Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūlijs, 2012
Drukāt

Atkritumu izvedējs uzspiež noteikumus

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Simtiem Mārupes iedzīvotāju protestē pret novada domes lēmumu, ar kuru no 1. jūlija sadzīves atkritumus no viņu māju pagalmiem turpmākos piecus gadus izvedīs tikai uzņēmums “Eko Rīga”. Iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 1000 parakstu, pieprasot to atcelt.

 

Iedzīvotāji paredz, ka sadzīves atkritumu izvešanas monopoltiesības ļaus uzņēmumam diktēt savus noteikumus un ka pakalpojums ievērojami sadārdzināsies.

Viens no parakstu vākšanas ierosinātājiem – Mārupes ģimenes privātmājas īpašnieks Jānis Rušenieks – uzskata, ka pašvaldība iedzīvotājiem uzspiedusi klaji neizdevīgus līgumus. Līdz šim Mārupes novadā sadzīves atkritumus izveda SIA “Vērsis Ro”, pašvaldības uzņēmums “Mārupes komunālie pakalpojumi” un vēl divi citi. Namu iedzīvotājiem bija iespējas izvēlēties sev visizdevīgāko. Taču pagarināt agrāk noslēgto līgumu ar kādu no šiem četriem aizliedz Mārupes novada domes vienošanās ar uzņēmumu “Eko Rīga”.

“Šāda pašvaldības vienošanās ar šo uzņēmumu notikusi aiz iedzīvotāju muguras. Kā vispār var likt mums noslēgt līgumu, kura noteikumi mums ir klaji neizdevīgi un kuram nepiekrītam?” brīnās Jānis Rušenieks.

Mārupes ilggadējais iedzīvotājs Armands Liepiņš apgalvo, ka neparakstīs šādu līgumu. Līdz šim sadzīves atkritumus no viņa mājas pagalma izvedis “Vērsis Ro”, neizvirzot tik bargus noteikumus, kādus savā līgumā paredzējis uzņēmums “Eko Rīga”.

Mārupē spriež, ka māju īpašniekiem, kuri nebūs noslēguši līgumus ar “Eko Rīga”, draud tas pats, ko savulaik piedzīvoja Neapoles iedzīvotāji, kuri slīka neizvesto sadzīves atkritumu kalnos.

 

Šaubīgas cenas, 
pārmērīgas prasības

Pēc Jāņa Rušenieka domām, pakalpojuma cena – 2,94 lati par kubikmetru – ir tikai šķietami zema. Par katru vismazāko pārkāpumu līgumā paredzēts naudas sods. Piemēram, ja sadzīves atkritumu izvešana notiek retāk nekā reizi mēnesī, klientam tik un tā jāmaksā 10 latu mēnesī, papildus vēl par katra atkritumu konteinera nomu. Tāpat līgumā paredzēts, ka maksa par atkritumu izvešanu tiek aprēķināta pusgadu uz priekšu, savukārt par trim mēnešiem jāsamaksā avansā. Ja rēķinu grib saņemt pa pastu, par katru pasta sūtījumu papildus jāmaksā 1,20 lati, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

 

“Cita starpā līguma noteikumi paredz, ka atkritumus turpmāk vedīs sestdienās un svētdienās. Tas ir absurds! Brīvdienās turpmāk būšu spiests sēdēt mājās, gaidot atkritumu izvedēju,” saka Jānis Rušenieks.

 

Mārupes novada iedzīvotājs Jānis Rotbergs stāsta, ka jūnija pēdējā nedēļā novada domes deputātu sēdē pulcējušies ap 200 neapmierināto iedzīvotāju un gandrīz vienā mutē teikuši deputātiem, ka iebilst pret “Eko Rīga” monopoltiesībām un šādiem līguma noteikumiem. “Tik un tā mūsu iebildumus domes deputāti neņēma vērā,” piebilst Jānis Rotbergs.

