Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Ar Riekstiņu nav apspriesta iespēja kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās (1)

riekstins_maris

Ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu nav apspriesta iespēja, ka viņš varētu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu gadījumā, ja trešdien notiekošās vēlēšanas izrādīsies neveiksmīgas.

Aģentūrai BNS Riekstiņš sacīja, ka neviena no partijām nav piedāvājusi viņam iespēju kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās.

“Protams, es melotu, ja teiktu, ka neesmu runājis ar vienu otru politiķi par šīm vēlēšanām. Taču neviens man nav piedāvājis kandidēt,” sacīja Riekstiņš.

Vēstnieks arī atteicās prognozēt, vai trešdien Saeimai varētu izdoties ievēlēt nākamo Valsts prezidentu, norādot, ka tas ir deputātu ziņā.

Kuluāros nereti minēts, ka gadījumā, ja trešdien notiekošās prezidenta vēlēšanas izrādīsies neveiksmīgas, Riekstiņš būtu viens no reālākajiem kandidātiem uz šo posteni.

Pirmajā balsojumā Valsts prezidents netika ievēlēts.

Par Zaļo un zemnieku savienības virzīto kandidātu aizsardzības ministru Raimondu Vējoni balsojuši 34 deputāti, par Nacionālās apvienības kandidātu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu 24, par “Saskaņas” kandidātu Sergeju Dolgopolovu 23, bet par Latvijas Reģionu apvienības kandidātu Mārtiņu Bondaru septiņi, liecina oficiālie rezultāti par pirmo balsojumu.

Par kandidātiem balso vienlaikus aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Parlamentārieši vēlēšanu aploksni iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.

Sākot ar trešo balsojumu, kandidātu skaits saruks, jo katrā nākamajā deputāti varēs atdot savas balsis par tiem pretendentiem, kuriem ir bijis visvairāk balsu. Līdz ar to kandidāts, kurš balsojumā saņems vismazāk balsu, nākamajā kārtā vairs nepiedalīsies. Vēlēšanu noslēgumā būs balsojuma pēdējā kārta, kurā deputātiem būs jābalso par vienu kandidātu.

Ja pēdējā balsojuma laikā kandidāts neiegūst Saeimas deputātu balsu vairākumu jeb 51 balsi, vēlēšanas noslēdzas, un prezidijam jāsasauc jaunas vēlēšanas ne agrāk kā 10 dienu un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc iepriekšējām. Savukārt kandidatūras izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Katrās jaunajās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai vajadzīgās balsis, atkārtoti ir jārīko jaunas vēlēšanas. Prezidijs, ņemot vērā esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu, nosaka dienu, kad jaunievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tikai ne šamo!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+