Ko iesākt, ja vajadzīga palīdzība, bet kvalificēta jurista konsultācijai nav naudas? Kā saņemt kompensāciju, ja esat cietis noziedzīgā nodarījumā? Uz žurnāla lasītāju jautājumiem atbild Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139

Lasīt citas ziņas

– Lūdzu, atgādiniet, ar ko nodarbojas Juridiskās palīdzības administrācija?

– Juridiskās palīdzības administrācija lemj par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu – civillietās un administratīvajās lietās norīko palīdzības sniedzējus, kuri noslēguši ar administrāciju sadarbības līgumus, kā arī konkrētos gadījumos nodrošina valsts kompensāciju izmaksāšanu noziedzīgajos nodarījumos cietušajām personām.

Numeroloģija un skaitļu maģija: Kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt?

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Salīdzinot ar 2010. gadu, juridiskās palīdzības pieprasījumu skaits pērn pieaudzis par 20 % (saņemti 3288 pieprasījumi), turklāt par 21 % pieaudzis arī pozitīvo lēmumu īpatsvars. Pārsvarā šie lēmumi saistīti ar juridiskās palīdzības piešķiršanu civilstrīdos – par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu, kā arī parādu un zaudējumu piedziņu.

Lai gan administrācijas centrālais birojs atrodas Rīgā, iedzīvotāji par palīdzības saņemšanas iespējām var iegūt informāciju arī savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Interesentiem jāievēro, ka tā jāpieprasa savlaicīgi, lai mēs varētu pieņemt lēmumu un norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju. Atgādinu, ka vienas lietas ietvaros valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā.

Pērn nav kļuvis mazāk arī tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušo personu, kas izmantoja savas tiesības saņemt valsts kompensācijas (456 pieprasījumi). Pārsvarā lēmumi par izmaksu pieņemti par vidēja smaguma miesas bojājumiem, kā arī smagiem vai pat nāves gadījumiem.

– Staņislavs Rubīns no Jēkabpils novada interesējas, kur var saņemt advokāta konsultāciju. Viņam neesot tik daudz naudas, lai samaksātu par šādu pakalpojumu un vēlāk arī par iespējamiem tiesas izdevumiem. Pazīstami cilvēki ieteikuši meklēt palīdzību Juridiskās palīdzības administrācijā, bet viņš oficiāli neesot noformējis maznodrošinātā statusu. Vai viņš tomēr var cerēt?

– Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu regulē Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tas paredz, ka šo palīdzību ir tiesības pieprasīt tikai personām, kuras:

• ieguvušas maznodrošinātā vai trūcīgā statusu;

• pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu ap­stākļu dēļ);

• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Tātad, lai saņemtu šādu palīdzību, Juridiskās palīdzības administrācijā jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa un dokumentu kopijas, kas apliecina personas tiesības palīdzību pieprasīt – piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (ja tāds nav piešķirts, derētu nokārtot), un citi dokumenti (kopijas), kas atklāj strīda raksturu un lietas virzību – piemēram, darba līguma vai citu dokumentu kopijas, ja strīds par darba tiesībām, īres līguma kopija, ja ir dzīvokļa problēmas.

Sagatavojot prasību tiesai, jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa paredz: tiesa vai tiesnesis, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no tiesas izdevumiem, kā arī atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos. Tādā gadījumā ienākumu līmeni apliecinošie dokumenti nepieciešami arī šī jautājuma izlemšanai.

– Rīdziniece Diāna Maksimova stāsta, ka viena audzina divus bērnus. Katram ir savs tēvs. Pirmā bērna tēvs maksā uzturlīdzekļus, bet tikai no minimālās algas, taču aploksnē viņš saņemot daudz vairāk. Kā lai to pierāda? Arī attiecības ar otrā bērna tēvu, ar kuru laulība nav oficiāli reģistrēta, tagad ir pajukušas, turklāt viņš atsakās atzīt bērnu. Vai ir iespējams veikt paternitātes testu ar kaut kādām atlaidēm un piedzīt uzturlīdzekļus, jautā Diāna. Vai Juridiskās palīdzības administrācija var viņai palīdzēt?

