Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Tirdzniecības centri pēc krīzes gadiem atkal ir gatavi ekspansijai


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa Lursoft

Latvijas un Rīgas tirdzniecības centru rezultāti apstiprina tautsaimniecības izaugsmes tendences – lielākajai daļai tirdzniecības centru ir pieaudzis apgrozījums. Latvijā un Rīgā dominē divi tirdzniecības centri, kas atrodas katrs savā Rīgas galā, lielākais no tiem – “Alfa”, kam cieši seko “Spice”. Vissvarīgākais spēlētājs nozarē ir norvēģu “Linstow”, kas apsaimnieko piecus tirdzniecības centrus Rīgā – “Alfa”, “Origo”, “Galerija Centrs”, “Mols” un “Dole”. Svarīgu lomu spēlē arī viena no trim lielākajām pasaulē nekustamā īpašuma kompānijām “CBRE”, tā Rīgā apsaimnieko divus darbojošos tirdzniecības centrus – “Riga Plaza” un “Galleria Riga”. “Riga Plaza”, kopš atklāšanas 2009. gadā ir pārdzīvojis sarežģītus laikus, ko daļēji noteica tā atrašanās vieta, tomēr pēdējie gadi ir bijuši veiksmīgi, turklāt 2013. gadā sasniegts vislielākais apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pārējiem konkurentiem. Centra apsaimniekotāji 2012. un 2013. gadā īpašu uzmanību bija pievērsuši nomnieku sastāvam un piedāvājumam, cenšoties uztaustīt apmeklētāju gaumi, vēlmes un vajadzības. Tādējādi notika pirkumu skaita pieaugums par 15% un apgrozījuma pieaugums par 16%. “2012. gadā sāka uzlaboties Latvijas iedzīvotāju optimisms, cilvēki sāka vairāk tērēt, vairāk izklaidēties un ieturēt maltītes ārpus mājas. Tāpēc 2012. gadā atvērām trīs jaunus restorānus, līdz ar to lielākais pirkumu skaita kāpums ir tieši šajā kategorijā. Savukārt naudas ziņā lielākais apgrozījuma pieaugums ir bijis apģērbu un apavu kategorijā,” skaidro “Riga Plaza” vadītāja Iveta Priedīte.

Tirdzniecības centru komplekss “Spice” sastāv no diviem centriem – “Spice”, kur koncentrēti modes un apģērbu veikali, un “Spice Home”, kurā pārstāvēti mājas preču un hobija veikali. Krīzes gados centrs “Spice Home” bija spiests “pārziemot” samērā skarbos apstākļos, jo tolaik iedzīvotāji galvenokārt pirka pārtiku un apģērbu, atliekot uz nenoteiktu laiku dārgākus pirkumus. “Spice Home” ievērojamais apgrozījuma pieaugums apstiprina gan ekonomikas izaugsmes pazīmes, gan apsaimniekotāja spēju atrast un sabalansēt nomnieku sastāvu. ICSC Baltijas komitejas loceklis Māris Jānis Oga atzīmē, ka tirdzniecības centru kompleksa “Spice” nepieciešamība pēc paplašināšanas (faktiski – abu daļu fiziska savienojuma) kļūst ar katru dienu aktuālāka. “Lielajai zivij apkārt sāk dzīvoties pārāk daudz mazo zivtiņu. Pagaidām lielā zivs pārtikas trūkumu nejūt, taču tendence, ja vēl ne bīstama, jau ir nekomfortabli neprognozējama,” salīdzina M. J. Oga, atklājot, ka runā par blakus esošo boulinga centru “Bowlero”, kas pēdējos gados ir atvēris arī elektronikas, apģērbu u.c. veikalus.

Lielākoties centru apsaimniekotāji novērojuši vidējā pirkuma pieaugumu, kas arī apstiprina iedzīvotāju spēju tērēt vairāk. “Domina Shopping” vadītāja Ilze Brazeviča atklāj, ka centrā vidējais pirkums audzis par 6%, salīdzinot ar 2012. gadu, turklāt visvairāk pieprasījums palielinājies skaistumkopšanas, kā arī mājas un elektronikas precēm. “Pirkumi, kas grūtākajos gados tika atlikti uz vēlāku laiku, tiek realizēti tagad. Par to liecina straujais pieaugums mājas preču un elektronikas preču kategorijā. Te noteikti arī strādāja psiholoģiskais faktors, ka cilvēkiem gribas sevi palutināt un atļauties kaut ko vairāk, nevis tikai pašu nepieciešamāko,” uzskata I. Brazeviča.

