Viedokļi
Aptaujas

Kā konkurētspējā apsteigt Krieviju? 16


LRTK prezidents Aigars Rostovskis
LRTK prezidents Aigars Rostovskis
Foto – Edijs Pālens/LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis, ka Latvijai ir būtiski uzlabot pozīcijas Globālās konkurētspējas indeksā un nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju. Ko par to saka ekonomisti?

 

Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents: “Cilvēku skaits Latvijā joprojām samazinās, kas nozīmē, ka ekonomiskie procesi nav labvēlīgi. Igaunijā iedzīvotāju skaits stabilizējas. Kamēr mēs atalgojuma līmeni nedabūsim apmēram 70% apmērā no vidējā līmeņa Eiropā, cilvēki turpinās braukt prom. Ir divas iespējas, kā rīkoties,viena – turpināt pēdējos 5 – 10 gados iesākto – atņemot naudu vienam, to pārdalīt tam, kam tās trūkst. Šis virziens ir neveiksmīgs, un mēs lēnām slīkstam. Otra – kam piekrītu gan es, gan uzņēmēju organizācijas – jādara viss, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, jāizveido konkurētspējīga nodokļu politika un jāsakārto tiesiskais process. Līdzko izveidotu labāku uzņēmējdarbības vidi, uzreiz pieaugtu ārvalstu investīciju apjomi, arī vietējie cilvēki drosmīgāk investētu projektos, rastos darba vietas un ekonomika ietu augšup. Indeksi zināmā mērā parāda tendences, kuras grūti apšaubīt – tās valstis, kuras indeksā ir augšā, arī dzīvo augstākā labklājībā. Ja paskatāmies iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju – ar Krieviju esam līdzīgās pozīcijās. Viņu atvēziens attīstībai nav slikts – Tatarstānā būvē jaunu nākotnes pilsētu, lielas investīcijas iegulda tehnoloģijās. Ja mēs sāksim snauduļot, konkurenti mums aizies garām.”

 

Pēteris Strautiņš, “DNB” bankas ekonomikas eksperts: “Lai augtu konkurētspējā, mums ir jāstrādā pie salīdzinošo trūkumu novēršanas un priekšrocību vairošanas, neuztraucoties par to, ko par mums raksta starptautiskas organizācijas ar pompoziem nosaukumiem. Efektīvāk ir rūpēties par to, lai notiktu kaut kas labs, nevis nenotiktu kaut kas slikts – tā ir daudz ilgtspējīgāka stratēģija. Jāteic, ka piesauktais Globālās konkurētspējas indekss ir pilns absurdu. Kuriozākais ir punkts par “konkurētspējas priekšrocību raksturu jeb avotu”, kur esam novērtēti zemāk nekā Tadžikistāna, kur ir pasaulē lielākā no ārzemēm pārskaitīto algu loma ekonomikā – gandrīz 50% no IKP! Šis nav vienīgais brīnums, un uz šo indeksu nevajadzētu atsaukties. Konkurētspējas indeksu neveido muļķi, bet viņi vienkārši dara neiespējamu darbu. Savukārt “Doing Business” indeksam, kurā esam pakāpušies, ir viena liela priekšrocība. Proti, relatīva objektivitāte, jo tas balstās izmērāmos parametros, bet ir arī trūkums – šaurais aptverto tēmu klāsts.”

 

Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors: “Lai augtu konkurētspēja, jāapkaro ēnu ekonomika, kas mums nopietni iegriež. Otra lieta – joprojām ir ģeopolitiskā un politiskā nenoteiktība, par kuru runā jau kopš neatkarības atgūšanas. Trešais – neviens nav izrevidējis nodokļu politiku. Vai tiešām iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana budžetu sagrautu un ekonomika neaugtu? Nedomāju, ka prezidents indeksu kontekstā šoreiz izteicies pareizi. Indeksi ir ļoti dažādi, tiem ir dažādi mērķi, ļoti daudz atšķirīgas metodoloģijas, kas apgrūtina to salīdzināšu. Protams, labāk indeksos izskatīties labi, jo jebkurš kāpums investoriem patīk. Taču Globālais konkurētspējas indekss balstās uz uzņēmēju spriestspēju – uzņēmēju uztvere ir būtiska, pat ja ir subjektīva, jo viņi jau pieņem lēmumu investēt vai ne. Taču sliktākais ir tas, ka šis indekss balstās uz aptaujām, kas rada absurdas situācijas. Baltijas valstis, Skandināvijas valstis ir salīdzināmas, taču salīdzināt Latviju ar Krieviju, turklāt vēl izdarīt secinājumus, nav korekti. Piemēram, ceļu kvalitāti uzņēmēji Latvijā novērtētu ar 2 no 10. Ganā, kur ceļu gandrīz nav, uzņēmēji dotu 4 no 10, bet norvēģi iedotu 5 no 10, jo sevi salīdzina ar kaut ko neticami augstu. Tas nav nopietni. Savukārt “Doing Business” nebalstās uz aptaujām, bet indikatoriem, piemēram, studentu skaitu, kas par kvalitāti neko nepasaka.”

 

Uzziņa

* “Doing Business” 2017. gada reitingā Latvijas rādītājs no 79,14 punktiem pieaudzis līdz 80,61 punktam, ļaujot Latvijai pakāpties par trīs pozīcijām līdz 14. vietai 190 pasaules valstu vidū. Kā teikts Pasaules bankas pētījumā, Latvijas kāpumu sekmējusi uzlabota kredītinformācijas pieejamība un reformas, lai vienkāršotu nodokļu apmaksas sistēmu.

* Tikmēr jaunākajā Globālās konkurētspējas indeksā 138 valstu konkurencē Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, atpaliekot no kaimiņvalstīm: Igaunijas (30. vieta); Lietuvas (35. vieta); Krievijas (43. vieta).

LA.lv