Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

Bioloģiskie lauksaimnieki aktīvi pieteikušies ES finansējumam investīcijām (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki šogad bija aktīvi, piesakoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam investīciju projektu realizācijai, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš norādīja, ka bioloģiskie lauksaimnieki šā gada janvārī aktīvi iesniedza investīciju projektu pieteikumus ES fondu atbalstam. “Daudzi bioloģiskie lauksaimnieki ir uzrakstījuši investīciju projektus, lai attīstītu saimniecības, aktivitāte bija augsta,” sacīja Norkārklis, piebilstot, ka projekti šobrīd tiek vērtēti un daudzi no tiem ir uzrakstīti veiksmīgi, tāpēc drīzumā varētu tikt apstiprināti.

Norkārklis arī atzīmēja, ka daļa bioloģisko lauksaimnieku, kas nodarbojas ar sēju un pļauj, šā gada sākumā gatavojās jaunajai sezonai, bet drīzumā plāno iegādāties sēklas materiālu. Pēc viņa teiktā, tā kā bioloģiskie lauksaimnieki izvēlas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas graudaugu šķirnes, kopumā bioloģiskajām labības kultūrām nav bijušas problēmas ar ziemošanu un lielas platības nenāksies pārsēt.

Vienlaikus viņš atzina, ka bioloģiskajā lauksaimniecības sektorā šobrīd grūtāk klājas bioloģiskajām piena lopkopība saimniecībām. “No ražošanas viedokļa ir piena krīze, kas ietekmē ne tikai bioloģiskos lauksaimniekus, bet visu piena sektoru kopumā – tur ir jāmeklē risinājumi, kā iziet no krīzes,” atzina Norkārklis.

LBLA ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nezinu, vai par šo priecāties, jo bioloģiskie varēja iegūt papildus punktus, tādēl konvenciālie palika aiz svītras. Bez tam, daudzos gadījumos bioloģisko produkciju nodod kā parasto, bet kā zināms, bioloģiski audzējot iegūst mazākas ražas.

  2. Cienījamais Norkārkla kungs, es gan Jums ieteiktu cītīgāk paskatīties uz jaunajiem bioloģiskajiem zemniekiem, iepriekšējā cīņa ar dīvānzemniekiem ir vainagojusies, ar Jūsu biedru strauju vairošanos, kas neko neražo, bet saņem dāsnos maksājumus. Es šeit nedomāju reāli ražojošās saimniecības , kas jau vairākus plānošanas periodus strādā bioloģiski. Šobrīd neprasot nekādus ienākumus bioloģiskajām saimniecībām , ir radīta ideāla vieta bijušajiem appļāvējiem, jo tagad par nekā nedarīšanu var saņemt vēl daudz reizes lielāku atbalstu.

    • Ja nezinājāt, tas mums sen ir noteikums, ka jābūt noteiktiem ienākumiem no hektāra, līdz ar to neražošana nav iespējama

      • Jā iepriekšējā plānošanas periodā bija prasība pēc apgrozījuma, bet šajā jaunajā tā ir pazudusi, es arī esmu zemnieks, tikai konvencionālais, un mani vienkārši spiež ārā bioloģiskie, kas neko nedarot, var maksāt lielākas nomas maksas, un vēl nekaunas turpināt smalcināt un papuves tikai reizi gadā vienu reizi uzdiskot.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+