Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. janvāris, 2015
Drukāt

Uzturēšanās atļauju pircējiem daudz lobētāju, kas nevēlas ierobežojumus (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas dos valdībai tiesības uz noteiktu laiku ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu konkrētu valstu pārstāvjiem. Vienlaikus gan Saeimā parādās mēģinājumi šo likumprojektu “torpedēt” vai vismaz novilcināt.

Diskusiju par šo jautājumu Saeimā atsāka Nacionālā apvienība, piedāvājot uz laiku apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, skaidrojot to ar valsts drošības apsvērumiem. Koalīcijas partneriem tik stingra redakcija nebija pa prātam, tādēļ Iekšlietu ministrija sagatavoja maigāku variantu – piešķirt valdībai tiesības uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, noteikt ierobežojumus uzturēšanās atļauju izsniegšanai konkrētu valstu pilsoņiem, ja viņu daudzums Latvijā var atstāt negatīvu ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka šāds mehānisms ļaušot valdībai operatīvi reaģēt uz apdraudējuma riskiem. To paredzēts izmantot, piemēram, lai novērstu valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu, organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu. IeM arī norāda, ka, palielinoties imigrācijai, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.

Nacionāļus IeM piedāvātais kompromisa variants apmierina. Arī Saeimas Aizsardzības komisijā īpašu iebildumu nebija (pret balsoja vienīgi Reģionu apvienības pārstāvis Jānis Ruks). Tomēr vienlaikus pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinājuma deputāti vienojās pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam līdz 10. februārim (par ko šonedēļ vēl jālemj Saeimas sēdē). NA pārstāvis Jānis Dombrava aicināja komisiju virzīt šo likumprojektu pēc iespējas ātrāk. “Bija jau noteikts pietiekams grozījumu iesniegšanas laiks līdz 10. decembrim. Nesaprotu, kādēļ bija nepieciešams to vēl pagarināt faktiski par diviem mēnešiem. Vismaz tos grozījumus, kas saistīti ar apdraudējumu novēršanu, būtu vajadzējis virzīt pēc iespējas ātrāk,” pēc komisijas sēdes teica Dombrava.

ZZS nepieciešamību pagarināt termiņu skaidro ar to, ka komisija saņēmusi daudz priekšlikumu no nevalstiskajām organizācijām un esot nepieciešams tos izskatīt. Neoficiāli gan ZZS pārstāvji neslēpj, ka par Imigrācijas likuma grozījumiem satraukušies apvienības pārstāvji pašvaldībās, it īpaši – Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Pret plāniem ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu iebildusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, uzskatot, ka kompetentās valsts iestādes ir spējīgas izvērtēt, vai iebraucēji rada kādus riskus. Interesanti, ka pilsētu mēri drošības jautājumos jutušies lielāki eksperti par profesionāļiem. Drošības policija (DP) jau vairākkārt norādījusi, ka uzturēšanās atļauju dalīšana trešo valstu pilsoņiem rada ilgtermiņa drošības riskus. “Šie riski nav mainījušies. Ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā nav uzlabojusies. Tādēļ uzturam spēkā viedokli, ka uzturēšanās atļauju masveida dalīšana rada ilgtermiņa riskus nacionālajai drošībai,” vakar komisijas sēdē atkārtoja DP pārstāvis.

Nekustamā īpašuma tirgotāju un pašvaldībnieku žēlabas bija aizkustinājušas jauno deputātu Vilni Ķirsi (“Vienotība”), kurš piedāvāja samazināt darījumu summas, par kurām jāpērk nekustamais īpašums, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. “Augsti darījuma sliekšņi nav lietderīgi, jo ārzemnieki var iebraukt Latvijā ar vīzām, nevis uzturēšanās atļaujām, drīkst pirkt nekustamos īpašumus un šeit uzturēties. Vienīgā atšķirība, ka mēs iegūsim mazāk naudas un mums būs daudz grūtāk atrast līdzekļus aizsardzībai un drošībai,” sprieda Ķirsis. Pēc citu kolēģu iebildumiem viņš savus priekšlikumus atsauca. Tomēr imigrantu naudas kārdinājums ir milzīgs, un nav grūti prognozēt, ka pagarinātajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā sagaidīsim jaunus mēģinājumus “torpedēt” šo likumprojektu.

