Mobilā versija
+8.4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Atgriešanās Latvijā nenozīmē palikšanu (14)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Kā jūtas tie cilvēki, kuri kādu laiku padzīvojuši ārzemēs un atgriezušies dzimtenē? Pērn to pētīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Aptaujā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Centra vadītāja Inta Mieriņa stāsta, ko pētījums “Atgriešanās Latvijā” atklāj par reemigrantu pieredzi, par iekļaušanos Latvijas darba tirgū un sabiedrībā. I. Mieriņa arī pati sevi pieskaita reemigrantiem, jo piecus gadus nodzīvojusi Polijā un vairāk nekā gadu – ASV.

 

Kādi iegansti visbiežāk mudina cilvēkus atgriezties?

I. Mieriņa: Viens iemesls ir tas, ka viņus nav apmierinājusi situācija mītnes zemē, bet tas nav galvenais motīvs. Atgriešanās visbiežāk ir saistīta ar individuāliem apstākļiem: tās ir ilgas pēc draugiem, vēlme būt kopā ar ģimeni, nostalģija pēc Latvijas.

 

Mani pārsteidza viens no pētījuma rezultātu secinājumiem, ka tie reemigranti, kuri atgriezušies no Lielbritānijas vai bijušajām padomju republikām, vairāk tendēti palikt Latvijā nekā tie, kas iepriekš dzīvojuši citās valstīs.

To, ka no Krievijas un citām postpadomju valstīm ir bijusi proporcionāli lielāka tendence atgriezties nekā no citām valstīm, konstatējām jau lielajā emigrantu aptaujā pirms trim gadiem. Toreiz aptaujājām 14 000 ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuri mīt 118 dažādās valstīs. Šogad plānojam veikt aptaujas otro vilni, noskaidrojot, kas ir mainījies viņu dzīvē. Taču šoreiz mums bija jaunums, ka reemigranti no Lielbritānijas vairāk plāno palikt Latvijā. To varētu saistīt ar breksitu. Aptuveni 1/3 no ārzemēs dzīvojošiem mūsējiem ir Lielbritānijā, tas nozīmē – Lielbritānijā notiekošais skar ļoti lielu mūsu diasporas daļu. Tajā pašā laikā nedomāju, ka varam sagaidīt ļoti lielu cilvēku atgriešanos no Lielbritānijas, ņemot vērā, ka daudzi mūsu tautieši tur ir nodzīvojuši jau ilgus gadus un iesakņojušies.

 

Vai bija vēl kāds pārsteigums?

Līdz šim lielākoties ir pētīta emigrantu situācija, dzīve emigrācijā. Bet šī aptauja ir unikāla kā pirmais mēģinājums noskaidrot, kā veicas tiem, kas atgriežas Latvijā. Pagājušajā gadā noslēdzās “Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013. – 2016. gadam” un trūka informācijas, kuri pasākumi bijuši efektīvi un kuri nav bijuši tik veiksmīgi, kā attīstīt diasporas politiku nākotnē.

Bija vairāki pārsteidzoši secinājumi. Esam pieraduši domāt, ka cilvēki atgriežas uz gatavu darba vietu, taču tā nav. Jo vidēji trīs no četriem atgriežas Latvijā, vēl neatraduši darbu; tikai katrs ceturtais jau sarunājis šeit, kur strādās. Tas nozīmē, ka daudziem lēmums bijis spontāns. Daļa kādu laiku atpūšas un nestrādā, īpaši tie, kam izveidoti kādi uzkrājumi. No otras puses, tas arī liecina, ka atrast darbu Latvijā, fiziski atrodoties ārzemēs, ne vienmēr ir vienkārši.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Esmu ieguvusi izglitibu arvalstis. Ar so izglitibu varu stradat konkreta likumdosana. Tas nozime, ka Latvija nekas tads parstavets netiek, neka tada nav. Lidzarto esmu ar savu izlitibu Latvija iesaceja. Kadelj butu man jaatgriezas? Ko daris mans partneris, kurs neviena varda neruna latviski?

