Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. novembris, 2014
Drukāt

Ar pašcieņu un ticību savai valstij. “LA” reportāža par Latvijas gadadienu (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadskārtu, politiskie un reliģiskie līderi svinīgās runās aicināja tautu celt savu pašcieņu. Tikmēr ielās sastaptie ļaudis Latvijai vēlēja mierīgu un ilgstošu pastāvēšanu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā tradicionālajā 18. novembra sprediķī uzsvēra, ka grūtus laikus cienīgi pārdzīvo tikai stipras un vienotas nācijas. “Kura nācija var būt stipra, kamēr pati sevi identificē ar mītu par savrupu, mūždien apbižotu bauru un kalpu tautiņu, kuras vietā visu izlemj citi?” retoriski jautāja arhibīskaps, mudinot klausītājus atteikties no nepamatotas sevis šaustīšanas. Viņš arī novēlēja, lai tieši 18. novembris gūtu daudz dziļāku iespaidu uz nāciju, jo šie svētki kalpo par nācijas stipruma un saliedētības instrumentu. “Pagaidām 18. novembrim blakus un varbūt pat priekšā izvirzījušies citi datumi, kas drīzāk mudina mums citam citu ienīst,” teica Vanags, norādot uz 9. maiju un 16. martu.

Par vienotību un ticību valstij savā runā pie Brīvības pieminekļa 18. novembra vakarā runāja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš: “Šis ir īstais brīdis, lai teiktu paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem un dažādu tautību cilvēkiem, kuri dažādos vēstures pavērsienos ir ticējuši Latvijai, kuru ticība ir devusi spēku pārdzīvot okupāciju un atgūt mūsu valsts neatkarību. Plecu pie pleca mēs esam bijuši kopā visos pārbaudījumos, un es ticu, ka tā būs arī nākotnē!” Prezidents arī aicināja mīlēt Latviju ar visiem tās trūkumiem, kā mīl un ciena sev tuvus cilvēkus, dziļi izprast brīvības un neatkarības īsto jēgu un būt gataviem par to cīnīties.

Līdzīgi motīvi caurvija arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzrunu svinīgajā sēdē. Savā runā Mūrniece pieskārās arī krīzei Ukrainā un nebaidījās atklātā tekstā runāt par Kremļa informatīvo karu pret Latviju. Tik tieša runa no Saeimas tribīnes neskan bieži un kur nu vēl neskaitāmu ārvalstu diplomātu priekšā. Vairākiem Saeimas deputātiem jaunās spīkeres runa nebija īsti pa prātam. Liela daļa “Saskaņas” deputātu uzreiz pēc svinīgās sēdes devās prom, atsakoties no tradicionālās šampanieša glāzes Saeimas Sarkanajā zālē.

“Es būtu licis citus akcentus. Mans novēlējums būtu, lai starp Latvijas iedzīvotājiem un valsti veidotos tādas saliedētas attiecības kā ģimenē starp bērniem un vecākiem. Proti – lai valsts palīdz cilvēkiem pieaugt, realizēt savu potenciālu, bet pēc tam šie cilvēki savukārt rūpētos par valsti,” teica “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Citi pieredzējušie deputāti atzina, ka šoreiz Saeimas priekšsēdētājas runa bijusi nacionālāka un tiešāka, nekā ierasts, bet tā neesot slikta lieta.

Tautas kalpiem, kuri šogad ievēlēti pirmoreiz, lūdzu izteikt savus novēlējumus svētkos. “Mums jābūt lepniem, ka tik mazai tautai izdevies izkarot savu valsti. Taču mums jābūt arī gudriem, vienotiem un stipriem, lai to noturētu un lai pasaulē celtu Latvijas vārdu vēl lielākā godā,” vēlēja ZZS pārstāvis Andris Siliņš. “Pat ja starp mums ir pretēji domājoši, mēs nedrīkstam aizmirst, ka esam civilizēta, miermīlīga un draudzīga sabiedrība. Tāpat es novēlu līdz valsts simtgadei būtiski samazināt pašreizējo bezdibeni starp bagātajiem un nabagajiem,” teica Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Šics. “Šobrīd būtu īstais laiks sabiedrībai konsolidēties un katram savu darbu darīt tā, lai Latvija attīstītos, tā vietā lai zākātu savu valsti,” vēlēja deputāts Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”).

