdesmit metrus no mājas tālo trušu novietni, atklājās posta un vardarbības aina. Vairāki desmiti trušu bija beigti. “Novietnē viss bija savandīts. Spalvu, asiņu, iekšu jūklis. Tikko dzimušie trusēni apēsti. Dažu gan sveiku un veselu sameklēju zālē. Kāds cits bija skrējis projām un pēkšņi apstājies, ar purnu iedūries smiltīs – pārbīlī neizturēja sirds. Pats pusi dienas staigāju, no redzētā apdullis, pat vēlēt uz pašvaldību negribējās braukt,” stāsta Armands, kura “Gribuļi” no Straupes centra atrodas četrus kilometrus tālu. Par notikušo saimnieks paziņoja policijai. Gada vēsajos mēnešos viņš strādā meža darbos, bet siltajos kopā ar vecākiem nodarbojas ar lauksaimniecību, pēdējos desmit gadus – arī ar truškopību, kas izvērtusies par nelielu biznesu un sirdslietu. Uzslējis nojumi, kur izvietojis pārdesmit slēgtas koka trušu būdas. Pēc suņu uzbrukuma puse no tām tagad ir izmestas un sadedzinātas – ar zobiem un nagiem uzbrucēji tās bija burtiski saplosījuši. Suņu zobu un nagu švīkas redzamas arī uz atlikušajām būdām. Uz cietās zemes varējis saskatīt vismaz divu suņu pēdas.
Kā šo nakts jandāliņu varēja nedzirdēt? Atbilde vienkārša: nojumes sienas ir no plēves, skaņu slāpējošas. Viens nojumes gals gan nav noslēgts, bet tas ir virzienā projām no dzīvojamās mājas. Starp citu, Armandam arī ir suns, ko viņš tur voljērā, kas atrodas citā sētas galā.
Pret vakaru Armands saskaitīja zaudējumus. Suņi bija saplēsuši pussimtu mazo trusēnu un 13 lielos, no kuriem astoņas bija trušu mātes, to skaitā arī vērtīgie šķirņu – Čehijas albīns, Vīnes zilais, Jaunzēlandes baltais – truši. Kopējie zaudējumi – kāds pustūkstotis latu vismaz. Slaktiņā izdzīvoja 12 lielie truši un tikai četri mazie.
Nākamajā dienā Armands nolēma izveidot suņu lamatas – īpašu būri ar mānekli: dzīvu trusi citā drāšu būrī. “Otrajā naktī zagle bija rokā – labradora kuce. Piezvanīju policijai un dzīvnieku patversmei. Pa to laiku suni padzirdīju ar ūdeni un pabaroju. Vai kuce naktī bija viena, nezinu,” stāsta Armands.
Uzradās arī labradora saimnieki, kas no “Gribuļiem” dzīvo trīs kilometrus tālu un suni no patversmes savāca. Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Baumanis suņa saimniekiem izteicis brīdinājumu. Kāpēc tik vien?
“Es aprunājos ar medniekiem un speciālistiem. Šī kuce ir veca, viņas pēdējā stundiņa nav tālu, viņa tik lielu trušu slaktiņu izdarīt nevarēja. Tie noteikti bija citi suņi. Tā bija sagadīšanās, ka kuce tur ieklīda,” skaidro policists. Kucei par labu runā arī fakts, ka pēc sešām dienām, kad viņa atradās “apcietinājumā”, divus kilometrus attālajā “Purkatu” saimniecībā divi suņi plosījās aitu ganāmpulkā.
Bāskervila tipa nezvēri
“Purkatu” slaktiņu starp astoņiem un deviņiem no rīta pirmie pamanīja kaimiņi, jo pašu saimnieku un aitu uzraugu tajā laikā nebija uz vietas. Zvanījuši visiem, kam vien varējuši: uzraugiem, policijai, saimniekiem. Pašiem iejaukties kailām rokām bijis bail. Suņi bija lieli, agresīvi un vairākus desmitus aitu bija sadzinuši no aploka pie kūts sienas un tās nesaudzīgi koda. Kaimiņš Mārtiņš Krūmiņš ar mobilo telefonu slaktiņa suņus paspēja no attāluma nofotografēt. Viens izskatās pēc vācu aitu suņa jeb tautā saukta par vilku, otrs – garu spalvu, kaut kas starp labradoru un Kaukāza aitu suni.
