Pasaulē
Eiropa

Augstā amata riski2


Valdis Dombrovskis apņēmās drīzumā nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz Eiropā ieviešamiem vienotiem kritērijiem minimālās mēnešalgas noteikšanā.
Valdis Dombrovskis apņēmās drīzumā nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz Eiropā ieviešamiem vienotiem kritērijiem minimālās mēnešalgas noteikšanā.
Foto: EP Mediju centrs

Jaunās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzdevums savam izpildvietniekam un attiecīgi Valda Dombrovska darbības vadmotīvs būs “Ekonomika cilvēku labā”. Kā tas īstenosies, amata kandidāts otrdien izklāstīja publiskajā uzklausīšanā Eiroparlamentā.

Darba uzdevums

“Mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika. Tā ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots. Tas ir vēl jo svarīgāk, mums saskaroties ar divējādu pāreju: klimata un digitalizācijas jomā. Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai ekonomikā apvienotu sociālo un tirgus dimensiju,” tāds ir Urzulas fon der Leienas sociāli atbildīgas ekonomikas uzstādījums izpildvietniekam.

Eiroparlamentā Valda Dombrovska galvenās akcentētās tēmas bija zaļā un digitālā pārveide, kā arī sociālā tirgus ekonomikas modeļa saglabāšana un pielāgošana mūsdienām. To droši vien pienācīgi novērtēja eksaminētāji no Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas.

Savukārt vairāki Eiropas mediji pievērsa uzmanību arī kam specifiskākam un lika savu materiālu virsrakstos, piemēram, Dombrovska teikto, ka viņš grasās ierosināt tiesību aktus, kas regulē kriptoaktīvu jeb virtuālo valūtu lietojumu.

Solās regulēt virtuālo valūto

Eiropas Savienībā trūkst vienotas pieejas šai problēmai, kas vēl pavisam nesen tika uzlūkota kā margināla, līdz “Facebook” jūnijā paziņoja par nodomu ap nākamā gada vidu laist apgrozībā “Libru” – “pasaules digitālo valūtu”. Tas ir daudz vērienīgāks projekts par jau īstenotajiem un izraisījis sa­traukumu arī G7 un G20 apspriedēs. Eiropas Komisija ir pieprasījusi projekta autoriem detalizētāku informāciju, jo, kā atzina Dombrovskis, “Libras” ieviešana nozīmētu varbūtējus riskus kiberdrošībai, datu aizsardzībai un finanšu stabilitātei kopumā. Turklāt kriptoaktīvi var tikt izmantoti naudas atmazgāšanai un apgrūtināt tās apkarošanu, kas arī ir viena no viņa pārraudzībā nodotajām jomām.

Vasarā, kad Dombrovskis, būdams pašreizējās Komisijas priekšsēdētāja vietnieka statusā, kopā ar tieslietu komisāri Veru Jurovu (jaunajā komisāru kolēģijā viņai uzticēta vērtību un pārredzamības uzraudzība) sniedza zināmu ieskatu minētajā jomā paveiktajā, secinājumi neizklausījās sevišķi iepriecinoši.

Saskaņā ar Eiropola datiem apšaubāmos finanšu darījumos apgrozītās naudas daudzums aptuveni atbilst ES gada budžeta apjomam. Komisijas direktīvas, ko dalībvalstis dažādā mērā iestrādā savos tiesību aktos, nerada apstākļus koordinētai cīņai pret naudas atmazgāšanu.

(Arī komisijas un parlamenta viedoklis par tā sauktajām melnajā sarakstā iekļaujamajām trešajām valstīm nereti atšķiras no ES atsevišķu dalībvalstu nostājas.) Toreiz izskanēja ideja, ka koordinētājas lomu varētu uzņemties jaunveidotā Eiropas prokuratūra. 8. oktobra publiskajā uzklausīšanā Dombrovskis pauda līdzīgus apsvērumus – noteikumi jāpadara stingrāki, cīņa jāizvērš centralizēti un jānodod kādas atbildīgas struktūras rokās.

Cilvēku labā – vien nauda klimata pārmaiņu bremzēšanai

Faktiski arī grandiozie mērķi par “ekonomiku cilvēku labā” un zaļo un digitālo pārveidi saistās ar naudu. “Lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, Eiropai vajadzīgas milzīgas investīcijas – gan publiskais, gan privātais finansējums,” neslēpa augstā amata pretendents.

Digitālās pārveides un zaļās ekonomikas lietās viņam būs jāsadarbojas ar abiem pārējiem izpildvietniekiem – attiecīgi Margrētu Vestageri, kura patur arī konkurences jomu, un “Green deal” pārraudzītāju Fransu Timmermansu. Tuvākajos desmit gados būtu nepieciešams šim nolūkam sarūpēt vienu triljonu eiro.

