Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. janvāris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Barikāžu noskaņas politikā (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Šajās dienās daudz tika runāts par 1991. gada barikādēm (13. – 27. janvāris) kā izcilu nevardarbīgās pretošanās piemēru. Barikādes, tāpat kā “Baltijas ceļš”, plašākā nozīmē bija cīņa par vēsturisko patiesību un pret PSRS valstiskā līmenī uzturētajiem meliem, un ir svarīgi, ka abi šie savstarpēji saistītie notikumi tiek pienācīgi atspoguļoti Eiropā izdotajā attiecīgajam laikposmam veltītajā vēstures literatūrā. Franču akadēmijas biedre vēsturniece Elēna Karrēra d’Enkosa pērn publicētajā grāmatā “Seši gadi, kas mainīja pasauli. 1985 – 1991, Padomju impērijas sabrukums” atzīmē – Mihaila Gorbačova iedibinātā t.s. atklātība nesniedzās tiktāl, lai atklātu visu patiesību par Katiņu un Molotova–Ribentropa paktu. Rietumi šajā sakarā izturējās ar izpratni, jo Gorbijs atteicās slīcināt asinīs Austrumeiropu, ļaujot poļiem un pārējiem pamest sociālisma nometni, samierinājās ar Vācijas atkalapvienošanos un galu galā nelika šķēršļus PSRS sairumam, kas kļuva iespējams pēc pārbūves pretinieku 1991. gada augustā sarīkotā puča izgāšanās.

Līdz pat šai dienai Gorbačovs noliedz savu saistību ar Baltijas tautu kustību varmācīgas apspiešanas mēģinājumiem – 1991. gada janvāra slaktiņu Viļņā un apšaudēm Rīgā. Bet plāni nolikt baltiešus pie vietas acīmredzami pastāvēja. Neapmierināti jutās tie, kas bija cerējuši uz PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu Baltijā jeb labi zināmās aprindas, kas 19. augustā priecājās par Gorbačova nostumšanu malā un ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, taču prieki izrādījās īsi. Pēc nedēļas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību jau bija atzinušas daudzas valstis. Viens no ievērojamākajiem franču analītiķiem Londonas Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta vadītājs Fransuā Eisbūrs pavisam nesen izdotajā eseju krājumā atgādina, ka Baltijas valstis nevis ieguva, bet atguva neatkarību, ko bija zaudējušas Rietumos neatzītās aneksijas rezultātā. Viņš arī raksta, ka PSRS pastāvēja jau pirms Baltijas valstu anektēšanas, tātad būtu varējusi saglabāt savu eksistenci bez Baltijas (kā daži Rietumu politiķi cerēja), tomēr Padomju impērijas dienas bija skaitītas, un to galvenokārt noteica norises Jeļcina Krievijā. Kā arī Ukrainā, kur decembra sākumā sarīkotajā referendumā 90% izteicās par neatkarību (Krimā – 54%).

Tas jāatceras, kad šodien spriežam par Krievijā notikušajām pārmaiņām. Pēc “zaļo cilvēciņu” invāzijas Ukrainā dažādas Krievijas Valsts domes frakcijas pārstāvoši deputāti 2014. gada pavasarī iesniedza Ģenerālprokuratūrā pieprasījumu izvērtēt darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma. Tautas kalpi piedēvēja Gorbačovam dzimtenes nodevību un vēlējās, lai viņš tiktu tiesāts. Pērn līdzīgs iesniegums, ko sacerēja īpaši aktīvi “Vienotās Krievijas” frakcijas deputāti, apšaubīja bijušās PSRS Valsts padomes lēmumu 1991. gada septembrī atzīt Baltijas valstis. Kremlis gan neesot bijis par deputātu iniciatīvu informēts, un Ģenerālprokuratūra apgalvoja, ka šai rosībai trūkst “juridiskas perspektīvas”, tomēr, kas zina, tāda var parādīties. Kā Putins izmeta garajā intervijā vācu avīzei “Bild”, robežas viņu maz interesē, viņu interesējot cilvēki. Tulkojums: ne jau cilvēki vispār, bet “krievu pasaulei” piederošie, kas cietuši reiz Putina piesauktajā 20. gadsimta lielākajā ģeopolitiskajā katastrofā… Daudzi viņa izteikumos saklausa vēlmi atgriezties pie vecās labās ietekmes sfēru dalīšanas prakses. Jaltas–Potsdamas sistēmas mūsdienu variantā. Tāpēc barikāžu noskaņas necik tālu pagātnē nav atkāpušās. Laiki ir citi, bet aizstāvamās idejas – tās pašas.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kāds viņš izskatās Atbildēt

    tas Šmits! Kā nonarkojies un nodzēries.. psihopāti tikai neskujas un staigā ar tādām 2 dienu pohu bārdām noauguši.

