Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
13. februāris, 2017
Drukāt

Ar vienu roku dod, ar otru ņem: Latvijā lielākais nodokļu slogs Baltijā (7)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem, norādīja “Swedbank” Finanšu institūtā.

Latvijas iedzīvotājiem situācija darbaspēku nodokļu ziņā gada laikā manījusies niecīgi un atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā. Šogad par desmit eiro augusi minimālā darba alga – no 370 līdz 380 eiro -, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu septiņu eiro ieguvumu.

Vienlaikus šogad visi darba ņēmēji ik mēnesi izjūt ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ, jo no 2017.gada minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro iepriekšējo 75 eiro vietā. Tādējādi ikmēneša ienākumi samazinājušies par 3,45 eiro jeb 41,1 eiro gadā. Taču, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotājiem, kuriem 2016.gadā darba alga “uz papīra” bijusi līdz 1000 eiro mēnesī, būs iespēja atgūt nodokli par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu. Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot “mazo algu” saņēmējiem, piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildus ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu.

“Ar vienu roku dod, ar otru ņem un tad atkal dod. Šādos likumdošanas labirintos Latvijas strādājošajiem jānoorientējas un jāspēj novērtēt ietekmi uz saviem ikmēneša ienākumiem, plānojot personīgo budžetu. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, kopumā lielākās pārmaiņas skar Lietuvas darba ņēmējus, kuru ienākumi atsevišķos gadījumos pieauguši pat par 32 eiro mēnesī. Lai gan vairumā gadījumu joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, taču, turpinot uzņemto kursu, Lietuva jau nākamgad varētu apsteigt Igauniju un kļūt par draudzīgāko valsti nodokļu sloga ziņā aizvien lielākai nodarbināto daļai,” skaidroja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Institūtā atzīmēja, ka minimālā darba alga Lietuvā jau 2016.gada vasarā pieauga par 30 eiro un nu tā ir līdzvērtīga Latvijai – 380 eiro. Igaunijā, līdzīgi kā pērn, tā atkal augusi par 40 eiro, veidojot 470 eiro mēnesī. Lietuvā būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums zemāko ienākumu saņēmējiem – no 200 līdz 310 eiro mēnesī, bet Igaunijā tas audzis par desmit eiro – no 170 līdz 180 eiro.

Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apmēra, tomēr tas tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem nu ir teju trīs reizes lielāks nekā Latvijas strādājošajiem. Maksimālais neapliekamais minimums, ko Latvijā sola 2020.gadā – 160 eiro – Lietuvā jau šobrīd pārspēts divas reizes. Kamēr Latvijā un Igaunijā atvieglojums par apgādājamo palicis nemainīgs – attiecīgi 175 eiro un 154 eiro, tikmēr Lietuvā tas līdzīgi kā pērn, būtiski palielināts – no 120 līdz 200 eiro par katru apgādībā esošo personu. Tas Lietuvā strādājošajiem ar reģistrētiem apgādājamiem ļāvis būtiski uzlabot situāciju, salīdzinājumā ar ģimenēm pārējās Baltijas valstīs.

Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk

Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk, salīdzinājumā ar līdzvērtīgas algas saņēmēju Baltijas kaimiņvalstīs – pelnot 380 eiro, bez reģistrētiem apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas Igaunijā un Lietuvā strādājošo maciņos vidēji nokļūst par 15% vairāk naudas. Strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk kļuvis Lietuvā – pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam un atvieglojumam par apgādājamo. Tikai scenārijā ar diviem reģistrētiem apgādājamiem 380 eiro lielas algas saņēmējs Igaunijā pelna vairāk. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Igaunijā atvieglojumu par apgādājamo nepiemēro ikmēneša ietvaros – to iespējams atgūt kā pārmaksātā nodokļa daļu reizi gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Turklāt tas pienākas tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu.

Vidējus ienākumus – 800 eiro pirms nodokļu nomaksas – pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, toties ar apgādājamiem – līdztekus Igaunijai nu nostājusies arī Lietuva, kamēr Latvija būtiski iepaliek. Jau otro gadu pēc kārtas Lietuva demonstrē Baltijā straujākās darbaspēka nodokļu izmaiņas strādājošajiem labvēlīgā virzienā. Nu vairs nav spēkā pērnā gada situācija, kad Latvijas strādājošo ienākumi bija vienādi ar Lietuvā strādājošo, ja ģimenē ir divi apgādājamie – arī pie šī scenārija šogad Latvijas iedzīvotājiem jāsamierinās ar augstāko nodokļu slogu Baltijā, atzīmēj institūtā.

Augstāku ienākumu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu saglabā Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijas strādājošo ienākumi ar vai bez apgādājamiem ir būtiski augstāki, pārsniedzot pat 100 eiro mēnesī. Igaunijas priekšrocību pamatā ir zemākas darbaspēka nodokļu likmes darba ņēmējiem, kā arī fiksēts neapliekamais minimums. Augstāku ienākumu saņēmēji Latvijā pēc nodokļu nomaksas piedzīvo pat ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ. “Līdz ar to nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, no nodokļu sloga aspekta pelnīt vairāk Latvijā kļuvis vēl neizdevīgāk,” atzīmēja institūtā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Cenas, īpaši monopolu cenas, ceļas daudz(!) vairāk.

  2. Ož pec ukrainas

  3. jasak slaktet tos musu kundzinus cits nekas neatliek

  4. Lai beidzot nolaadeeta prettautiskaa un ciniskaa 4.maija ,,LV,, .kura jau tautas lielaako dalju iztriekusi pasaulee…Nu kam vajadziiga shii valsts ? Tikai tiem,kam veel pagaidaam labi dziivojas…Bet tas ir nospiedoshs mazaakums. Un izbraukshana turpinaas,par kuras apmeeriem valdiiba un taas piebarotie mediji izveelas labaak kluseet…

    • Nesen biju lidosta, sieva brauca uz Angliju. Pilna lidmshina ar jauniem cilvekiem ar berniem. Muk kas var, driz paliks tikai ieredni ar labam algam. Musu miesta vairs jauno vispar nav, jo skolu likvideja, darbs par kapeikam, un tad ne vienmer. Majas stav tukshas, ipashnieki arzemes, tikai uz kapsvetkiem atbrauc saredzeties

    • Vācies prom no Latvijas, smirdošais nelieti!

  5. Tas nav nodoklu slogs, ta ir pilniga laupishana gaisha dienas laika. Ka var no tik mazam minimalam algam nemt nost? Pec tam vel pvn, ipashuma, nodoklis, akcize+ pvn, auto nodoklis, pases nodoklis, utt. No algas vispar tikai nodokli jamaksa, pasham nekas nepaliek, stradajot jaiet trepju telpa dzivot un no mizkastes paest.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+