Paredzēts, ka Eiropas Investīciju banka ieguldīs zaļajos projektos līdz pat 50% no kopējā portfeļa, taču nāksies piesaistīt arī pensiju fondus un citus finanšu tirgu spēlētājus. Līdztekus jāveic ierastie darbi – jāstiprina ekonomiskā un monetārā savienība, jāreformē Eiropas Stabilizācijas mehānisms, jāpabeidz banku savienības veidošana…

Jāiestarpina, ka šajās dienās atsākās diskusijas par ES daudzgadu finanšu shēmu, un līdz decembrim būtu jātiek skaidrībā par eirozonas budžeta apmēriem un izlietojumu. Pagaidām dalībvalstis ir diezgan tālu no vienprātības, bet šie lēmumi visnotaļ iespaidos Dombrovska reālo rīcībspēju.

Rūpniecības lielvara ar inovāciju

Dombrovska solījumu klāstā vēl ir stratēģiska vīzija uzturēt Eiropu kā rūpniecības lielvaru, izvest eiropiešus inovatīvo tehnoloģiju līderos un drusku piezemētāka apņemšanās atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Bet sociālajā sfērā – demogrāfijas un iedzīvotāju novecošanas diktēta nepieciešamība pielāgot šim procesam darba tirgu un sociālās nodrošināšanas sistēmu.

Pretendents arī apņēmās drīzumā nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz Eiropā ieviešamiem vienotiem kritērijiem minimālās mēnešalgas noteikšanā. Triju stundu garajā uzklausīšanas un iztaujāšanas (ar divdesmit pieciem deputātu jautājumiem) gaitā, šķiet, nepalika neskarta neviena tēma, ieskaitot dzimumu līdztiesību un bērnu aizsardzību, jo Dombrovska atbildības sfēru raksturojošā frāze izskatās teju visaptveroša.

Atslēgas vārds tomēr ir “ekonomika”, taču tās izaugsmes prognozes neizceļas ar īpašu optimismu (šogad globālās ekonomikas pieaugums varētu būt pēdējo desmit gadu periodā pats pieticīgākais) un kaut ko vispār pareģot ir problemātiski laikā, kad “pasaule kļūst arvien polārāka, nenoteiktāka un konfliktējošāka”, kā sacīja pats kandidāts, kurš izvirzījis par mērķi stiprināt Eiropas ekonomisko suverenitāti, bet kuram būs jāņem vērā iepriekš minētie riski.

Ar tiem nāksies rēķināties visai Urzulas fon der Leienas vadītajai komisāru kolēģijai, kurai jāstājas pie darba novembrī. Ar nosacījumu, ka 17. oktobrī Eiropas Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāju konference, balstoties uz EP atbildīgo komiteju rekomendācijām, pieņems lēmumu uzskatīt kandidātu uzklausīšanu par noslēgtu (līdz tam vēl jāpagūst iztaujāt caurkritušo Rumānijas un Ungārijas kandidātu aizstājējus), un tad 23. oktobrī Strasbūrā paredzētajā EP plenārsēdē komisāru komanda tiks apstiprināta.

Viedokļi

Saistītie raksti

EP deputāts Luiss Garicano, (“Atjaunotā Eiropa”, priekšsēdētāja vietnieks, Spānija): “Banku savienības izveides pabeigšana ir nepieciešama, lai novērstu risku vēl vienai “nāves cilpai” – likvidācijai, no kuras baidās iekšzemes bankas, kas ir arī lielākie savas valsts parādu pircēji. V. Dombrovskis mūs pārliecināja, ka viņš apzinās strukturālās problēmas eirozonā. /../ Mūsu prioritāte ir cīņa pret naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, tāpēc esmu gandarīts, ka Dombrovska kungs ir apņēmies ierosināt mehānismu ar efektīvu ES mēroga jurisdikciju.”

EP deputāte Agnese Jongeriusa (sociāldemokrāti, Nīderlande): “Tā bija vilšanās un garām palaista iespēja, ka viņš pateica “nē” mūsu lūgumam par reālu sociālo pārskatu. Manuprāt, ir pēdējais laiks novērtēt progresu sociālo mājokļu jautājumā, koplīgumos un ienākumu nevienlīdzībā, bet viņš vienkārši neatbildēja uz mūsu lūgumu. Paskatīsimies, vai nākamajā pilnvaru termiņā mēs varēsim vēl mazliet pakustināt viņa godkāri. Viņam patiešām vajadzētu to darīt.”

LA.lv