Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. decembris, 2015
Drukāt

Aspazijai veltīta izstāde reflektē par tikumību

Vitālija Vinogradova fotoVitālija Vinogradova foto

No 12. decembra Mākslas stacijā Dubulti, Jūrmalā ir apskatāma Aspazijai veltīta izstāde “Tikums un netikums ir tikai krāsas”, vēsta portāls aspazijarainis.lv.

Izstāde ir daļa no Latvijas Rakstnieku savienības īstenotā Aspazijas un Raiņa jubilejas gada programmas “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”.

1894. gada 3(15). aprīlī notikusī Aspazijas lugas “Zaudētas tiesības” pirmizrāde raisīja asas un ilgstošas diskusijas par mākslas lomu sabiedrības tikumības sargāšanā un veidošanā. 2015. gada 28. septembrī eksplodējusī Izglītības likuma 11.1 pantā pusgadu iepriekš ieliktā bumba rādīja, ka diskusiju ir iespējams un nepieciešams turpināt, norāda izstādes veidotāji.

Izstādē aplūkojams Aijas Zariņas piecu darbu poliptihs, kas balstīts Aspazijas agrīnās poēmas “Saules meita” (1893) motīvos: vai piedot pāridarītājam ir vājuma vai spēka tikums? Jāņa Indāna fotokolāžu cikls “Trimdas slāņi” pievēršas trimdai kā apziņas stāvoklim, kas veidojas kā ārējās un iekšējās pasaules konfrontācijas sekas. Armīna Ozoliņa instalāciju “Atpūta”, “Rotaļlietas”, “Vallenšteina dārzs” šķietami dīkais, bezrūpīgais vēstījums glabā neizrunāta konflikta, pagātnē notikušas nodevības atrisinājuma gaidas. Tapis arī jauns Aspazijas portrets “Vērotāja”. Eimanta Ludaviča (Lietuva) darbi “Aitas”, “Brieži” un “Krucifikss” sasaucas gan ar Aspazijas daiļradē nozīmīgo un atkārtoti interpretēto pasaules glābšanas tēmu, gan domājamā glābjamā – indivīda, pūļa, cilvēces – vērtības jautājumu. Eksponētajos darbos atkārtojas caurspīdīguma, dubulta lasījuma, redzamās īstenības neskaidro robežu tēma, netīšas un gribētas pārprotamības un vilšanās motīvi.

Izstāde būs apskatāma līdz 2016. gada 14. februārim.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+