Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Baltijas ministri spēj vienoties

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Beidzot Baltijas ministri spēj vienoties – kad ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) projektā laikam no 2014. līdz 2020. gadam valstis ir ES atbalsta saņēmēju tabulas lejasgalā, tad kaimiņvalstu lauksaimniecības ministri Laimdota Straujuma (no kreisās), Mindaugs Kuklieris un Helirs Valdors Sēders ir vienojušies par kopīgu pozīciju netaisnīgo tiešmaksājumu novēršanā.

 

ES atbalstam jānonāk pie ražojošajiem lauksaimniekiem, nevis “dīvāna zemniekiem”. Kā zināms, 20. janvārī Berlīnē triju Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju “Par godīgu Kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

“Šis ir jauns posms mūsu sadarbībā,” pēc tikšanās vakar Rīgā atzina Laimdota Straujuma. “Sākam apspriesties, lai sagatavotu kopīgu pozīciju gan par tā saukto KLP “zaļo komponentu”, gan par formulējumu, kas ir aktīvais zemnieks, kuram pienāktos tiešmaksājumi,” viņa atbildēja uz “LA” jautājumu. Tiesa, ir jautājumi, par kuriem ir atšķirīgas pozīcijas, piemēram, par cukura kvotu pārtraukšanu.

Kopīgā Baltijas pozīcija ir pamanīta, un dalībvalstu lauksaimniecības ministri saprot, ka nedrīkst būt trīskāršas atšķirības tiešmaksājumos, kas jauc konkurenci, konstatēja Straujuma.

 

EP deputāte Sandra Kalniete jau pavēstīja, ka “Vācija ir vienīgā valsts, kas likusi saprast, ka gatava atteikties no vairākiem simtiem miljonu eiro savā nacionālajā aploksnē tiešmaksājumu izlīdzināšanai, un arī Francija apzinās, ka jāveic līdzdalības maksājumi.”

 

EP Lauksaimniecības komitejas deputāte Maireda Makginesa vakar norādīja, ka Latvija un arī Baltija ir visaktīvākās dalībvalstis KLP apspriešanā. “Ar EK piedāvājumu jaunajai KLP nav apmierināts neviens, bet jūs esat ļoti sarežģītā situācijā gan ekonomiski, gan politiski,” viņa uzsvēra. Makginesa klātienē ir sākusi uzklausīt visu 27 dalībvalstu problēmas, kurām risinājumi jāatrod nākamo 18 mēnešu laikā.

EK priekšlikums Latvijai paredz papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+