Latvijā
Izglītība

Atklāj budžeta vietu sadalījumu 2018.gadā 16

Valsts finansēto studiju vietu sadalījums un to studiju programmām šogad plānots “bez grandiozām pārmaiņām”, aģentūrai LETA atzina Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.

AIP izstrādātais un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nosūtītais budžeta vietu sadalījums 2018.gadam liecina, ka kopumā šogad kopumā varētu būt pieejami 27 382 budžeta studiju vietu, kas ir par divām budžeta vietām mazāk nekā 2017.gadā.

Lai gan kopumā budžeta vietu skaits palicis teju nemainīgs, AIP rosinājis virkni nelielu pārmaiņu budžeta vietu sadalījumā augstskolu, studiju līmeņu un studiju programmu starpā.
Skaitliski lielākās pārmaiņas sagaidāmas koledžas līmeņa izglītībā, kur plānoto budžeta vietu skaits iezīmēts 4946 apjomā, kas ir par 52 budžeta vietām mazāk nekā pērn. Bakalaura un profesionālā bakalaura līmeņa studijām budžeta vietu kopskaits plānots 16 501 apmērā, kas ir par 13 mazāk nekā pērn. Budžeta vietu skaita pieaugums plānots maģistra līmeņa studijām, kur, sasniedzot 4684 budžeta vietas, to skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, būs par 45 lielāks.

Budžeta vietu skaits nedaudz varētu palielināties arī doktora līmeņa studijās – šogad valsts varētu finansēt 1251 studiju vietu, kas ir par 18 vairāk nekā pagājušajā gadā.

Studiju virzienu vidū lielākais budžeta vietu pieaugums paredzēts veselības aprūpē, budžeta vietu skaitam kopumā palielinoties par 86 un sasniedzot 4917 vietas. Budžeta vietu skaita pieaugums veselības aprūpē paredzēts visos studiju līmeņos.

Ar 45 papildu budžeta vietām šogad varētu rēķināties mehānikas, metālapstrādes, siltumenerģētikas, siltumtehnikas un mašīnzinību studiju virzienā, kopumā sasniedzot 2342 studiju vietas, pieaugumam kopumā notiekot koledžas un bakalaura līmeņa studiju programmās.

Informācijas un komunikācijas zinātnes studijām papildus tiktu piešķirtas vēl 18 budžeta studiju vietas – 22 papildu budžeta vietas tiktu iedalītas maģistra līmeņa studijām, savukārt par četrām budžeta vietām saruktu to skaits bakalaura līmeņa studiju programmās. Savukārt ražošanas un pārstrādes studiju programmām šogad varētu būt papildu 24 budžeta vietas, kas tiktu pievienotas bakalaura studiju līmenī. Tāpat par 14 budžeta vietām varētu pieaugt arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas higiēnas studiju virzienā pieejamais budžeta vietu skaits.

Ar nelielu budžeta vietu skaita pieaugumu varētu rēķināties arī fizikas, materiālzinātnes, matemātikas un statistikas studiju virziena programmas, valodu un kultūras studiju, dzimtās valodas studiju un valodu programmas, iekšējās drošības un civilās aizsardzības studiju programmas, ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģijas programmas, kā arī viesnīcu un restorāna servisa, tūrisma un atpūtas organizācijas studiju programmas – tām attiecīgi papildus nāktu astoņas, piecas, četras, trīs un viena budžeta vieta.

Taču 15 studiju virzieniem piešķiramo budžeta vietu skaits šogad varētu samazināties.

Skaitliski lielākais kritums plānots enerģētikas, elektrotehnikas un elektroenerģijas studiju virzienā, kur budžeta vietu skaits varētu sarukt par 37 vietām, sasniedzot 632 vietas. Budžeta vietu samazinājums par 41 vietu šajā studiju virzienā plānots tikai bakalaura līmenī, savukārt par četrām budžeta vietām varētu pieaugt doktora studiju programmās pieejamais budžeta vietu skaits.

Arhitektūras un būvniecības studiju virziens varētu rēķināties ar 30 budžeta vietu skaita samazinājumu, sasniedzot 1854 budžeta vietas. Kopējais budžeta vietu skaits informācijas tehnoloģijas, datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, datorvadības un datorzinātnes studiju virzienā varētu sarukt par 22 budžeta vietām. Par 21 budžeta vietu varētu samazināties kopējais budžeta vietu skaits socioloģijas, politoloģijas un antropoloģijas studiju virzienā, savukārt pa 17 budžeta vietām plānots noņemt tādiem studiju virzieniem kā izglītība, pedagoģija un sports, sociālā labklājība, kā arī vides aizsardzība, budžeta vietu skaitam samazinoties pamatā koledžas un/vai bakalaura līmeņa studiju programmās.

Tiesību zinātnes studiju virzienā budžeta vietu kopskaits varētu sarukt par 13 studiju vietām. Budžeta studiju vietu kopskaits 10 studiju vietu robežās varētu samazināties mākslas studiju virzienā, vēstures un filozofijas studiju virzienā, tulkošanas studiju virzienā, ekonomikas studiju virzienā, vadības, administrēšanas un nekustamo īpašumu studiju virzienā, dzīvās dabas zinātņu studiju virzienā un militārās aizsardzības virzienā.

Kopumā nemainīgs budžeta vietu skaits saglabāsies reliģijas un teoloģijas, psiholoģijas, un transporta pakalpojumu studiju virzienā.

Vislielākais budžeta vietu skaita pieaugums paredzēts Rīgas Stradiņa universitātē, budžeta studiju vietu kopskaitam pieaugot par 54. Savukārt lielākais budžeta vietu skaita samazinājums ir paredzēts Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžā, budžeta vietu kopskaitam samazinoties par 53 vietām.

Vētra uzsvēra, ka budžeta vietu sadalījumā šogad grandiozu pārmaiņu nav, jo finansējums budžeta vietām tiek rēķināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, no kā izriet, ka nevarētu notikt strauji un iepriekš neprognozēti budžeta vietu skaita kritumi vai pieaugumi. Līdz ar to kopumā 2018.gadā budžeta vietu sadalījumā iezīmētas operacionālas pārmaiņas, atzina AIP vadītājs, piebilstot, ka visas pārmaiņas, kas iekļautas AIP sagatavotajā ieteikumā, ir veiktas, izanalizējot visu studiju programmu piedāvājumu.

“Tie nav būtiski uzlabojumi. Nevar teikt, ka no 2018.gada sāksies pilnīgi jauna dzīve,” atzina Vētra.

Viņš gan uzsvēra, ka AIP ir skumji par to, ka budžeta vietu skaits nepalielinās “Tādējādi augstākās izglītības pieejamība paliek ierobežota. Iepriekšējo gadu galvenās problēmas faktiski paliek risināšanai nākotnē. Ir stabilais, proti, nemainīgais budžeta vietu finansējums,” pauda Vētra.

“Pēc būtības nevar teikt, ka kādā studiju virzienā var būtiski palielināt vietu skaitu. Dabas zinātnēs un inženierzinātnēs ir tuvu maksimumam, bet paliek vēl humanitārās, sociālās zinātnes, kur ir daudz labu reflektantu, studentu, bet papildu valsts budžeta finansējuma nav.

Tas noved pie tā, ka katru gadu saskaņā ar ekspertu aplēsēm arvien vairāk studentu brauc studēt uz ārzemēm,” norādīja Vētra.

Vētra skaidroja, ka AIP redzējums ir saskaņots ar augstākās izglītības iestādēm.
Budžeta vietu sadalījums 2018.gadam vēl jāapstiprina IZM.

LA.lv