14
Cik liela daļa veido šeit savu biznesu?
Vairāki politiķi ir izteikušies, ka nevaram aicināt cilvēkus atgriezties, jo nav īsti ko viņiem piedāvāt. Taču aptaujas dati liecina, ka, iespējams, jāmaina veids, kā domājam par reemigrantiem. Viņu vidū redzam ļoti augstu uzņēmējdarbības potenciālu. Katrs ceturtais ir domājis par sava biznesa sākšanu. Cita lieta, cik daudziem izdosies. Daudzi atgriežas ar jaunām idejām, entuziasmu, labu izglītību, papildinājuši zināšanas. Viņi atzīst, ka ārzemēs gūtā prakse palīdzējusi iegūt lielāku pārliecību par savām spējām. Varbūt tāpēc nav tas pareizākais uzskatīt, ka mums jāpiedāvā kaut kas jau gatavs un šobrīd nav īsti ko piedāvāt, jo arī viņi paši var izveidot darba vietas, būt tie, kas attīsta un uzlabo biznesa vidi. Viena no atbalsta formām, ko reemigranti visvairāk sagaida, ir tieši atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Svarīgi valsts līmenī apzināties reemigrantu potenciālu un to maksimāli atbalstīt.
Nepieciešamība veicināt inovācijas, eksportu, konkurētspēju nozīmē vajadzību veidot sadarbības tīklus. Tieši reemigranti var palīdzēt, ienesot jaunu skatījumu, idejas: viņi ir redzējuši, kā lietas notiek pasaulē, un var palīdzēt un piedalīties eksporta tirgu attīstīšanā, identificēt jaunas iespējas, veicināt inovācijas.
Šī cilvēku atpakaļpiesaiste būtu ārkārtīgi nozīmīga reģionos. Viņi nāk ar idejām, labām valodu zināšanām un var revitalizēt mūsu reģionus.
Latvijā diemžēl ir maz naudas, savulaik teica ASV profesors Gundars Ķeniņš-Kings.
Savulaik potenciālajiem reemigrantiem jautājām, kādu algu līmeni viņi sagaida. Aptuveni pusi apmierinātu 1000 eiro mēnesī. Tagad noskaidrojām, cik reāli nopelna tie, kuri atgriezušies. Stāsti ir dažādi – vienam sekmējies, citam ne tik labi, un viņš pēc laika atkal aizbrauc. Taču lielākā daļa reemigrantu Latvijas darba tirgū iekļaujas veiksmīgi. Nodarbinātības līmenis starp tiem, kuri Latvijā pavadījuši jau vismaz gadu, ir būtiski augstāks nekā to, kuri netika izbraukuši, un arī atalgojums ir būtiski augstāks, kaut ne tik liels, pie kāda viņi pieraduši ārzemēs. Ārzemēs gūtā pieredze un zināšanas Latvijā daudzviet tiek novērtētas. Tomēr ļoti maz atgriežas tādēļ, ka vilinātu brīnišķīgs darba piedāvājums šeit. Daudzi rēķinās, ka šeit ienākumu līmenis būs zemāks, taču svarīgi, lai ar ienākumiem var uzturēt ģimeni.
Latvijā ir tendence visu reducēt tikai uz algu līmeni. Taču cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga. Šeit biežāk nekā ārzemēs ir iespēja strādāt savā specialitātē. Ir iespēja kaut ko vairāk darīt, lai mainītu norises sabiedrībā. Būt savējam un starp savējiem. Reemigranti atvērto jautājumu komentāros norādīja: lai cik perfekti cilvēks prastu angļu valodu, par angli viņš tajā sabiedrībā nekļūs.
Vaicājāt arī, kādas grūtības bijušas iekļauties atpakaļ Latvijas sabiedrībā. Ko secinājāt?
Cilvēki bieži norādīja, ka ārzemju uzņēmumos un mūsējos ir atšķirīga darba kultūra. Diemžēl šeit joprojām ir uzņēmumi, kuros uzskata, ka neapmaksātas virsstundas ir normāla prakse, dažos joprojām ir aplokšņu algas. Sociālās garantijas, darba drošība – arī tās ir risināmas problēmas. Situācija, protams, uzlabojas, taču noteikti vēl ir, kur augt. Jāapzinās, ka reemigranti ir prasīgāki nekā tie, kuriem nav ārvalstu pieredzes.
Ar izglītības iestāžu darbu neapmierināti ir 37 procenti reemigrantu, bet ar Valsts ieņēmumu dienestu – pat 64 procenti. Kāpēc tik daudz neapmierināto?
Cilvēki ar kontrolējošām iestādēm parasti ir mazāk apmierināti nekā ar citām, jo tās neko neizmaksā, bet gaida, ka deklarēs ienākumus un maksās nodokļus. Tādēļ šo negatīvo vērtējumu nevar pieņemt kā objektīvu iestādes darba rādītāju. Aizspriedumi pret VID mūsu sabiedrībā diemžēl ir. Arī mūsu emigranti Latvijas nodokļu sistēmu vērtē ļoti kritiski. Katrs ceturtais aptaujātais norāda, ka ir bijis grūti iekļauties atpakaļ Latvijas sabiedrībā arī mentalitātes dēļ – šeit cilvēki ne vienmēr ir laipni un atvērti, iespējams, vairāk konservatīvi nekā Rietumu valstīs.