Pašvaldības deputāts Arnis Āķis stāsta, ka šajā domes sēdē viņš un Edgars Jansons ierosinājuši lauzt ar “Eko Rīga” noslēgto līgumu, taču viņu ierosinājums ar balsu vairākumu ticis noraidīts. Arnis Āķis pauž izbrīnu par to, ka iepirkumu konkursā nepiedalījies pašvaldības uzņēmums “Mārupes komunālie pakalpojumi”. Tā vietā priekšroka dota uzņēmumam no malas.

 

Vispirms sagrābt, 
pēc tam pacelt

Uzņēmuma “Mārupes komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Juris Ivanovs stāsta, ka pašvaldības rīkotajā iepirkumu konkursā neesot piedalījušies, jo nespējuši piedāvāt tik pārsteidzoši zemu cenu, kādu piedāvājis uzņēmums “Eko Rīga”. Lai uzņēmums varētu izvest sadzīves atkritumus, iepriekš tos sašķirojot, esot vajadzīgi ap 300 000 latu lieli ieguldījumi.

Juris Ivanovs atzīst, ka tā tas parasti notiekot – ar šādu ļoti zemas cenas piedāvājumu vispirms sagrābj tiesības uz pakalpojumu, bet pēc kāda laika paceļ tā cenu.

Uzņēmuma “Vērsis Ro” izpilddirektors Dainis Miglāns pārliecināts, ka cena, par kādu piedāvā vest atkritumus “Eko Rīga” (2,94 lati par kubikmetru) ir nereāla, jo Getliņos par atkritumu nodošanu jāmaksā krietni vairāk. Tuvāk reālajai ir tā, ko jau šim uzņēmumam maksā, piemēram, Carnikavas novada iedzīvotāji.

 

Haizivju bizness

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica atzīst, ka apsaimniekošana pārvērtusies par “haizivju biznesu”, kurā ikviens cenšas nokampt treknāko kumosu. Novada pašvaldībai ar “Eko Rīga” ir noslēgts piecu gadu līgums, kura termiņš beigsies nākamgad.

 

No uzņēmuma puses esot bijuši mēģinājumi paaugstināt sākotnēji piedāvāto cenu, papildinot līguma noteikumus ar slēptiem papildu izdevumiem, piemēram, par konteinera nomu, kas pakalpojumu sadārdzinātu.

 

Taču līgumu noslēdzot, tika paredzēts, ka to drīkst paaugstināt tikai divu iemeslu dēļ – ceļas maksa par atkritumu pieņemšanu Getliņu izgāztuvē vai pieaug dabas resursu nodoklis. Pašvaldības aģentūrā “Carnikavas komunālserviss” atklāj, ka pašlaik par viena kubikmetra atkritumu izvešanu iedzīvotājiem jāmaksā 4,71 lats, kas apstiprina Mārupes iedzīvotāju bažas par to, ka pavisam drīz atkritumu izvešana kļūs dārgāka, nekā pašlaik rakstīts līgumā.

 

Deputāti 
nedrīkst iebilst

Novada domes deputāts Edgars Jansons stāsta, ka pašvaldībā rīkotie iepirkumu konkursi patiesībā ir formāli pasākumi – tos vada domes priekšsēdētājs, kurš citu pretendentu piedāvājumus var atlikt malā ar kādu ieganstu. “Ko Bojārs liek priekšā, tam pārējie deputāti parasti piekrīt bez ierunām. Viņi neko nedrīkst iebilst tāpēc, ka strādā pašvaldības uzņēmumos, viņu ienākumi ir atkarīgi no pašvaldības vadītāja labvēlības,” saka deputāts.

Edgars Jansons, kurš vēl jūnijā vadīja domes vides un komunālo jautājumu komiteju, atklāj, ka iedzīvotājiem uzspiestais līgums par atkritumu izvešanu komitejā nekad nav bijis apspriests. Kad, iebilstot pret šādu kārtību, deputāts atteicies vadīt komiteju, priekšsēdētājam paklausīgie domes deputāti nolēmuši… likvidēt pašu komiteju.