– Lai varētu piedzīt uzturlīdzekļus no bērna tēva lielākā apmērā, tiesā jāsniedz jauns prasības pieteikums. Tajā jānorāda summa, kāda nepieciešama bērna uzturēšanai. Šī summa jāpamato, precīzi norādot, kādi ir šie izdevumi, mātes personīgie ienākumi un citi apstākļi, kas pamato prasījumu – pierādījumam noderēs čeki, kvītis, rēķini… Tiesa, lemjot par uzturlīdzekļu apmēru, izvērtē visus pierādījumus. Jāatceras, ka civillietās puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, proti, katra puse pierāda tiesai prasījumu pamatotību.

Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par tās atzīšanu. Civilprocesa likuma 248. pants nosaka, ka prasības pieteikumu paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu. Šādu prasības pieteikumu var iesniegt tiesā vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Civilprocesa likuma 249.1 pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Civilprocesa likuma 43. panta ceturtajā daļā teikts, ka tiesa vai tiesnesis, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no tiesas izdevumiem, kā arī var atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

Personai tad jāiesniedz tiesai rakstisks lūgums par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas un jāpamato šis lūgums, piemēram, ar izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.

Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa var lemt par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai. Izmaksas sedz prasītājs, taču gadījumā, ja tiesa vai tiesnesis neatbrīvo prasītāju no ekspertīzes izmaksu segšanas, lietas pozitīva iznākuma gadījumā tās pēc tam iespējams piedzīt no atbildētāja.

– Dzintra no Pāvilostas novada raksta, ka viņas dēls pagājušajā gadā gājis bojā autoavārijā. Pats it kā esot bijis vainīgs, bet oficiāli tas nav apstiprināts. Dzintra zaudējusi savu vienīgo apgādnieku vecumdienās. Vai viņai ir iespējams saņemt kādu kompensāciju no valsts, ja avārija nenotika Latvijā, turklāt dēls pirms tās strādāja un maksāja nodokļus Anglijā?

– Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” neparedz cietušajam tiesības saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību. Cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Tātad Dzintrai ir jāvēršas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (Rīgā, Lomonosova ielā 9), kas sniedz palīdzību personām tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs – jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

– Anna no Ogres novada jautā, vai ir iespējams saņemt kompensāciju no valsts, ja viņas vīram pirms gada nodarīti smagi miesas bojājumi, viņš nomiris, bet vainīgais vēl neesot atrasts. Cik liela ir maksimālā kompensācija, ko šādos gadījumos piešķir?

– Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam. Kriminālprocesa likuma 95. panta trešajā daļā minēts: ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Par cietušo ar speciālu lēmumu var atzīt kriminālprocesa virzītājs. Tātad, ja persona ir atzīta par cietušo Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tā var vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā arī tad, ja kriminālprocess nav pabeigts un vainīgā persona nav noskaidrota.

Valsts kompensāciju izmaksā 100% apmērā no iespējamās maksimālās summas, ja persona ir mirusi. Šogad maksimālo valsts kompensācijas apjomu nosaka, ņemot vērā trīs minimālās mēneša darba algas – tātad tā var būt 600 latu. Ja noziedzīgā nodarījumā cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, valsts kompensāciju izmaksā 70 % apmērā jeb 420 latus.

– Precizējiet, lūdzu, kādos gadījumos vispār Juridiskās palīdzības administrācija maksā kompensācijas un kādi dokumenti nepieciešami, lai to saņemtu?

– Likums nosaka: cietušajam ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja iestājusies personas nāve vai nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Tātad, pirmkārt, par tīša noziedzīga nodarījuma notikumu jābūt uzsāktam kriminālprocesam un personai jābūt atzītai par cietušo Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, otrkārt, valsts kompensāciju izmaksā, ja personai iestājušās likumā noteiktās sekas.

Būtiski, ka valsts kompensācijas pieprasījums jāiesniedz viena gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo.

Lai saņemtu valsts kompensāciju, cietušajam administrācijā jāiesniedz aizpildīta pieprasījuma veidlapa. Ja kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocess nav pabeigts, tam pievieno procesa virzītāja izziņu, kurā ietverta informācija atbilstoši likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 8. panta otrajai daļai. Ja kriminālprocess ir pabeigts vai stājies spēkā procesa virzītāja lēmums par tā izbeigšanu, jāpievieno šis nolēmums.

Noziedzīgos nodarījumos cietušie informāciju par valsts kompensācijas saņemšanu un pieprasīšanas kārtību var saņemt ne tikai administrācijā un mūsu mājas lapā internetā: www.jpa.gov.lv, bet arī vēršoties pie kriminālprocesa virzītāja.