Mobilā versija
+9.5°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
8. februāris, 2017
Drukāt

Brigmanis varētu būt izvirzījis Grigulei ultimātu

Foto - LETAFoto - LETA

Augusts Brigmanis

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadītājs Augusts Brigmanis pēc iespējamas aizkulišu konfrontācijas varētu būt izvirzījis Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Ivetai Grigulei ultimātu, tostarp par izstāšanos no partijas, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

“Tā kā Grigule negatavojās nolikt savu EP deputātes mandātu un nav mēģinājusi izdarīt mājienus, ka dziļi nožēlo balsojumu pret EP pieņemto rezolūciju [..] un nav ieslīgusi pārdomās, viņa stingri turas pie savas pozīcijas,” pauda Skudra.

Viņš izdarīja pieņēmumu, ka šajā gadījumā notika aizkulišu konfrontācija Grigulei ar Valsts prezidenta kanceleju vai pašu Valsts prezidentu, kā arī LZS vadītājs Brigmanis varētu būt izvirzījis ultimātu – vai nu Grigule politiski, ne juridiski atsauc balsojumu EP, vai arī izstājas no partijas.

Profesors gan norādīja, ka līdz nākamajām EP vēlēšanām vēl ir laiks un līdz tam laikam Grigule varētu sev atrast “mājvietu” citā partijā.

Jautāts, vai šāda rīcība kādā veidā ietekmēs ZZS reitingus un izpratni sabiedrībā, Skudra izteicās, ka tas būs atkarīgs no Grigules sniegtajiem komentāriem, lai gan viņš apšauba, ka politiķe nāks klajā ar kādu plašu skaidrojumu. Pēc viņa domām, galveno lomu konkrētajā situācijā nospēlēja nevis Grigules balsojums, bet gan viņas izteikumi pēc tam, tostarp paustais attiecībā uz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Kā ziņots, EP deputāte intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka Kučinskim “vajadzētu trīs reizes padomāt, pirms nākt klajā ar asiem priekšlikumiem”. Ar šādiem vārdiem politiķe komentēja Kučinska pērn pausto, ka, ņemot vērā deputātes “pret” balsojumu jautājumā par cīņu ar Krievijas propagandu, partijas vadības līmenī varētu tikt atbalstīta Grigules izslēgšana no politiskā spēka. EP deputāte uzsvēra, ka viņa un Kučinskis katrs ir savā partijā, tātad Kučinskim nav ietekmes uz šiem lēmumiem.

LETA jau ziņoja, ka Grigule nolēmusi izstāties no LZS. “Uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos no LZS biedru rindām,” aģentūrai LETA šovakar pavēstīja Grigule.

Sīkāku informāciju politiķe pagaidām nevēlējās sniegt, solot komentēt savu lēmumu rītdien, 9.februārī.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LZS vadītājs Augusts Brigmanis, viņš no Grigules saņēmis īsziņu, kurā politiķe informējusi, ka savu iesniegumu par izstāšanos no LZS nosūtījusi partijas ģenerālsekretāram Artūram Graudiņam. Nākamā partijas valdes sēde notiks 17.februārī, kad būs jāapstiprina Grigules izstāšanās no LZS, pastāstīja Brigmanis.

Kā ziņots, pērn rudenī Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (S) un Tatjanu Ždanoku nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Minētais balsojums izraisīja viņas partijas biedru sašutumu, taču Grigule savas rīcības motīvus ilgstoši nepaskaidroja. LZS valde Grigules skaidrojumu uzklausīja vien šā gada janvārī. Pēc politiķes iztaujāšanas partijas vadība viņai norādīja uz nepietiekamu skaidrojumu sniegšanu sabiedrībai.

Arī LZS Rīgas Jaunā nodaļa pieņēma zināšanai Grigules skaidrojumu, nolemjot nekādas sankcijas viņai nepiemērot. LZS nodaļa gan Grigulei izteica kritiku par tās neinformēšanu. Nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs sarunā ar mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka, kamēr viņš ieņems šo amatu, tikmēr politiķe paliks politiskā spēka biedre.

LZS vadītājs Brigmanis gan pauda uzskatu, ka Grigulei vajadzētu izstāties no partijas. Politiķes rīcība neliecina, ka viņai būtu vieta partijā, iepriekš Latvijas Televīzijai sacīja Brigmanis, apliecinot, ka pats telefoniski aicinājis Griguli izstāties no LZS.

Grigule neilgi pēc Brigmaņa “piedāvājuma” uzklausīšanas tomēr pauda gatavību palikt partijā. Toreiz politiķe atsaucās uz lielo atbalstu, ko saņēmusi no LZS vietējās nodaļas, kā arī norādīja, ka vēl nejūtas nogurusi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+