Latvijā
Sabiedrība

Bibliotekāri neziņā par DP vēlmi iesaistīt viņus teroristu atpazīšanā 16

Drošības policija (DP) aicinājusi bibliotekārus iesaistīties potenciālo teroristu atpazīšanā, un tapis pat saraksts ar pazīmēm, kas varētu liecināt par personas radikalizēšanos. Tikmēr bibliotekāri ir neziņā par jaunajām prasībām un vērtē drošības iestādes komunikāciju kā neveiksmīgu, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums ”900 sekundes”.

DP aicinājusi bibliotekārus pievērst uzmanību apmeklētājiem, kuri pastiprināti interesējas par islāmu, lasa teroristu izplatītus propagandas materiālus un vēro vardarbību saturošus video internetā. Lai bibliotekāri varētu identificēt, iespējams, radikāli noskaņotu personu, izstrādāts saraksts ar pazīmēm, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Tomēr tas, kā tieši bibliotekāriem šīs pazīmes novērot, ieteikumos noteikts nav. “DP komunikācija nav bijusi sevišķi veiksmīga, jo mēs būtu sagaidījuši, ka pirmā saruna būtu ar profesionāļiem. Tad mēs būtu ieguvuši ierosinājumus, kā mēs to varam darīt,” uzskata Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita.

Līdz šim bibliotekāriem nav bijusi nepieciešamība ziņot par kādu cilvēku. Ja DP nenāks klajā ar specifiskākiem ieteikumiem, viņu darba ikdiena turpinās ritēt kā parasti, neslēpj bibliotekāri. “Bibliotekāram strādājot telpā, viņš nestāv aiz muguras un neskatās, ko dara datorā. Bet to var telpā redzēt, ja kāds skatās, kā tiek veikts terora akts un viņš tam pievērš uzmanību. Tad seko aizrādījums,” stāsta Rīgas Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Gunta Ozola. Tikmēr Pļavnieku filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Bērziņa uzskata, ka bibliotekāri nav tiesīgi sekot šādam aicinājumam. “Es uzskatu, ka mēs neesam tiesīgi neko tādu darīt. Ar kādām tiesībām mēs varam skatīties, par ko kurš interesējas.”

Arī pastiprināta interese par, piemēram, islāmu, netiek vērtēta kā aizdomīga. Bibliotekāri pat par to priecājas, jo motivācija informācijas meklēšanai var būt dažāda. “Nenoliedzami, pēdējo divu, trīs gadu laikā interese [par islāmu] ir pieaugusi. Mēs to novērtējam un papildinām plauktus ar specifiskām grāmatām par šo tēmu,” atklāj Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavas bibliogrāfs Kristaps Kuplais.

Lai uzzinātu jau konkrētāku iespējamās rīcības plānu un pārrunātu neskaidros jautājumus, 23. janvārī notiks Bibliotēkas padomes sēde, uz kuru aicināti arī DP pārstāvji.

LA.lv