Runājot ar cilvēkiem, kas krastmalā vēroja tradicionālo 18. novembra parādi, varēja just noskaņojuma maiņu salīdzinājumā ar citiem gadiem. Protams, gaisā virmoja tikpat svinīga gaisotne kā vienmēr – bija smaidi, orķestris, daudz ģimeņu ar bērniem un novembrim neraksturīgi saulains laiks. Iepriekšējos gados ļaudis Latvijai biežāk vēlēja izaugsmi, labklājību, saliedētību, bet šogad novēlējumos skanēja: “Lai Latvija pastāvētu”, “Lai pastāvētu ilgi”, “Lai mēs te varētu dzīvot mierā”. “Tas, kas notiek Ukrainā, liek citām acīm paskatīties uz dzīvi Latvijā un novērtēt to, kas mums ir. Baisi iedomāties, ka arī tiem puišiem, kas te soļo, par to var nākties ziedot dzīvību,” teica studente Santa, kas parādi vēroja kopā ar draudzenēm. Vienlaikus vairāki cilvēki atzina, ka drošības sajūtu vairo apziņa, ka Latvijai ir uzticami draugi. Tam par apliecinājumu arī militārajā parādē kopā ar mūsu puišiem soļoja lietuviešu, igauņu, zviedru, dāņu, angļu, vācu, norvēģu un amerikāņu karavīri.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un luuk – starp glvenajiem ,,tautas kalpiem,,redzams arii Kuutris ! ..,jo veerieniigu Kraajbankas klientu aplaupiishanu padariija par ,,likumiigu,, ….Baisi dziivot taadaa ,,valstii,, …

  2. Latvijas svētkos kremļa sabiedrotais otrā rindā, 9 maijā būs pirmajā rindā….

  3. Izrādas mums jākaunas,ka latvieši Latvijā kļuvuši mazliet vairāk.Tā radio raidījumā Krustpunktā teica Latvijas televīzijas žurnāliste Olga Dragiļeva.Vai tas nav kauns,ka tādai žurnālistei atļauj strādāt LTV?

  4. “….politiskie un reliģiskie līderi svinīgās runās aicināja tautu celt savu pašcieņu.”
    Kuru tautu tad viņi aicināja? Latviešu tautu? Tad tā arī vajadzēja uzrakstīt, ka tieši latviešiem šīs pašcieņas pietrūkst. Visiem citiem šeit dzīvojošajiem jau tā pašcieņa ir pat pārmērīgi liela. Viņi gan atsakās ņemt Latvijas pilsonību, gan runāt latviešu valodā un vēl pieprasa, lai latvieši viņu valodu ieceltu par otru valsts valodu savā valstī.
    Un ne tik daudz tautai, bet tieši latviešu tautības politiķiem katastrofāli pietrūkst pašcieņas, jo viņi visus šos gadus ignorē latviešu tautas intereses un gļēvi kalpo naudas varai. Tieši viņi ir padarījuši mūs par izsmieklu visas pasaules un vispirms jau Krievijas acīs.

  5. Pašcieņa ir savu darbu un nedarbu arī bezdarbības izvērtēšana- Sabrūk Maksim veikals un meklē to, kurš to neriktīgo skrūvi skrūvēja, bet ne to kurš radija likumu vai to atcēla par uzraudzību ( neuzraudzību). Krievijas TV raida kara un necieņas propogandu Latvijā un klusums. Latvijā iebrauc valsts neatkarības nīdēji un klusums. Kad vajag valsts aizsardzībai 2%, tad stostīšanās un gramstīšanās ap blēdīgām banku letām. Ir sevi jāciena un tad tevi arī citi cienīs.

    • pilniigi piekriitu abiem komentaariem.
      tauta jau skataas uz valsts kalpiem ministriem deputaatiem un protams prezidenta kungs
      tautai truukst vadonis ar stingru mugurkaulu un kas runaa skaidru valodu nevis dala savus kreeslus un portfeljus kam alga buus lielaaka. uzvedaas kaa bezatbildiigi skoleeni

Draugiem Facebook Twitter Google+