Ar ES atbalstu Nautrēnos attīstās vairāk nekā 100 piemājas saimniecības 0
Lauku attīstības programmas ietvaros vairāk nekā 100 Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta piemājas saimniecību izmanto iespēju saņemt Eiropas finansiālo atbalstu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Viena no tām, kas projektu īsteno piecu gadu periodā – no 2012. gada sākuma līdz 2016. gada beigām – ir Nautrēnu pagasta bioloģiskā piemājas saimniecība “Saulcerīte”.
Kad pa grantēto lauku ceļu ierodos šajā tālajā saimniecībā, kas par projekta naudu izkopj gaļas lopu ganāmpulku un nostiprina savu tehnikas parku, saimniece Aina Žogota uzreiz vedina aiziet līdz ganībām. No tā vien, kā ganāmpulks, kurā ir 36 dažāda vecuma gaļas lopi, vaislas bulli un teļus ieskaitot, sagaida smaidošo saimnieci, var spriest, ka ganāmpulks un saimniecības attīstība ir drošās rokās.
“Pirms trim gadiem ar vīru Pēteri pat iedomāties nevarējām, ka tiksim gan pie šķirnes lopiem, gan to audzēšanai nepieciešamās tehnikas,” A. Žogota stāsta. “Projekta pirmajā gadā par 786 latiem iegādājāmies Šarolē šķirnes vaislas bulli un par 295 latiem – zāles vālotāju. Pērn, otrajā gadā, tikām pie divām Šarolē krustojuma telēm, par kurām samaksājām 1050 latus. Šogad pirksim frontālo iekrāvēju ruļļu iekraušanai no lauka un izkraušanai pie kūts un ganībām.”
Projekta atbalsts vidēji gadā ir 1500 eiro. It kā neliela nauda, bet piemājas saimniecībai ar šauru rocību īstenībā tā ir liela nauda, kas ļauj ne vien atsperties, bet arī dod drošības sajūtu un pārliecību par nākotnes iespējām. “Saulcerītē” nevienam nav nekādu šaubu, ka nākamgad un aiznākamgad vēl varēs gan papildināt ganāmpulku ar Šarolē šķirnes telītēm, gan iegādāties izkliedētāju kūtsmēslu izvešanai un izkliedēšanai uz platībām, kuras paredzētas uzart un apsēt ar ilggadīgajiem zālājiem.
“Šarolē šķirnes lopi ir ātraudzīgāki, turklāt gaļai ir labāks tirgus noiets,” skaidro saimniece. “Jaunā tehnika ļauj nodrošināt kvalitatīvu zāles lopbarību. Tā kā mēs vēlamies palielināt lopu skaitu, mums ir ļoti svarīgi palielināt arī tehnikas parka iespējas.”
Jaunībā A. Žogota bijusi pārdevēja, 2005. gadā sākusi saimniekot laukos, piecus gadus audzējusi aitas. Tagad, kad beidzot sāk just drošu pamatu zem kājām, saimniece uzdrošinājusies arī papildināt lauksaimnieciskās zināšanas. Tā Rogovkā pabeigti bioloģiskās lauksaimniecības kursi, bet Rēzeknē – gaļas lopkopības pārraudzības kursi. Tā kā “Saulcerītes” ganāmpulkā jau no paša sākuma tiek veikta pārraudzība, ilgāku laiku pakalpojums bija jāpērk, bet tagad iegūtā gaļas lopkopības pārrauga apliecība šo pienākumu ļauj veikt pašai saimniecei. No vienas puses, varēs ietaupīt līdzekļus, no otras – iegūtās zināšanas izmantot ganāmpulka uzlabošanā.
Nelielā zemes platība – šobrīd “Saulcerītes” īpašumā ir 26,05 hektāri – neļauj pašiem audzēt graudus, tāpēc tos iepērk no bioloģiskajām saimniecībām. Iegādātas elektriskās dzirnavas, paši maļ miltus. Saimniekošanā palīdz arī 23 gadus vecais dēls Guntars, kam pašam ir atsevišķa saimniecība.
“Dažreiz mums netic, pat nesaprot, ka vienā pagastā var būt tik daudz reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, Aina jau ir tikai viena no viņiem,” saka Rēzeknes novada lauku attīstības konsultante Anastasija Saleniece. “Esmu gandarīta, ka, īstenojot projektus, darbīgie piemājas saimniecību īpašnieki ar Eiropas finansiālo atbalstu iegādājas tehniku un attīsta augkopību un lopkopību.”