 

Reģioni atpaliek


Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir koncentrēti galvaspilsētā, kas objektīvi sakrīt gan ar iedzīvotāju daudzumu, gan ar augstāku maksātspēju, zemāku bezdarba līmeni utt. Un reti kura Latvijas pilsēta var lepoties ar Rīgas līmeņa tirdzniecības centru, kas tiktu apsaimniekots pēc starptautiskajiem principiem un spētu piedāvāt kvalitatīvu nomnieku sastāvu. Labs piemērs ir Valmieras tirdzniecības centrs – “Valleta”, kas ir vienīgais šāda līmeņa centrs Vidzemē. Tirdzniecības centra ģeogrāfiskais izvietojums reģiona lielākajā pilsētā ar attīstītu rūpniecību un infrastruktūru ir ielicis pamatu veiksmīgai attīstībai. Kopš 2012. gada nogales centrā tiek veiktas ievērojamas pārmaiņas nomnieku sastāvā. “Valleta” vadītāja Evija Švarca apstiprina vispārējo tendenci: “2013. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, centrā vidējā pirkuma vērtība pieauga par 12%.” Tāpat nozares pārstāvji uzsver, ka nozīmīgi apgrozījuma pieaugumi panākti, neskaitot enkurnomniekus. Piemēram, “Daugas” direktore Sandra Greize teic, ka pērn šis rādītājs pieaudzis par 23%.

Gatavojas pārmaiņām


Daudzi centri Latvijā ir tādā stadijā, ka tos vajadzētu paplašināt vai rekonstruēt. “Linstow” pēc pauzes krīzes gados ir apstiprinājis divu jaunu projektu virzību, paplašinot tirdzniecības centrus – “Alfa” un “Origo”. Arī “Sky&More”, 2013. gadā veicot sagatavošanās darbus, šā gada sākumā daļēji mainīja savu konceptu no tirdzniecības centra uz “shop-in-shop” konceptu ar nosaukumu “F&More”. Koncepta maiņa ir paredzēta vairākās kārtās, nākamgad pievienojot jaunajam konceptam lielākas platības. Tas “Sky&More” direktorei Evijai Grīnbergai ļauj prognozēt būtiskāku apgrozījuma un apmeklētības pieaugumu 2014. gadā.

Arī tirdzniecības centrs “Olimpia” ir pārmaiņu priekšā, šogad tā otrajā stāvā ir plānots izveidot aptuveni 30 “outlet” koncepcijas veikalus, kuru atklāšana notiks šā gada beigās. Līdz ar to “Olimpia” vadītāja Zane Šulca 2014. gada pirmā ceturkšņa rezultātus vērtē pozitīvi. “Apgrozījums, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir pieaudzis par 13%. Savukārt 2014. gada martā, salīdzinot ar 2013. gada analogu periodu, kopējais apgrozījums palielinājies par 22%, kas saistāms ar izpārdošanu pirms rekonstrukcijas otrā stāva apģērbu un apavu veikalos,” skaidro Z. Šulca. “Tas ir samērā inovatīvs risinājums, ka gandrīz pilsētas vidū ir “outlet” tipa centrs, lai arī dažviet Eiropā ir šādi varianti. Jāņem vērā, ka “Olimpia” pieder “Baltic Property Trust” fondam, kas pēc dažiem gadiem beigs savu darbību. Līdz ar to, lai atrastu “labu precinieku”, centrā ir jāizveido tāds formāts, kurš labi darbojas un kuram ir perspektīva,” skaidro M. J. Oga. Līdzīga situācija ir tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, tā īpašnieks ir Vācijas nekustamo īpašumu investīciju fonds “KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft”, kas tirdzniecības centru iegādājās 2007. gadā. Savukārt 2016. gadā ir plānots izbeigt šī uzņēmuma pārvaldībā esošā fonda “KanAm grund­invest Fonds” darbību un izmaksāt līdzekļus tā investoriem. “KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft” pārstāvji pauž viedokli, ka fonda likvidācija neietekmēs tirdzniecības centra operatīvo darbību, jo īpašumu iegāde un tā realizācija patiesībā ir daļa no nekustamā īpašuma investīciju fondu darbības. “Šogad “Domina Shopping” ir plānotas būtiskas izmaiņas – jauni nomnieki, kā arī ar to saistīta nomnieku rotācija, tādējādi kādas telpas periodiski būs slēgtas un tās nenesīs apgrozījumu,” skaidro I. Brazeviča.

