Vecāki zaudē bērnudārza prāvā 5
Vecāki, kuri tiesājās ar Ikšķiles novada domi par bērnu uzņemšanas kārtību tobrīd vienīgajā pašvaldības bērnudārzā “Urdaviņa”, tiesā zaudējuši. Tomēr viņi ir apņēmības pilni pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Tikmēr pašvaldības pārstāvji uzskata, ka tiesāšanās ir nepamatota: vietējā vara darot visu iespējamo, lai nodrošinātu vietas bērnudārzā pēc iespējas lielākam skaitam mazuļu.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka vecāku grupa, kuras viens no pārstāvjiem ir zvērināts advokāts Rihards Mors, apstrīdēja tiesā Ikšķiles novada domes lēmumu, kurā bija noteikts, kuri bērni uzņemami bērnudārzā no 2017. gada 1. septembra. Pieteicēju 2014. gadā dzimušo bērnu starp uzņemtajiem nebija, kaut tika uzņemti 2015. gadā dzimuši mazuļi, kuri rindā uz bērnudārzu bija pieteikti vēlāk. Vecāki uzskata, ka bērni jāuzņem strikti rindas kārtībā. Toties pašvaldība skaidro, ka jaunākus bērnus uzņēmusi tāpēc, ka daļa grupu, kurās bija brīvas vietas, iekārtotas atbilstoši bērniem līdz triju gadu vecumam. “Taču mūsu bērni tobrīd arī vēl bija trīsgadīgi! Ja priekšroka tiek dota divgadniekiem, rindai vairs nav nekādas nozīmes. Parādās loterijas princips,” uzskata R. Mors.
Pašvaldības darbiniekiem priekšroka
Vecāki uzskata, ka atklājuši arī citas dīvainības bērnu uzņemšanas kārtībā. Pateicoties tiesas prāvai, vecākiem bija iespēja tikt pie dokumentiem, kuros skaidri redzama bērnu virzība rindā. Dokumentus par bērnudārza rindu pašvaldībai pieprasīja tiesa. Sākotnēji šo tiesas prasību Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš nepildīja, par ko saņēmis 100 eiro sodu. Tiesā domes pārstāvji aizbildinājās gan ar personas datu aizsardzību, gan lielo prasītās informācijas apjomu. Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa gan apgalvo, ka tiesai visa informācija esot laikus iesniegta, tikai tiesa vēlējusies to citādi strukturētu.
Vecāki, pētot dokumentus, secinājuši, ka 2013. gadā dzimušo bērnu rindā daži apsteiguši savus vienaudžus, kuri rindā iestājušies agrāk. “Mēs varam tikai nojaust, kāpēc tas tā ir. Neesam jau izmeklētāji,” teic R. Mors. Vecāku aprēķini liecinot, ka citus bērnus rindā nepamatoti apsteiguši pat 67 mazuļi. Lielākā daļa bērnu, kuri “lēkuši” uz priekšu rindā, bērnudārzā tikuši, aizpildot vakances. Proti, daļa no uzņemtajiem no vietas bērnudārzā atteikušies un vieta piedāvāta citiem, taču ne pirmajiem rindā. Tā pērnvasar bērnudārzā uzņemta kāda 2013. gadā dzimusi meitene, kura rindā apsteigusi pat 60 tajā pašā gadā dzimušus bērnus. Pašvaldības pārstāvji gan noliedz visus pārmetumus par rindas apiešanu un priekšrocību piešķiršanu – viss esot noticis atbilstoši noteikumiem. “Šobrīd runājam par 2014. gadu, par 2013. gadu vispār nav diskusiju,” teic Č. Batņa, kad lūdzu skaidrot, kā iespējams rindā apiet pat 60 bērnus. Tā vietā, lai paskaidrotu uzņemšanas principus, Č. Batņa centās izdibināt, kā “Latvijas Avīze” tikusi pie attiecīgās informācijas.
Arī domes vadītāja I. Trapiņa mazdēls uzņemts bērnudārzā jau dažus mēnešus pēc reģistrācijas rindā. I. Trapiņš, skaidrojot sava mazdēla uzņemšanu, stāsta: mazdēlam bijusi priekšrocība iestāties bērnudārzā, jo domes vadītāja vedekla un mazdēla mamma, kaut šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, ir Ikšķiles novada domes darbiniece – strādājusi vietējā Tūrisma informācijas centrā. Arī par vakanču aizpildīšanu domes pārstāvji apgalvoja, ka brīvās vietas tiekot piedāvātas nākamajiem rindā stāvošajiem.