Pagājušā gada septembrī spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kas būtiski palielināja darījuma slieksni, par ko iespējams saņemt uzturēšanās atļaujas. Tas investoru interesi ir piebremzējis, bet nav apturējis. Kopš septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 63 pieteikumus no nekustamā īpašuma pircējiem. No tiem 59 ir no Krievijas pilsoņiem, divi no Ukrainas, pa vienam no Kazahstānas un Ķīnas. Galvenokārt viņi pērk īpašumus Rīgā (29 pirkumi ), Jūrmalā (22 īpašumi). Izsniegta 31 uzturēšanās atļauja. Pēc PMLP aplēsēm, atļauju kārotāji kopš septembra valsts nodevās samaksājuši 458 000 eiro, bet kopumā kopš uzturēšanās atļauju programmas uzsākšanas 2010. gadā nekustamajos īpašumos ieguldīts pusotra miljarda eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. nuiss stokos un pars nezinu es lasu ,kad LV viss stokos un pardosanas tikai celas ,visai jaunie projekti izpardoti ,ka karstie piradzini un cena nekustamajiem ipasumiem celas ,ko tad peksni kads sak uztraukties ,gan jau notirgos ari LV baleliniem dargos apartamentus ,ko tur nemas atlaujas Kiniesi ,Krievi .

  2. Ar Jūrmalas vadība iebilst? Kā nu ne, tāda zelta ādere ies secen, ka vai raudiens nāk.Un kur tagad grūdīs jau saceltos “apartamentus”? Mūsējie jau tos monstrus nepirks…

  3. Katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka latvisku Latviju nevar atjaunot nekādi cittautiešu labdari, – ne mums lojāli krievi, ne vācieši vai ķīnieši, bet gan tikai paaudžu pēctecībā latvietību (valodu un kultūru) pārmantojuši latvieši…!
    Bet, lai mēs saglabātu savu paaudžu pēctecībā gūto ģenētisko mantojumu (genofondu), ar nezaudētu tā attīstības mērķtiecību, tad, komunicējot ar citām tautām, mums ir jāsaglabā arī sava etniskā integrācija, kā ekoloģijas forma, ko sauc (patīk vai nepatīk) – par nacionālismu.

    Un lai nu man „piedod visi svētie un politiski izglītotie”, bet ekoloģiskās tīrības jēdzienu nosaka dabas likumsakarības un tas nav saistāms tikai ar pārtikas produktiem, – augiem un dzīvniekiem, kurus mēs apēdam, bet arī ar mums pašiem, – ar cilvēkiem, kā garīgai attīstībai perspektīvām dzīvības formām.
    Tā nu tas tomēr ir, un tur, “biedri” kosmopolīti, klaidoņi un okupanti, “nekas nav līdzams”…!

    • un tāpēc politiķiem tā impērisko”kosmopolītu” ienākšana ir jāpārtrauc un jāpiestrādā pie mūs jau apdraudošās “piektās kolonnas” likvidēšanas. Ukrainas scenārijs nav jāatkārto!

  4. Latvijas pilsoņi slēdz līgumus un uz sava vārda un iegādājas zemes masveidā laukos priekš Austrumeiropas iedzīvotājiem tai skaitā Krievijas, Uzbeki, Kirgīzi utt. Pierādījumu nav, jo uz papīra zemi pērk par zemām summām, maksā skaidrā uz rokas, naudas nāk no kontiem pār kuriem nav kontroles mūsu varas iestādēm, līdz ar to nav jāpierāda naudas izcelsme. Veidojas slēgtās zonas, pārsvarā šīs teritorjas izmanto medībām, kur ogotāji , sēņotāji un tūristi tiek trenkāti. Tā veidojas valstis valstī un Latvija maz pamazām tiek izpārdota. Ar lauksaimniecību nenodarbojas, lauksaimniecības zemi pērk, ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas novilto, kurš to pārbauda?????

  5. Ir politiķi,kuri zina tikai vienu vārdu-nauda. Ļoti bēdīgi,ja nav cieņa un mīlestība pret savu Dzimteni un tautu,jo gatavi pārdot visu. Diemžēl daudzi neko vēl nav iemācījusies,ja aptaujas rāda ,ka atbalsta Lembergu un Ušakovu.Protams aptaujām īpaši neticu ,bet skaidrs,ka ir tumši ļaudis.

  6. Lai tie krievi investē savā brūkošajā Rašā-parašā! Lai ceļ aukšā Sibīriju! Nav ko viņiem te Eiropā līst.Kur pasaulē ielien krievi -tur ir naids, karš un asinis. Mums to nevajag.

  7. Galvenie Latvijas iztirgotāji : Atbildēt

    Šlesers — Dombrovskis — Āboltiņa

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+