Kultūra
Kultūrpolitika

Atbalstīti trīs no 11: NKC filmu ražošanas konkursā arvien spēcīgāki pieteikumi0


Kadrs no filmas “Dziesma par dzelzs aizkaru”.
Kadrs no filmas “Dziesma par dzelzs aizkaru”.
Publicitātes foto

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, – vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana, LA.lv uzzināja Nacionālajā kino centrā.

Pēc konkursa projektu publiskās prezentācijas, kas notika 24. septembrī, NKC ekspertu komisija par atbalstāmiem pieejamā finansējuma ietvaros atzina trīs projektus.

Augstāko punktu skaitu ieguva studijas Mistrus Media projekts “Janvāris” – režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991. gada notikumiem, gandrīz autobiogrāfisks barikāžu stāsts. Filmas uzņemšanai šogad tiks piešķirti 220 000 eiro, plānotais piešķīrums kopā – ne vairāk kā 600 000 eiro.

Otra spēlfilma, kas šogad konkursā tāpat saņem 220 000, bet divos gados tai kopā plānoti ne vairāk kā 840 000 eiro, ir Jura Podnieka studijas un producentes Antras Cilinskas veidots projekts “Dziesma par dzelzs aizkaru”, pieaicinot ungāru režisori Agnesi Kocišu, kura jau iepriekš sadarbojusies ar scenāristu Ivo Briedi.

Filma balstīta dokumentālā materiālā – par 60. gados dzimušu mīlasstāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām, ASV un PSRS, kuru drošības dienesti šādu savienību uzskata par neiespējamu vai vismaz savā labā izmantojamu.

Filmas stāsta pamatā ir amerikāņu rakstnieces Kellijas Čerijas memuāri par to laiku, kad viņa Latvijā satika komponistu Imantu Kalniņu, bet

scenārija autors Ivo Briedis sola filmā iezīmēt arī spiegu trillera stilistiku.

Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts, kam piešķirti EUR 60 000 – studijā Ego Media uzsāktais režisora Staņislava Tokalova ļoti personiskais stāsts “Iestrēguši”, kurā viņa māte, māsa un vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā tās dzīvo.

Šajā konkursā, kas tika rīkots, lai rosinātu veidot filmas nacionālās identitātes stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai, palielinot filmu kā nacionālā satura īpatsvaru un to konkurētspēju Latvijas kultūras un informācijas telpā, ekspertu vērtēšanai tika nodoti 11 projektu pieteikumi – astoņi spēlfilmu projekti, divi dokumentālo filmu projekti un 1 pilnmetrāžas animācijas filmas pieteikums. Konkursā pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai trīs filmu ražošanu.

Viena no konkursa ekspertiem, dzejniece Māra Zālīte saka: “Ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus, liecināja, ka

šie trīs filmu projekti patiešām bija spēcīgākie.

Bet tas nenozīmē, ka aiz svītras – konkrētā konkursa finansējuma ierobežojuma – nepalika spēcīgi, interesanti filmu projekti. Palika. Es ieteiktu to autoriem nenokārt degunu, jo šiem projektiem ir iespēja pretendēt uz finansējumu nākamajā gadā, piedaloties NKC ražošanas konkursā.”

Novērtējot NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei pozitīvos rezultātus, būtisko iespaidu uz Latvijas filmu nozari, kinoteātru apmeklētības rādītājiem un pieaugošo nacionālā kino tirgus daļu, Nacionālais kino centrs arī turpmāk iespēju robežās paredz iekļaut nozares politikā tematiski vai žanriski specializētus konkursus, ja tiem izdosies piesaistīt papildu finansējumu.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija,

kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte.

Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

Saistītie raksti

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā.

Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA “Forum Cinemas” pārstāve).

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Durbē norisināsies “Atvērtība ir vērtība” radošā darbnīca “D/z/eja”
14 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Rādīs Anšlava Eglīša lugu “Pēc kaut kā cēla, nezināma”
14 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
“Viens no unikālākajiem Latvijas mākslas veikumiem.” Paziņoti Purvīša balvas nominanti šā gada trešajā ceturksnī
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Aizmigušu marihuānas audzētāju sita ar koku un steidza griezt kaņepes… 1
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO, VIDEO: Latvijas futbola izlase beidzot gūst vārtus, tomēr vienalga piedzīvo bezierunu zaudējumu
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Publicēts kārtējais universitāšu reitings: kā tajā klājies Latvijas augstskolām?
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Jauns čalis, klausies!” Dobelē izglābj jaunieti, kurš gatavojās nolēkt no katlu mājas torņa… 1
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
8 stundas