Vecākiem, pētot dokumentus, radušās arī aizdomas par iespējamu dokumentu viltošanu, par ko uzrakstīts iesniegums Valsts policijai. 13. jūnijā policija par to sākusi resorisko pārbaudi.
Tāpat pašvaldība pati strikti neievērojot savus noteikumus, piemēram, par bērnudārznieku brāļu un māsu uzņemšanu bērnudārzā. Piemēram, daļa brāļu un māsu prioritāri tiekot uzņemti vēl tad, kad vecākais bērns uzņemts skolā.
Pašvaldība neesot rīkojusies patvaļīgi
Tomēr tiesa nostājusies pašvaldības pusē: atzinusi, ka tā nav rīkojusies patvaļīgi, uzņemot bērnudārzā tos, kuri rindā stāvējuši īsāku laiku, jo tas esot saskanējis ar grupu veidošanas principiem. Turklāt pieteicēju bērni rindā bijuši tik tālu, ka viņi bērnudārzā netiktu pat tad, ja kāds būtu uzņemts nepamatoti un pat ja tiesa liktu to novērst. Tiesa atteicās pētīt, kā bērni uzņemti bērnudārzā pēdējos gados, bet koncentrējās tikai uz 2014. gadā dzimušo bērnu uzņemšanu.
Tiesa arī spriedumā norādījusi, ka pašvaldībai nav pienākuma ikvienam nodrošināt vietu bērnudārzā, ja vien vēl nav sasniegts obligātais pirmsskolas izglītošanās vecums.
Tāpat tiesa uzsvērusi, ka vecākiem ir tiesības saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības par privāto bērnudārzu. R. Mors gan uzskata, ka tas neatceļ vecāku tiesību aizskārumu, jo, piemēram, maksa par privāto bērnudārzu ir augstāka nekā pašvaldības līdzfinansējums.
Kaut tiesas spriedums pašvaldībai ir labvēlīgs, tiesnese esot aizrādījusi pašvaldības amatpersonām par nepieklājīgu attieksmi pret tiesu. Amizanta bijusi situācija, kad pašvaldības darbinieces, kuras nedrīkstēja palikt tiesas zālē, jo bija liecinieces, tiesā runāto mēģinājušas noklausīties aiz durvīm.
Ieguvums – publiska elektroniskā rinda
R. Mors un viņa domubiedri spriedumu grasās pārsūdzēt, tomēr uzskata, ka kaut kāds labums no prāvošanās jau gūts. Janvārī Ikšķiles pašvaldība pieņēmusi jaunus noteikumus par uzņemšanu bērnudārzā. Jautāts, ar ko atšķiras vecie un jaunie noteikumi, Č. Batņa stāsta, ka jaunajos noteikumos, piemēram, ir runa par publiski redzamu elektronisko rindu. Šādas rindas izveide bija viena no prasībām, ko izvirzīja neapmierinātie vecāki. Tajā katrs bērns slēpjas aiz koda, taču vecāki, zinot sava bērna kodu, var kontrolēt, vai kāds neaiziet atvasei priekšā.
Jaunajos noteikumos noteikts: jaunā kārtība stāsies spēkā aprīlī, bet līdz šā gada oktobrim vēl turpinās darboties tieši tā noteikumu sadaļa, kas attiecas uz priekšrocībām iekārtot bērnu bērnudārzā. Č. Batņa skaidro: tas tāpēc, ka rinda veidota, ņemot vērā iepriekšējo priekšrocību sistēmu un jāļauj bērniem, kas reģistrēti prioritārajā rindā, uzsākt bērnudārza gaitas. Pašvaldību darbinieku bērni arī saskaņā ar jauno kārtību tiks iekļauti prioritārajā rindā. Č. Batņa teic: tāda kārtība ir daudzās pašvaldībās. Garantēta vieta bērnudārzā varot palīdzēt piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Pašvaldības pārstāvji arī apgalvo, ka no septembra būs izdevies ja ne pilnībā, tad gandrīz likvidēt bērnudārza rindu, jo tiks atvērts jauns bērnudārzs. “Mēs risinām problēmu saknē, tāpēc šī tiesvedība ir tukša laika tērēšana,” teic I. Trapiņš, kurš uzskata, ka pašvaldība nepamatoti apmelota un apvainota.