  2. Ko tur daudz heroizeet barikaades kas bijis tas izbijis un tur nekaadus varonjdarbus neesmu redzejis,esmu to notikumu aculiecinieks.Seedeeja vechi pie ugunskuriem dzeera teeju vai arii ko graadiigaaku un triiceeja bailees no kaadiem 30 OMON karotaajiem.

    • Jāturpina heroizēt, citādi par sekām – prihvatizāciju, denacionalizāciju, depopulāciju-emigrāciju, parādiem un korupciju nāksies runāt. Dragā, šmitiņi!

    • pats nepiedalījies?? Ložņāji, lūrēji, turējies drošā attālumā un tagad nu pārgudri spriedelē kā tur bija? Pamuļķis!

  3. Tomēr interesanti būtu uzzināt kam tad barikāžu dalibnieki pretojas,ja viņu rīcībā nebija pat akmens kabatā,bet tikai lielas mutes un ašas kājas.Visi saņēma algu un komandējuma naudas,bet OMONS vareja brīvi pārvietoties un tikpat brīvi tika nogalinati cilvēki.Organizātoru darbība drīzāk prasas pēc izmeklešanas nevis pensiju palielinājuma.

    • Pilniigi piekriitu Jupim,jaa barikaadnieki aizbrauca uz Riigu ,sanjemot komandejuma naudas u.t.t.Es pats tajaa laikaa biju Riigaa un redzeeju cik “varoniigi” drebeeja muusu barikaadnieki izdzirdot tikai kauko par OMON kaujiniekiem.Shie “varonji” barikaadnieki taapat nevareetu izdarit OMON kuri vispaar viniem nepieveersa nekaadu

    • ;)))

      “Kas arī bija jāpierāda”, tak’ jau.
      .
      Kopš aizlaikiem ir vispārzināms tāds gana amizants un, vienlaikus, arī visnotaļ “trāpīgs” pastāstiņš par elli, kurā esot iekārtots katrai tautībai savs piķa katls. Pie katra šitāda katla elles pārvaldnieks esot nofraktējis pāris zemāka ranga velnu – viens piemet malku zem katla, lai piķis riktīgāk vārās, bet otrs uzrauga “procesu”, lai neviens no piķa katlā vārītajiem neizrāpjas un neaizbēg. Bet, rau – pie viena šitāda katla neesot neviena “dežuranta”, par ko elles priekšnieks (jeb tas, kurš tā dēvētais “jupis”) esot “prezentējis koncepciju”, ka – tas tak’ ir latv(ān)iešu “titulnācijas” katls. Zem kura malku piemet paši latvāņi, uz maiņām un pēc paraugde(R)mokrātisku “mazākā ļaunuma vēlēšanu” FRSĀ mandātotu “priekšstāvju” sastādīta grafika. Un kuru uzraudzīt neesot nekādas vajadzības. Jo – ja nu kāds no piķī vārītajiem latvāņiem sadomāšot rāpties no katla ārā nevis malkas piemešanai, bet gan bēgšanai – pārējie “lojālpatrEJotiski orientētie” latvāņi šamo “izlēcēju” nekavējoties ieraus atpakaļ piķa katlā, izteiks “vienbalsīgu kolektīvo nopēlumu” un, pie tam vēl, “koleģiāli nostučīs” elles pārvaldniekam.
      .
      Ir sacīts: “Tādi esam…”
      Tā vi’š i’, ko šam padarīsi. 😉

  4. против лжи в СССР на государственном уровне

    1)напомните мне тему кандидатской дали грибы искайте, потом обсудим тему лжи
    2)то, что шпротасы были и есть самые лживые на пространстве бывшего СССР, не оспаривают даже они, при всем, при этом, их уровень образования чуть ниже, чем в Киргизии, по крайней мере, ни историю, ни географию, ни экономику они не проходили, так как не знают или отрицают элементарные факты

  5. Ja Gorbačovs atzītos tīšā PSRS sagraušanā, tad tajā
    gaģušņikā viņš jau sen būtu auksts !
    Kas viņam galvā, to zina tikai viņš pats !

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+