 

Vainīgs likums

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs noraida iedzīvotāju un dažu deputātu teikto, ka pašvaldībā kāds būtu personīgi ieinteresēts šādā iepirkumu konkursa iznākumā. Starp pieciem pretendentiem uzņēmums “Eko Rīga” atzīts par uzvarētāju tāpēc, ka tas piedāvājis viszemāko cenu – tā ir divreiz mazāka par vidējo cenu, kāda novadā bijusi līdz šim.

 

Domes priekšsēdētājs stāsta, ka pašvaldība pati iedzīvotājiem neko neuzspiež. Diemžēl rokas sasaista Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā noteikts, ka pašvaldībai obligāti jāizvēlas tikai viens apsaimniekotājs.

 

Savukārt ikvienam šo atkritumu radītājam – ģimenes savrupnama īpašniekam vai uzņēmumam – ir jānoslēdz līgums ar pašvaldības izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.

Pašvaldības vadītājs gan atzīst, ka “Eko Rīga” sākumā piedāvātais līguma saturs bijis ļoti agresīvs, paredzot naudas sodus par vismazāko atkāpi no kāda līguma punkta.

 

Tiesības firmai, 
pienākumi 
iedzīvotājiem

Pašlaik līguma noteikumu grozīšana uzņēmumā “Eko Rīga” gan vairs nenotiek gluži tik brīvi, kā to vēsta Mārupes novada domes priekšsēdētājs. To spriež Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kurā saņemtas Mārupes iedzīvotāju sūdzības. Tās pārstāve Sanita Gertmane atzīst, ka iedzīvotāju iebildumi pret “Eko Rīga” līgumu ir pamatoti. Pret tā saturu arī PTAC ir vairāki desmiti lielāku un mazāku iebildumu.

 

Pats būtiskākais – līgumā pienākumi ir tikai iedzīvotājiem, toties uzņēmumam ir visas tiesības. Piemēram, PTAC uzskata, ka nav nekāda attaisnojuma pieprasīt iedzīvotājiem, lai ziemā būtu iztīrīts ceļš līdz mājas pagalmam, no kura jāizved sadzīves atkritumi.

 

Tāpat nevar prasīt, lai atkritumu konteineros nebūtu, piemēram, pusizdzertu jogurta vai citu dzērienu pudeļu. Pēc līguma noteikumiem par šādiem un līdzīgiem pārkāpumiem “Eko Rīga” ir tiesības uzlikt iedzīvotājiem lielus naudas sodus, kas tādējādi pārmēru sadārdzinātu atkritumu izvešanu.

 

Mārupē nebūs 
kā Neapolē

Uzņēmuma “Eko Rīga” mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Kristīna Tamuža atklāj, ka pašlaik līgumi par atkritumu izvešanu noslēgti ar aptuveni 1400 Mārupes klientiem.

Jūlija pirmajā nedēļā Mārupes novada domes telpās neapmierinātajiem iedzīvotājiem uzņēmuma pārstāvis piedāvā izskaidrot jauno atkritumu izvešanas kārtību, kā arī apspriest jau trīsreiz pārlabotos līguma noteikumus. Dažas prasības, piemēram, par iedzīvotāju pienākumu uzturēt kārtībā ceļus, no līguma ir izsvītrotas. Taču citas, piemēram, naudas sods par maksājumu kavējumu, tāpat iedzīvotāju apšaubītā maksa par pakalpojumu 2,94 lati par kubikmetru, ir saglabātas.

Lai kliedētu cilvēku bažas, ka nenoslēgto līgumu dēļ viņi varētu nogrimt atkritumu kalnos kā savulaik Itālijā, uzņēmuma direktors Kaspars Patašs paziņojis, ka uzņēmums uzstādīs atkritumu konteinerus arī tiem Mārupes iedzīvotājiem, kuri nebūs noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+