Piesardzīgs pieaugums


“Linstow Center Management” (LCM) valdes loceklis, iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis rezumē situāciju nozarē 2014. gadā: “LCM apsaimniekotajos tirdzniecības centros šogad vidējais apgrozījuma pieaugums plānots ap 5,5%. Šogad saglabāsies pēdējo gadu tendence, kopējam tirdzniecības centru apgrozījumam mēreni palielinoties galvenokārt uz vidējā pirkuma pieauguma rēķina, kā arī nedaudz palielinoties pirkumu skaitam, bet apmeklētāju skaits saglabāsies 2013. gada līmenī.” Savukārt tirdzniecības kompleksa “Spice” direktore Iveta Lāce norāda uz faktoriem, kas liek būt arī piesardzīgiem. “Ekonomistu prognozes sola Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas varētu veicināt pārdošanas apjomu un apmeklētāju plūsmas pieaugumu. Taču nedrīkst aizmirst par problēmām NVS valstīs, no kurienes ierodas liela daļa “Tax Free” pircēju. Liela nozīme būs tam, kā veidosies attiecības starp Ukrainu un Krieviju un vai Eiropas Savienība īstenos pret Krieviju papildu sankcijas. Tik jūtīgā situācijā ikviens politisks lēmums var ietekmēt tirgu,” uzskata I. Lāce.

“Cilvēki apjauš, ka Ukrainas konflikta virzība un no tā izrietošās sekas tā īsti nemaz nav prognozējamas vai kontrolējamas. Šobrīd konflikta ietekmi ir sajutušas tikai pāris nozares, kam ir tieša sadarbība ar šo reģionu vai bizness ir atkarīgs no tūrisma aktivitātēm. Konflikta turpmāka attīstība varētu netieši ietekmēt daudzu nozaru ekonomiku ilgākā periodā, jo tās jau ir savstarpēji saistītas un nav nodalāmas vai izolējamas,” uzskata I. Brazeviča. Šim gadam viņa prognozē pozitīvu izaugsmi, jo “Domina Shopping” apgrozījums, pirmajam ceturksnim beidzoties, neiekļaujot pārtikas operatora datus, bija audzis par 19%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Arī “Valleta” vadītāja prognozē mērenu apgrozījuma pieaugumu centram visa gada garumā. “2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar datiem pērn, “Valleta” kopējais apgrozījums palielinājies par 8%, pirkumu skaits – par 1%, savukārt rūpniecības preču segmentā apgrozījums palielinājies par 12%, pirkumu skaits – par 5%,” stāsta E. Švarca.

Tāpat arī paredzams pieaugums pirkumiem internetā, kas iet roku rokā ar viedtālruņu arvien plašāku ienākšanu pircēju dzīvē. Šī tendence novērojama visā Eiropā, un arī Latvijas tirgotājiem jādomā par veidu, kā šo iespēju izmantot savā labā. “Tirdzniecības centru apsaimniekotājiem šī tendence un jaunās tehnoloģijas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja,” rezumē M. Budļevskis.

“Ja Latvijas ekonomika turpinās attīsties, tad šim gadam nozarē ir jābūt vēl labākam par pagājušo. Turklāt Rīga 2014. gadā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, un, ja šī iespēja tiks izmantota, tas pozitīvi ietekmēs arī mazumtirdzniecību. Protams, nav runa par rekordlēcieniem, jo ir jāņem vērā, ka valstī notiek tādi sociāli procesi kā depopulizācija un urbanizācija, turklāt depopulizācija ir straujāka par urbanizāciju. Lielākās pilsētas, tostarp Rīga, kļūst arvien mazskaitlīgākas,” norāda M. J. Oga. Viņš papildina teikto, ka nākamie gadi nozarē paredzami samērā mierīgi, ko nedaudz “satricinās” “Akropoles” gaidīšana un dažas pazīmes, ka klusiņām, bet pamatīgi sāk briest uz laiku atliktais “Retail Park Riga” Salienā. “Šie projekti var izraisīt pamatīgas pārmaiņas patlaban visai idilliski rāmajā mūsu mazumtirdzniecības ezeriņā,” rezumē M. J. Oga.

lielveikali_tab

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+