Kad no Rīgas atbrauca saimnieki, brāļi būvinženieris Matīss Apsītis un arhitekts Jānis Apsītis, suņi bija aizbēguši (tos padzina uzraugi), 18 aitas nokostas vai pusdzīvas lemtas nāvei un 30 savainotas. Kopā ar veterinārārsti Aiju Šneideri savainotās aitas līdz vakaram dakterētas un izglābtas. Kopā sertificētā Latvijas tumšgalves aitu šķirnes ganāmpulkā bija divarpussimts lopiņu. Nodarītais zaudējums – ap pusotra tūkstoša latu.
Matīsa sievas no senčiem mantotā īpašumā aitas brāļi audzē četrus gadus. 500 kvadrātmetru platībā atjaunota sena kūts, bet siltā laikā aitas ganās 35 hektāru pļavā, ko iežogo elektriskais gans. Divreiz dienā aitas un aploku apskata uzraugi. Teorētiski suņiem nevajadzētu tikt cauri elektriskajam ganam, bet, kā pie speciālistiem noskaidrojis Matīss, agresīvam sunim afekta stāvoklī, kad sajutis medījumu, īpaši, ja ir prakse mājlopu košanā, elektriskais gans var nebūt šķērslis. Normāls suns, piegrūdis slapjo purniņu pie stieples, pa kuru iet strāva, kaukdams aizlidojot projām. Kad jautāju par vilkiem, abi brāļi pieklauvē pie koka: vilki neesot manīti, tāpēc nav zināms, ko viņi darītu. Brāļi apbraukājuši tuvākās mājas, pēc pazīmēm meklējot vainīgos suņus. Pagaidām nesekmīgi. Vienu gan ievērojuši: gandrīz katrs sevi cienošs saimnieks turot divus suņus – vienu normālu, otru “Bāskervila tipa”.
Kā cīnīties ar šādiem gadījumiem? “Ar ieročiem pret suņiem, ar bargu likumdošanu – pret to saimniekiem,” saka Matīss Apsītis.
Gaida 2016. gadu
Veterinārārstei Aijai Šneiderei pašai jau septīto gadu ir aitu ganāmpulks Limbažu novadā. Pa šiem gadiem suņi un vilki viņai saplosījuši vairāk nekā 50 aitas, vēl lielāks skaits pēc kodumiem bijis jālikvidē.
“Mēs esam atstāti plēsēju varā. Valsts, kā tas ir citur Eiropā, mums nepalīdz. Policija vainīgos atrast nespēj un taisa riņķadanci: Valsts policija sūta pie pašvaldības policijas, tā atkal – pie Valsts policijas.
Apdrošināšanas kompānijas pret plēsējiem aitas neapdrošina, bet vistrakākais, ka suņi netiek reģistrēti, nav čipoti, līdz ar to nevar pierādīt, kam tiem pieder un no kā piedzīt zaudējumus. Iedomājieties: aitiņām, kuras nevienam nedara pāri, nepieciešamas krotālijas, bet suņi – plēsēji var mierīgi staigāt apkārt bez jelkādām pazīšanas zīmēm,” sašutusi ir Aija Šneidere.
“Latvijā suņu čipošanu plānots ieviest 2016. gadā, bet līdz tam mums vēl ir jānodzīvo.”
Tārgalē plēsoņas nošauj
Kā ziņo aģentūra BNS, 1. jūnijā suņi mājlopus plosījuši arī Ventspils novada Tārgales pagastā. Aplokā nokostas septiņas aitas un tur iemaldījusies stirna. Brīdī, kad abi suņi grauzuši saplēsto dzīvnieku atliekas, tos likumīgi nošāvis aitu saimnieka tēvs, mednieks. Kā zinājuši teikt mežziņi, divi suņi ar vienādām kakla siksnām apkaimē iepriekš redzēti trenkājam meža zvērus. Suņu stils bijis šāds – viens ķēris upuri aiz kājām, savukārt otrs kodis galvā un tad ķēris aiz kakla.
Uzziņa Pēc Latvijas Aitu audzētāju asociācijas datiem, pagājušā gada ganību sezonā (jūnijs – septembris) suņi, vilki, neatklāti plēsoņas saplosīja 164 aitas 21 saimniecībā. Šis skaitlis neesot galīgs, jo daudzi aitu audzētāji asociācijai nav ziņojuši, bet sūdzējušies tikai policijai vai Meža dienestam. Šā gada statistika tikai sāk veidoties. |