  2. Kārtējā viegli nekonkrētā papļurkstēšana. Es varu nosaukt konkrētas lietas, kurām ir jābūt lai gribētos atgriezties:
    1. Man ar savu auto jāvar nokļūt no vienas lielās pilsētas otrā tik pat īsā laikā, kā es to varu izdarīt Vācijā. Tātad, lielajam pilsētām jābūt savienotam ar labiem ātrgaitas ceļiem.
    2. Kā algotam speciālistam – ekspertam, man jāsaņem algā pietiekami, lai es varētu atļauties to pašu dzīves līmeni ko citur.
    3. Mana dzīve nau tikai darbs. Es gribu normālu materiālo kompensāciju par virsstundām, normāli tas ir 200 vai vairak % no algas vai 300 vai vairāk % ja jāstrādā brīvdienā.
    4. Produktiem veikalā jābūt tik pat kvalitatīviem un pieejamiem kā Rietumeiropā.

  3. Atgriešanās palikšanu nenozīmē, tikai kaut kur būs jāpiestopē. Jo nupat arī ASV prezidents Tramps sāk dzenāt emigrantus-nelegāļus, arī no Latvijas. Vienam paziņam pēc tiesa lēmuma nākošā gadā arī būs jāatgriežas tik daudzu lamātajā dzimtenē. Es gan pieturos pie principa:”Nekur nav tik labi, kā mājās…”

  4. Kāpēc netiek iegūta info par Skandināviju, Vācīju?

  5. kad haļavščikiem pēcpuse sāk svilt,tad skrien uz Latviju,kā atrod nākošo putras katlu,tā aizbrauc.

    • Kaļavšķik tu, ja netiec nekur tālāk par LV robežu, nevajag lekt pašam aukstāk par savu dirsu, ar savu neveiksmi…

  6. Trs gadus jau esmu Latvija,10 nodzvoju Kipra.Esmu depresijas slimniece.Latvija….

  7. jabut pilnigam idiotam lai paliktu latvija kamer nebus sitie paraziti novakti nekas te nemainisies

  8. Ne katrs var atļauties maksājot uzreiz nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto. Aizbraukt ceļojumā uz vietu, kurp sirds velk. Iekārtot savu ģimenes ligzdiņu bez mētāšanās pa īrētiem dzīvokļiem vai nelienot banku kredītu verdzībā uz 30 gadiem. Uzburt mājās pievilcīgu vidi un uzturēt pie sevis krāšņu sievieti, nevis tikai nolūkoties uz tādām interneta fotogrāfijās. Tu vari? Ko tu darītu, ja vinnētu 80 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam? Dod sev iespēju pārvērst savu dzīvi sapnī, noķer savu veiksmi! Ienāc, saņem savu bezmaksas (!) biļeti tūlīt un jau tuvākajā izlozē laimē savu Lielo Lozi: https://
    goo.gl/FihgNW

  9. Man gan radas ka pametusi krietni vairak..,un tos datus no pasvaldibam ,bez lieku lidzeklu pateriniem var dabut….tie kas atgriezas majas ,,jau pec menesa saprot..te nav DZIVOSANAS

  10. Raksta nobeigumā frāze: “Nelatvieši mazāk tiecas palikt Latvijā”. Tātad pašu galveno šī kundze tā arī nav pateikusi, nezinu no kā viņa tā baidās? Bet to visu no CSP datiem var sarēķināt arī bez valsts naudas tērēšanas, sēžot LU. Tātad, cik 27 gados Latviju pametuši latvieši, krievi un pārējās tautības? Latvieši 22,8 tūkstoši, krievi 324 tūkstoši, pārējie 90,9 tūkstoši. Pārskata periods: 1989. – 2016. g. Secinājumus izdariet paši! Tātad latvieši nemaz nav tik lieli emigranti (vidēji gadā 845 cilvēki, salīdzinot ar 12 tūkst. krievu un 3366 pārējo tautību katru gadu, kuri pamet valsti!) Pie atvērtām robežām tā vairāk ir presē sacelta politiska kņada.

Draugiem Facebook Twitter Google+