Banku analītiķi: 2014.gads Latvijas ekonomikā bija vājāks nekā cerēts 0
2014.gads Latvijas ekonomikā bija vājāks nekā cerēts, atzina banku analītiķi.
“Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka 2014.gads ekonomikā bija vājāks nekā cerēts, tostarp galvenais negatīvais pārsteigums bija Krievijas agresija Ukrainā, kam būs arī tālejoša negatīva ietekme uz visa reģiona attīstību. Arī Eiropas ekonomika bija vājāka nekā cerēts.
Arī “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka šogad ekonomikas pieaugums, neapšaubāmi, bija lēnāks par gaidīto.
“Gadu mijā komercbanku prognozes bija ap 5%, faktiskais rezultāts būs apmēram puse no tā. Tas ir pirmais lielais pārsteigums kopš krīzes. Diezgan negaidīts bija arī iemesls,” sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma bremzēšanos šogad izraisīja patēriņš – ja pārtikas tirdzniecība attīstījās labi, tad ilglietošanas preču pārdošanas pieaugums ir bijis daudz vājāks. “Acīmredzot, to izraisīja vizuāli lielākas cenas un cilvēkiem šķitis, ka viņiem piedāvā kaut ko neizdevīgu. Ar laiku šim efektam jāpāriet,” teica Strautiņš.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis teica, ka gads ekonomikā ir aizvadīts piezemēti pozitīvā garā, ar periodiskiem saasinājumiem, jo īpaši Ukrainas notikumu un Krievijas sankciju ietekmē.
“Izaugsme turpinājās, kaut nācās diezgan būtiski pārskatīt ekonomikas izaugsmes prognozes, tās pazeminot. Starp galvenajiem faktoriem, kas veidoja zemāku izaugsmi bija vairāki. Pirmkārt, eiro zonas atgūšanās turpināja buksēt, nespējot paātrināt atgūšanos. Otrkārt, iezīmējās nepatīkami attīstības scenāriji Ukrainā, ar turpmāku notikumu eskalāciju starp Rietumiem un Krieviju. Tas viss pastiprināja nenoteiktības līmeni, tādēļ uzņēmēji kļuva vēl piesardzīgāki. Tāpat to veicināja pragmatiski apsvērumi, jo jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma nosacījumi vēl tika tikai izstrādāti, tādēļ daudzi ieņēma nogaidošu pozīciju. Lēnāku izaugsmi noteica ne tikai eksporta pieauguma bremzēšanās, bet arī tas, ka nedaudz lēnīgāks kļuva patēriņa kāpums. Tas viss norādīja, ka pēckrīzes atsitiena efekts ir sevi izsmēlis, bet jaunās ģeopolitiskās situācijas, eiro zonas problēmu ietekmē jauni impulsi straujākai ekonomikas izaugsmei izpalika,” sacīja Gašpuitis.
Savukārt “CBL Asset Management” (iepriekš “Citadele Asset Management”) ekonomiste Simona Striževska minēja, ka aizvadītais gads nav vērtējams viennozīmīgi.
“Gada sākumā valdošo optimismu jau pavasarī nomainīja diezgan piesardzīgs skatījums uz Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām, līdz ar ģeopolitiskās situācijas saspīlējumu reģionā, Krievijas ekonomikas problēmu padziļināšanos un atkopšanas procesu bremzēšanos eiro zonā. Šo faktoru salikums, vienkopus ar atsevišķo specifisko faktoru izzušanu no IKP pieauguma cipara (tostarp arī operāciju ar nekustamo īpašumu), nogrieza gandrīz pusi no paredzamās Latvijas ekonomikas izaugsmes un patlaban Latvijas IKP gada pieaugums 2014.gadā lēšams tuvu 2,5% apgabalam, salīdzinājumā ar 4-4,5% izaugsmi, kuru prognozējām šā gada sākumā,” teica Striževska.
Tajā pašā laikā viņa arī atzina, ka, neraugoties uz nelabvēlīgo ārējo fonu, uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozares uzrādīja lēnāku, bet joprojām salīdzinoši veselīgu dinamiku. Tādējādi šā gada deviņos mēnešos privātais patēriņš saglabāja noteicošo lomu ekonomikas izaugsmes procesos.
“Atbilstoši mūsu prognozēm, līdz šim Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā ir bijusi diezgan ierobežota un salīdzinoši lielāko negatīvo ietekmi uz eksportētājiem atstāja Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktinājums,” teica Striževska.
