Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Artūra Kiršfelda plakātu izstāde Kalnciema kvartāla galerijā

plakats12

No 17. janvāra Kalnciema kvartāla galerijā būs apskatāma unikāla retrospektīva plakātu izstāde. Mākslinieka Artūra Kiršfelda plakāti tapuši laika periodā no 1957.-1980. gadam, tēmas aptver tūrismu, izstādes un teātra izrādes.

Lielākā daļa plakātu ir no 1971. gada personālizstādes, kā arī senāks – 1957.g. plakāts A. Dimā lugai “Kamēliju dāma”, kurš uzskatāms par mākslinieka pirmo darbu šajā žanrā („Kamēliju dāma” iestudēta Nacionālajā teātrī, A. Kiršfelds izrādei veidojis arī skatuves noformējumu un kostīmu metus). Plakātu vizuālā valoda un saturs nav zaudējis aktualitāti mūsdienās, retro plakāti nereti ir iedvesmas avots mūsdienu grafiskajā dizainā.

Izvilkums no A. Belmanes raksta “Divas kamerizstādes” laikrakstā “Literatūra un Māksla”, 1971. gada 11. decembrī: “Artūrs Kiršfelds, liekas, ir dzimis plakātists, kas vislabprātāk izsakās krāsainā dekoratīvu laukumu valodā. Skaidrību un mākslinieciskā tēla dzidrumu Artūrs Kiršfelds uzskata par visas savas daiļrades pamatu plakātu mākslā. Viņš organiski izjūt plakāta būtiskās iezīmes – spēju pat mūsdienu pilsētas ņirbīgajos ritmos un informācijas plūsmās ienest optiski bez grūtībām izdalāmu akcentu, kurā iespējami lakoniskā formā iekļauts viegli uztverams un nozīmīgs saturs. Kaut gan Mākslas akadēmijā A. Kiršfelds ieguva skatuves gleznotāja specialitāti, jau pirmajā sadarbībā ar teātri kļuva skaidrs, ka autoram patstāvīgs vārds sakāms vispirms tieši afišas jomā. Mākslinieks ir pazīstams akvarelists un grāmatu iekārtotājs, tomēr plakāts viņu allaž saistījis vairāk.”

Artūrs Kiršfelds dzimis 1932. gada 30. decembrī teātra darbinieka Osvalda Kiršfelda ģimenē. Dēls Raimonds Kiršfelds – tēlnieks. 1957. gadā beidzis LVMA Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē. Diplomdarbs A.Dimā romāna inscinējumam “Kamēliju dāma”, scenogrāfija un kostīmu meti Latvijas Nacionālajā teātrī. R. Blaumaņa drāmai “Indrāni” – scenogrāfijas meti.
Strādājis arī par māksliniecisko redaktoru žurnālā “Veselība” (1960-1961), izdevniecībā “Liesma” (1969-1970), par mākslinieku un estētikas biroja vadītāju r/a “Radiotehnika” (1978-1992). Sākotnēji arbojies scenogrāfijā, vēlāk aizvien vairāk sācis pievērsties plakātu mākslai (“Jānis Pauļuks”, 1968; “Jānis Kreicbergs”, 1971; “Latvija”, 1993), preses un grāmatas grafikai (A.Strindberga “Sarkanā istaba”, 1964; V.Kepena “Nāve Romā”, 1967), dizaingrafikai (simboli, grafiskas zīmes, monogrammas u.c.). Darinājis arī akvareļus, temperas gleznojumus, zīmējumus. Darbiem raksturīgs konstruktīvi lakonisks mākslinieciskais risinājums, tīra, skaidra, izteiksmē atturīga mākslinieciskā forma, izsmalcināts krāsas lietojums.

Izstāde skatāma Kalnciema kvartāla galerijā, Rīgā, Kalnciema ielā 35, no 2013. gada 17. janvāra līdz 6. februārim, ik dienas no 12:00 līdz 22:00, izņemot svētdienas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+