Ekonomika
Bizness

Asām vasaras izjūtām 16


Viļņu vilinājumā – Latvijas Jūras akadēmijas students Ričijs Sinkins. Viņš ir ne vien drosmīgs šo aso sporta veidu cienītājs, bet arī labs treneris – palīdzēs apgūt iemaņas ne vien veikbordā, bet arī snovbordā, ūdensslēpošanā.
Viļņu vilinājumā – Latvijas Jūras akadēmijas students Ričijs Sinkins. Viņš ir ne vien drosmīgs šo aso sporta veidu cienītājs, bet arī labs treneris – palīdzēs apgūt iemaņas ne vien veikbordā, bet arī snovbordā, ūdensslēpošanā.
Foto – Anda Krauze

Pavisam nesen, jūlija vidū, Lielbritānijā pasaules sacensībās veikbordā pirmo reizi piedalījās Latvijas pārstāvis – veikbordists Dmitrijs Zeiglišs, turklāt viņš veikoja ar Latvijā ražotu sporta dēli, izgatavotu SIA “Boont”. Īpašnieks Pāvels Losevs ir gandarīts, ka viņa uzņēmumā radītā prece kļūst arvien iecienītāka. “Man pašam vienmēr patikušas asas izjūtas, tāpēc arī izveidoju uzņēmumu, lai ražotu vasarai veikborda un longbordu sporta dēļus, ūdens slēpes, kā arī ziemai snovborda dēļus un slēpes.

Viss paša izdomāts!

“Jau kopš bērnības esmu aso izjūtu cienītājs, tāpēc nodarbojos ar ekstremālajiem sporta veidiem, īpaši veikbordu, taču tad krītot salauzu roku… Bija žēl pamest savu hobiju, radās spīts neaizmirst un citādā veidā turpināt izjust sportisko azartu, tāpēc nolēmu ražot sporta dēļus, kas būtu paša pārbaudīti – braucējam droši, lietošanai elastīgi un izturīgi. Sākums bija ļoti grūts, jo nebija ne speciālās literatūras, ne palīgu… Neviens ražotājs jau neatklāj sava izgudrojuma ābeci, tikai ar savu izdomu un pieredzi pamazām apguvu, kā izgatavot veikborda dēļus,” teic Pāvels Losevs. Viņš atceras, ka vispirms darbam vajadzējis izbrīvēt vietu garāžā, iegādāties piemērotu ražošanas tehniku: preses, slīpēšanas, pēcapstrādes iekārtas… Laika gaitā nācies izmēģināt dažādus materiālus. “Sākām ar bērzu, kas izrādījās pārāk smags, tāpēc palikām pie Latvijas apses. Dēlim ir vajadzīgs viegls, elastīgs un izturīgs materiāls. Veikborda dēļa optimālajam svaram ir jābūt tādam, lai dēlis pārāk negrimst ūdenī un pārāk nenoslogo rokas. Smagāks dēlis gan ļauj vieglāk izpildīt lēcienus un mīkstāk nosēsties. Savukārt ar pārāk vieglu dēli ir viegli slīdēt pa ūdens virsu, bet grūtāk izpildīt citus uzdevumus. Vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. Zināmā mērā eksperimentos spēlējamies ar elastību. Un šādu pārbaužu eksperimentos apmēram 80 procentu materiālu aizgāja zudumā,” saka Pāvels.

Veiksmes atslēga – kvalitāte

Liela nozīme ekstremālo sporta veidu panākumos ir paša dēļa kvalitātei. Nereti gadās redzēt, ka jaunieši pa ietvi uz dēļa aiztrauc vēja ātrumā… Kaut kas traks, ka tik kaut kas nenotiek! Jā, risks ir liels, taču dzīve arī nav uz laiku laikiem dots drošs lielums… Sabiedrības attieksme pret ekstremālo sporta veidu pārstāvjiem joprojām ir divējāda, bet svarīgi, lai cilvēki skatītos nedaudz citādi uz jauno paaudzi kopumā un pieņemtu citādu – arī viņu domāšanu. Galvenais ir netraucēt vienam otru. Ko asām izjūtām iecienījuši jaunieši? Piemēram, garos dēļus uz ritentiņiem jeb longbordus, kuri vairāk paredzēti atpūtai un kuru izmantošana potenciāli nav tik traumatiska kā ar citiem dēļiem. “Tomēr arī tie jāpielāgo katram braucējam individuāli – mēs tos izgatavojam, ņemot vērā braucēja augumu, svaru, lai dēlis nebūtu par mīkstu un spētu pildīt savas funkcijas. Līdz ar to divu vienādu dēļu mums nav, iespējams, tie izskatās līdzīgi, bet tehniski ir nianses, kas atšķiras.”

Ne tik gludi, kā cerēts

Jau sen firma vairs neizmanto vietējos materiālus, tos pasūta no ārzemēm. Sporta dēļu ražošana pasaulē attīstās, to izgatavošanai vajadzīgi speciāli kompozītmateriāli (sastāv no vismaz diviem atšķirīgiem materiāliem un fizikālās īpašības parasti būtiski atšķiras no tajā izmantoto materiālu īpašībām), ko ražo viena rūpnīca Eiropā un viena Ķīnā. Pāvels teic, ka problēmas rodas ar šo materiālu pasūtīšanu – ilgi jāgaida, līdz piegādā, jo ražotāji piesūta tikai lielos apjomos. Tas viss sadārdzina procesu. Šīs rūpnīcas vispirms savāc pasūtījumus un tikai pēc tam ražo, tāpēc piegādes laiks ir ļoti ilgs. Un tas traucē ražošanai, arī sadārdzina produktu. Otrs mīnuss – nodokļi.

“Mums nav savu veikalu, izplatām, kā protam. Latvijas tirgus ir mazs, jo pamatīgi sarucis gados jauno iedzīvotāju skaits, līdz ar to trūkst pircēju. Taču negribam zaudēt savu uzņēmējdarbību, tāpēc cīnāmies, kā spējam! Esam atvērti idejām un finansiālām investīcijām. Attīstāmies lēni, jo daudz eksperimentējam, lai atrastu labāko risinājumu, taču ceram būt vieni no kvalitatīvāko sporta dēļu ražotājiem Eiropā.”

Ar cerībām uz olimpiskajām spēlēm

Mūsdienās jaunieši mazāk pievēršas vieglatlētikai, vairāk ieinteresēti aso izjūtu sporta veidiem, piemēram, braukšanai ar BMX vai skrituļslidām, skeitbordam, snovbordam… Pāvels Losevs: “Latvijā ir izveidojusies veikbordistu kopiena, iekārtoti apmēram 40 veikborda parki, taču ar pilnu atdevi no tiem strādā kādi desmit. Regulāri sacensībās piedalās aptuveni 20 līdz 40 dalībnieku. Sporta veids nav lēts. Viens stundu ilgs brauciens kabeļtrasē maksā no 30 līdz 45 eiro, aiz laivas vēl dārgāk. Papildus jāmaksā arī par dēļa nomu un hidrotērpu. Tomēr nozare aug – ja veikbords turpinās attīstīties līdzīgā tempā kā patlaban, to pēc kādiem pieciem gadiem iekļaus olimpisko spēļu programmā. Snovbords jau ir olimpiskais sporta veids.”

Galerijas nosaukums

Uzziņa

Pirmais veikborda dēlis tapis 2013. gadā

Šogad radīti piecu modeļu veikborda dēļi, kā arī

divu modeļu longborda dēļi,

Kait kiteborda (pūķa) dēlis,

divu modeļu ūdens slēpes,

sniega dēlis.

Eksportē uz ASV, Krieviju, Eiropu

LA.lv